Dzīvokļu īrniekiem būs jāpārslēdz īres līgumi, kas turpmāk būs ar noteiktu termiņu
INESE ZONE

Iepazinušies ar Jēkabpils novada pašvaldības «Sais­to­­šajiem noteikumiem par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jēkabpils novadā», iedzīvotāji secinājuši, ka  atbilstoši jaunajam Dzīvojamo telpu īres likumam, kas stājās spēkā pērn, vairs nav paredzēti beztermiņa īres līgumi. Savukārt noteikumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā paredz pirmkārt ar dzīvokli nodrošināt noteiktas personu kategorijas.
   Lasītāji BD vaicā, vai īrnieks drīkstēs turpināt īrēt konkrēto dzīvokli arī tad, ja viņš šobrīd neatbilst kādai no kategorijām, kam pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļu jautājumu ri­sināšanā? Ja nē, vai tas nozīmē, ka cilvēks burtiski pa-liks uz ielas? Un  kā tas būšot gadījumos, kad cilvēki ir ieguldījuši ievērojamu summu īrētā dzīvokļa remontā? Vai, atsakot turpināt īres līgumu, varēs saņemt kompensāciju? Jautātājs minēja, ka īres līgumā ir atruna par kompensāciju, jo pilnībā izremontējuši izdemolētu dzīvokli.
Minētos jautājumus BD adresēja Jēkabpils novada domes Attīstības un tautsaimniecības jautājumu ko­mitejas vadītājam Aina­ram Vasilim.
 
Noteikumi atbilst Dzīvojamo telpu īres likumam
   – Te mēs esam ķīlnieku pozā. Īres likums ir pieņemts, un tas visiem paredz terminētos īres līgumus. Beztermiņa līgumi, kas bija noslēgti līdz 2001. gada 31. decembrim, cilvēkiem deva tiesības šo dzīvokli atsavināt. Savukārt īrniekiem, ar kuriem beztermiņa īres lī­gums tika noslēgts pēc  2001. gada 31. decembra, šādu tiesību nav. Jautājums tagad ir, kāds bija pamatojums noslēgt šo īres līgumu, kāpēc ir piešķirts dzīvoklis?  Ja tas, piemēram, 2002. gadā ir iedots kā palīdzība jaunajai ģimenei, tad droši vien 2022. gadā viņiem būs grūti aizstāvēt jaunas ģimenes statusu. Ja dzīvoklis ir vienkārši piešķirts un no­slēgts beztermiņa  līgums, tad viņiem tagad vienkārši būs terminētais līgums. Kār­tība būs tāda, ka kaut kādas nosacītas rindas kārtībā vērtēs esošos beztermiņa līgumus, vai tie ir jāpārslēdz kā terminētie. Tas ir jāizdara līdz 2026. gadam. Tātad tas ir četru gadu pārejas pe­riods. Kā tas viss notiks, šo­dien es vēl nepateikšu. Nav skaidrs, kuru sauks vērtēt pirmo, kuru pēdējo. Cil­vēkiem pašiem nekur tagad nav jāiet. Viņus aicinās, jo tā ir darbība, kuru organizē valsts un pašvaldība kā dzīvokļu īpašnieks, – skaidro Ainars Vasilis. 
 
Īres līgumu var arī nepārslēgt
    BD vaicāja, kas tad, piemēram, sagaida bijušo jau­no ģimeni, ja līgumu ar viņiem nepārslēgs, bet vi­ņiem nav kur apmesties? A. Vasilis stāsta, ka šobrīd tiek domāts par jautājumu, kā arī šīs kategorijas cilvēkiem atļaut atpirkt dzīvokļus.
     – Kopējais pašvaldības dzīvokļu īpašumā esošo dzīvokļu skaits ir apmēram 4 300, kas ir ļoti daudz. Pašvaldībai  organizējot palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, nav vajadzīgs tik liels dzīvojamais fonds. Tas nozīmē, ka pārējais fonds būtu atsavināms, un loģiski būtu, ka šiem cilvēkiem būtu kaut kādas priekšrocības, jo izlikt uz ielas nav prāta darbs. Ir jādomā arī par to, ka cilvēks varbūt ir pa šiem gadiem dzīvokli remontējis un labiekārtojis. Te mēs esam ķīlnieki no tā aspekta, ka 2002. gadā, 2005. un 2007. gadā Jēkabpilī un tās apkārtnē ar dzīvokļiem bija krasi citāda situācija nekā tagad. Mēs ļoti labi atceramies, ka dzīvokļi stāvēja tukši, un mēs priecājāmies, ja tur kāds dzīvoja un maksāja par komunālajiem pakalpojumiem. Cilvēki arī tagad dzīvo šajos dzīvokļos, bet  tagad nevar tos iegūt īpašumā. Viņi sevi redz šajos dzīvokļos arī nā­kotnē, bet tad mainās likumi, un mēs uz šiem jautājumiem skatāmies jau no šodienas situācijas un likumdošanas  aspekta. Tas droši vien nav pareizi, un tad jāatrod kompromiss un jāsaprot, kā to tagad organizēt. Doma ir tāda, ka varētu būt izsoles ar īrnieku (Red. piez. –  izsola dzīvokli ar īr­nieku, un īpašniekam īrnieks ir kā apgrūtinājums, kuru nevar tā uzreiz izlikt no iegādātā dzīvokļa), kamēr viņam ir beztermiņa līgums, kas būtu kā apgrūtinājums. Tad varbūt tiem, kas dzīvo šajos dzīvokļos, ir lielākas iespējas iegādāties dzīvokli, – saka Ainars Vasilis. 
    Uz jautājumu, ka izsolē dzīvokli tomēr var nosolīt cita persona un pašreizējais īrnieks var to neiegūt, A. Va­silis atbild apstiprinoši, ka tas ir risks. Par to visu vēl esot daudz jautājumu. Tā­pēc namu apsaimniekotājs savulaik mudinājis tos, kuri īres līgumus noslēguši līdz 2001. gada 31. decembrim, izmantot iespēju un izpirkt dzīvokļus. 
 
Nav garantijas, ka, nepārslēdzot īres līgumu, dzīvoklī  ieguldīto atgūs
     BD minēja piemēru par līdzekļiem, ko cilvēki ieguldījuši dzīvokļu remontā. Vai tagad var gadīties, ka vi­ņiem vienīgā būs iespēja pirkt pašu labiekārtoto dzīvokli izsolē vai iet prom, ja īres līgumu nepārslēgs, ne­saņemot nekādu kompensāciju? Pašvaldība taču sa-ņems labi atjaunotu dzīvokli.
     – Vissliktākais varētu būt tad, ja lēmumā, ar kuru piešķirts dzīvoklis, būs ierakstīts, ka viņi ar dzīvokli ir iepazinušies, kādā stāvoklī ir dzīvoklis, un viņus tas ap­mierina. Nekomentēšu to, bet, ja mēs atgriežamies pie iepriekšējā perioda, bijām priecīgi, ja kāds paņem dzīvokli. Arī šobrīd ir tukši, dzīvošanai nederīgi dzīvokļi. Kad to paņem, esam priecīgi. Cilvēks veic ieguldījumus, saremontē, bet ir parakstījies, ka ar dzīvokļa stāvokli ir apmierināts. Ja viņš tagad nāks prasīt kompensāciju, jebkurš jurists noliks priekšā lapu un teiks: tevi taču viss apmierināja, norāda Ainars Vasilis.
    – Ir skaidrs, ka cilvēki grib turpināt dzīvot īrētajos dzīvokļos. Ja izdosies sakārtot, lai viņiem būtu pirmpirkuma tiesības, tas būtu labi. Taču šis jautājums šobrīd ir negatavs, un tāpēc mēs to neafišējam. Bet cilvēki uz­traucas, un viņu uztraukumam ir pamats. Pašvaldībai jāvērtē tā, ka viss ir atkarīgs no tā, kāda ir bijusi dzīvokļa piešķiršanas kārtība.  Tas būs garš un mokošs process ar ļoti individuālām pieejām un ar ļoti individuālu skatījumu uz katru gadījumu. Šobrīd nav pamata runāt, ka tādā vai citā gadījumā būs kāds konkrēts risinājums. Tas, ko mēs darījām jau no 2018. gada, kad īres likums jau bija nodots ap­stiprināšanai lasījumos, mēs rakstījām vēstules cilvēkiem, kuriem bija tiesības atsavināt dzīvokli, informējot, ka ar īres likuma pieņe­m­šanu beztermiņa īres līgumi beidzas, – stāsta Ai­nars Vasilis.
 
Īres maksu plāno noteikt  atkarībā no mājas kadastrālās vērtības
    Viņš arī skaidro, ka turpmāk visām mājām vairs nebūs vienāda īres maksa. Vēl nevarot prognozēt, kādu īri apstiprinās katrai mājai. Vai atbilstoši tirgus situācijai, un ir zināms, ka īres maksa, ko privāti prasa par dzīvokli, ir 100, 200, 300 un pat 400 eiro.  Pašlaik tapšanas stadijā esot pašvaldības saistošie noteikumi par īres maksas aprēķina kārtību. Tos skatīs attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejā, vēlāk finanšu komitejā un apstiprinās domē.  Noteikumu projekts paredzot, ka īres maksa vairāk vai mazāk, bet būšot attiecināma pret mājas kadastrālo vērtību. Katrā mājā tā var būt cita, un īres maksa katrā mājā atšķirsies. Kadastrālo vērtību ietekmē īpašumu tirgus cena. Ja māja ir sliktākā stāvoklī, vecāka, īres maksa būs mazāka, un otrādi.  l
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru