Jēkabpils domes sēdē apstiprināta budžeta komisija pašvaldības 2020. gada budžeta projekta izstrādes nodrošināšanai. Tajā iekļauti: Aivars Kraps (komisijas priekšsēdētājs), Guntars Gogulis (priekšsēdētāja vietnieks), kā arī komisijas locekļi – Kristīne Ozola, Signe Bērziņa, Leonīds Salcevičs, Raivis Ragainis, Līga Kļaviņa, Aleksandrs Deinis, Nikolajs Anuškevičs, Natālija Dardete (Finanšu departamenta direktore), Gita Kalniete (finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja).
Pašvaldības iestādes un struktūras jau iesniegušas budžeta pieprasījumus nākamajam gadam. Jēkabpils domes sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu un attīstības un tautsaimniecības komiteju sēdēs deputāti vienojās par nākamā gada budžeta prioritātēm, kas gan vēl jāapstiprina arī finanšu komitejā un domes sēdē. Savukārt iestāžu un struktūrvienību pieprasījumi tiks skatīti budžeta komisijā.
Diskusija abu komiteju sēdēs notika par piedāvātajām piecām nākamā gada budžeta prioritātēm. Jau tradicionāli viena no tām ir Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, kas bija minēta kā prioritāte numur viens. Tālāk sekoja sporta infrastruktūras attīstība; pilsētas ielu tīkla kvalitātes uzlabošana; atbalsts ģimenēm ar bērniem, veicot preventīvo darbu, sniedzot psihosociālu un materiālu atbalstu, nodrošinot bērniem drošu, atbalstošu vidi, un piektā prioritāte – viedās pilsētas (Smart city) risinājumu koncepcijas izstrāde. Finanšu komitejā, kur piedalās visi deputāti, izvērtēs budžeta prioritāros pasākumus sadalījumā pa nozarēm atbilstoši pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem un noteiks, kurām prioritāri atvēlams finansējums, sagatavojot budžeta projektu.
Par abām pēdējām prioritātēm tad arī notika diskusija, jo opozīcijas pārstāvji neredzēja jēgu tās noteikt kā prioritāras. Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejā deputāts Raivis Ragainis iebilda pret viedās pilsētas ieceri. Esot taču jau gatava velokoncepcija, un tā būtu jāīsteno. Tāpat esot iestrēgusi mājokļu koncepcija. Jau tā pašvaldībai nebūšot viegli tikt galā ar sporta infrastruktūras jautājumiem un būs jāpabeidz arī iesāktie ES fondu līdzfinansētie projekti. Naudas tam visam vairāk nebūšot, tikai tik, cik jau atvēlēts, un tāpēc ķeršanās pie mājokļu koncepcijas esot daudz svarīgāka nekā abas viņa apšaubītās prioritātes. Komitejas priekšsēdētāja Kristīne Ozola skaidroja, ka plānošanas reģionu līmenī atbalsts būs pieejams tieši viedo tehnoloģiju ieviešanai pilsētu infrastruktūrā, piemēram, ielu apgaismojuma modernizācijai, luksoforu un apgaismojuma automātiskai regulēšanai. Un prioritātes ir jāsasaista ar iespēju iegūt investīcijas. Savukārt par mājokļu koncepciju taču esot nolemts, ka nav lietderīgi pie tās strādāt tagad, jo situācija ar dzīvojamo fondu mainīsies pēc teritoriālās reformas.
Attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejā pret atbalstu ģimenēm un bērniem un viedās pilsētas tehnoloģiju ieviešanu kā prioritāti iebilda Aigars Nitišs. Viņš interesējās, kā tad izpaudīsies atbalsts bērniem un ģimenēm. K. Ozola skaidroja, ka no valsts bērnu tiesību aizsardzības struktūrām ir saņemti aizrādījumi, ka līdz šim darbs ar bērniem un ģimenēm nav bijis pietiekams, tāpēc tagad līdztekus jauniem pabalstiem, piemēram, bezmaksas braukšana skolēniem, tiek plānoti ģimeņu psihoemocionālā atbalsta un ģimeņu asistentu pakalpojumi, kam varētu būt nepieciešami ap 22 000 eiro. Taču daļu sociālais dienests varētu iegūt, samazinot savus izdevumus, ja vienu no nakts patversmes ēkām atvēlētu nevalstiskā sektora vajadzībām. To A. Nitišs komentēja, sakot, ka bērnu un ģimeņu atbalsta prioritāte viņam vairāk izskatoties kā biedrības «Domus» (K. Ozolas izveidota NVO, kas nodarbojas ar audžuģimeņu un ģimeņu atbalstu) ierosinājumu atbalsts. K. Ozola savukārt atbildēja, ka A. Nitišam atbalsts bērniem acīmredzot nav prioritāte un iepriekš prioritātes bijušas būvniecība, nevis bērni un ģimene. A. Nitišs iebilda, ka runa esot pavisam par ko citu. Iepriekš apstiprināto prioritāšu īstenošanai bijuši nepieciešami miljoni, un sporta un ielu infrastruktūra vai ES fondu finansētie projekti tiešām esot nopietnas finansiāli ietilpīgas prioritātes, ko nevarot teikt par ģimeņu atbalstu vai viedās pilsētas ideju, kas ir daudz mazāka apjoma ieceres. Darbs ar ģimenēm un bērniem taču vienkārši esot sociālā dienesta pienākums, kas jādara.
Kritika bija visai asa, un diskusijas – emocionālas. BD lūdza Kristīni Ozolu komentēt piecu minēto prioritāšu izvēli.
– Prioritāro nozaru noteikšanā paredzamais finansējuma apjoms ir tikai viens no kritērijiem. Nosakot prioritātes, pašvaldība norāda virzienu, kādā strādāt nākamajā gadā. Pašvaldībai ir svarīgi turpināt Eiropas Savienības fondu finansēto projektu realizāciju, sporta infrastruktūras attīstību (multifunkcionālās halles būvniecības pabeigšana) un ielu kvalitātes uzlabošanu. Domes vadība vēlas redzēt Jēkabpili kā ģimenei draudzīgu, attīstītu pilsētu, tāpēc svarīgi ir atbalstīt ģimenes ar bērniem, nodrošinot gan materiālu atbalstu (bezmaksas braukšana autobusos, materiālais atbalsts daudzbērnu ģimenēm, ārpusģimenes aprūpei u.c.), kā arī nodrošināt psihosociālu atbalstu. Tāpat pašvaldībai ir svarīgi, lai iedzīvotāji varētu izmantot tās priekšrocības, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas, tāpēc viedās pilsētas (Smart city) risinājumu koncepcijas izstrāde arī ir noteikta kā prioritāte, lai varētu maksimāli piesaistīt nākamā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu līdzekļus, – skaidro Kristīne Ozola. Viņa arī informēja par šā gada budžeta prioritātēm. Un redzams, ka tās ne visas bijušas finansiāli apjomīgas.
– 2019. gadā noteiktās budžeta prioritātes un piešķirtā finansējuma apmērs, apstiprinot budžetu, bija šāds: Eiropas Savienības fondu finansēto projektu realizācija atbilstoši laika grafikam – kopā budžetā plānoti līdzekļi vairāk nekā 24 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldības budžeta finansējums aptuveni 350 tūkstoši eiro, Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļi, kā arī aizņēmumi; izglītības attīstības koncepcijas realizācija, tajā skaitā pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšana un programmas izstrāde jaunu pedagogu piesaistei – plānots pašvaldības budžeta finansējums 5 000 eiro apmērā; sporta infrastruktūras attīstība (Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecība) budžetā plānoti vairāk nekā 4,5 miljoni eiro; Jēkabpils pilsētas daudzdzīvokļu mikrorajonu labiekārtošanas darbu uzsākšana, tajā skaitā īpašuma tiesību apzināšana, potenciālo apbūves tiesību noformēšana u.c. Šīs prioritātes īstenošanai, nodrošinot labiekārtošanas darbu uzsākšanu daudzdzīvokļu mikrorajonos, bija paredzēts pašvaldības budžeta finansējums graustu nojaukšanas darbu turpināšanai 50 tūkstošu eiro apmērā, – informē Kristīne Ozola.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem