Dzeja skan piramīdā
ILZE BIČEVSKA

Rudenīgi saulainā die­nā, 21. septembrī, biedrība «Ūdenszīmes» Kalda­bruņas skolā rīkoja kārtējo kultūras pasākumu vietējiem iedzīvotājiem. Šajā reizē tā ir Valsts Kultūrka­pi­tāla fonda programmas «Latvijai 100» ietvaros at­balstīta norise. 
   Kā stāsta biedrības «Ūdenszīmes» vadītāja Ieva Jātniece, biedrība šā sava projekta ietvaros kopumā plāno trīs aktivitātes, un šī ir pirmā no tām un saucas «Dze­jas dienas siena piramīdā». 
    — Iznāca labāk, nekā bi­ja cerēts, — priecājas I. Jāt­niece. — Pie mums piekrita atbraukt ciemos brāļi Gun­tars un Aigars Godiņi. Ir lieliski, ka tieši viņi šodien lasa dzeju un muzicē mūsu siena piramīdā.
    Šajā dienā izskanējušās programmas nosaukums bija «Es uguni pārtulkošu latviski». Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš lasīja savu dzeju, kā arī atdzejojumus no zviedru, somu un igauņu valodas, bet komponists Aigars Godiņš dziedāja paša sacerētās dziesmas ar G. Godiņa un Knuta Sku­jenieka vārdiem. Izskanēja dažādos laikos sarakstītā  G. Godiņa dzeja, kā arī autors stāstīja par to, kā savulaik atsevišķi viņa dzejoļi tikuši cenzēti, kā kādu laiku viņš nav varējis publicēties, tāpat arī par to, kā, tulkojot no somu vai igauņu valodas, ir svarīgi saglabāt ne tikai dzejā pausto domu, bet noturēt arī ritmu. 
Daudz kas no dzejnieka agrāk rakstītā ir aktuāls arī šodien: piemēram, A. Go­diņa komponētā dziesma «Ubi bene ibi patria» (kur man labi, tur man tēvija), stāsta par migrantu tēmu. Tāpat G. Godiņš savā dzejā runā par to, cik svarīgi sa­glabāt savu valodu, taisnu muguru, nevis kultivēt pieglaimību. 
Svarīga daļa viņa daiļradē ir tulkojumiem. 
    — Jau mācīdamies skolā, es sapratu, ka vēlos apgūt vairākas valodas, ne tikai tās, kuras tolaik mācīja sko­lā. Tāpēc sāku mācīties ma­laiziešu un indonēziešu va­lodu, bet vēlāk sapratu, ka tās man neizdosies pielietot dzīvē, jo nav tuvumā neviena malaizieša vai indonēzieša, ar ko sarunāties. Toties kaimiņos ir igauņi, kuru va­loda ir ļoti melodiska — patskaņu valoda. At­dze­jošana no tās gan nav viegla, jo, atdzejojot no igauņu valodas, jāprot šo valodas mūziku saglabāt. Patlaban es tulkoju eposu «Kalevi­poegs», ko savulaik latviskojusi Elīna Zālīte. Bet, tā kā arī tulkojumi ar gadiem no­veco, jo valoda mainās, es­mu uzņēmies šo grūto dar­bu. 20 000 rindas. Tas ir tas apjoms, kas man jāpārtulko, turklāt nepazaudējot skanisko aspektu un mitoloģisko domu, — stāsta Guntars Godiņš. 
 
   Savukārt Aigars Godiņš klātesošajem skandināvisko noskaņu palīdzēja radīt, izdziedot vairākas dziesmas no šo tautu pūra. Īpaši sirsnīgi izskanēja kāda sena Gotlandes tautasdziesma, populāra visā Skandināvijā, kas stāsta par vikingiem, kuri aizbrauc jūrā.
   Tā kā klausītāju vidū bija arī krietns pulciņš skolasbērnu, abi autori bija gādājuši arī par bērnu dzeju, ko no igauņu un somu valodas tulkojis G. Godiņš, bet dziesmas, kas savulaik komponētas teātra izrādēm, izpildīja A. Godiņš. 
    Ja kāds vēlas ielūkoties mūsu novadnieka G. Godiņa veikumā, tad var pašķirstīt kaut vai tikai tās grāmatas, par kurām dzejnieks runāja šajā pasākumā: igauņu dzejnieces Leilo Tungalas jautrā un asprātīgā bērnu dzeja krājumā «Daudzpusīgais ronis» G. Godiņa tulkojumā. Heli Lāksonenas «Piec Ait kalns». Tāpat «Lote no iz­gudrotāju ciema» un slavenā «Kaka un pavasaris» mums lasāma latviski, pateicoties G. Godiņa tulkojumam. 
Protams, lasot grāmatu, mēs nedzirdēsim dzejnieka un tulkotāja paša balsi un lasījuma ritmu un intonāciju: ja jau bērni klausījās ar interesi, tad tas ir ko vērts. Piemēram, dzejolis «Apetī­tes dziesma» G. Godiņa izpildījumā sanāca gandrīz kā reps. 
    Dzejnieka valodu prasmes viņam ļauj darīt arī īpatnējas lietas: tā, domājot, kā labāk pārtulkot dzeju, kas rakstīta dienvidrietumu somu dialektā, tulkotājs izlēmis, ka to latviskot varētu, pielietojot Vidzemes lī­bisko (Salacgrīvā un Ainažos sastopamo) dialektu, kurā jūtama liela igauņu valodas ietekme. Un rezultātā grāmatai «Piec ait kalns» tapis tulkojums, kas pat saņēmis Jāņa Baltvilka balvu. 
   Tāpat klausītāji šajā reizē uzzināja arī par jaunajiem un ironiskajiem igauņu dzejniekiem, tajā skaitā tādu autoru kā Kontra, kurš igauniski atdzejojis Vei­den­baumu, savukārt Kontras dzeju atdzejojis G. Godiņš.
    Atgriežoties pie programmas «Latvijai 100» ietvaros atbalstītā biedrības «Ūdenszīmes» projekta «Lat­vija sienā, salā un lapās»,        I. Jātniece pastāstīja, ka vēl gaidāmi divi pasākumi: decembrī būs stabuļu koncerts Červonkas baznīcā «Sala stabules», bet pavasarī, maijā — «Kokles kokā» — kultūras notikums tepat, Kaldabruņas skolā. 
 
D. Gagunova foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru