Dzeja savam un citu priekam
ILZE BIČEVSKA

Līvija Vikšere šogad izdeva dzejas grāmatu –pirmo savu dzejoļu krājumu, nevis kopizdevumā ar citiem autoriem, kā ie­priekš. Grāmatas nosaukums – «Atmiņu zibšņi» (izdevējs «Ezerrozes grāmata»). 
    – Mana dzimtā puse ir Dricāni, bet Atašienē bija gan mana pirmā darbavieta, gan nu jau ilgus gadus te ir manas mājas, jo lielākā daļa manas līdzšinējās dzīves pagājusi Atašienē, kur dzīvoju kopš 1979. gada, – par sevi stāsta Līvija Vikšere.
    Pēc vidusskolas viņa ie­stājās toreizējā Jēkabpils Ekonomiskajā tehnikumā, bet pēc tā absolvēšanas sā­ka darbu toreizējā padomju saimniecībā «Atašiene» par darba samaksas ekonomisti.
    – Tad, kad sāku strādāt saimniecības kantorī, arī tapa mani pirmie dzejoļi. Tehnikuma laikā arī rakstīju šo un to – vairāk gan aforismus, bet tie nav saglabājušies. Manas piezīmes dzejā kalpoja kā vaļasprieks, tās ir rindiņas, kuras dzimušas ikdienas iespaidā un atslodzes brīžos. Darbabiedrēm mani dzejoļi patika, tāpat kā manām draudzenēm deju kopā «Pīlādzītis», ko patlaban dēvēju par savu otro darbavietu: «Pīlādzītī» esmu jau sešus gadus. Kad sanākam kopā, man tie ir ļoti jauki un pacilājoši brīži. Prieks satikties, prieks mācīties dejot. Muguriņas visām iztaisnojas pašas no sevis, acis mirdz… Vispār es esmu no klusētājām, man vairāk patīk vērot. Un šie vērojumi tad arī pārtop dzejā. Rakstu par cilvēkiem, par notikumiem, biežāk uz lietām palūkojoties tieši no jautrās puses. Mums Latgales pusē ir raksturīga tāda lieta kā apdziedāšanās. Ja esi ap­dziedāts, tad par to nevajag apvainoties, jo, ja tevi ap­dzied, tad tas faktiski ir kā kompliments cilvēkam. Es pati savus dzejoļus priekšā citiem nelasu. Šo darbu uzticu kultūras nama vadītājai Vēsmai Turkopolei, jo viņai tas padodas labāk. Vēsma manas dzejas rindas prot nolasīt tā, ka dzejolī ieliktā doma klausītājiem saprotama vislabāk, – stāsta Līvija. 
    Ar viņu tiekamies Ata­šienes kultūras namā «An­nas sāta», un Vēsma kā šā nama saimniece mums abām sagādā pa karstas kafijas krūzei. Savukārt Līvija uz interviju paņēmusi līdzi pašas sieto sieru. Šim sējumam klāt esot pielikti sa­malti valrieksti, kas piešķir gan īpatnēju krāsu, gan labu garšu. 
 
Pilns teksts – 18. februāra "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 18. februāra numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru