Modernā veidolā durvis ver rekonstruētais Raiņa muzejs Tadenavā (FOTO)
ILZE BIČEVSKA

Piektdien, 22. jūlijā, tika atvērtas atjaunotā Tade­navas Raiņa muzeja durvis, kura remonts sākās 2014. gadā. Tas tika rekonstruēts Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētā projekta «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana» ietvaros. Projektu īstenoja VAS «Valsts nekustamie īpašumi» sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību (MMA). 
    Uz svinīgo atklāšanas pasākumu, kas notika mu­zeja pagalmā, bija sanācis kupls apmeklētāju skaits. Klātesošajiem uzstājās an­samblis «Mediante», uzrunas teica MMA direktore Rita Meinerte, Kultūras mi­nistrijas sekretārs Sandris Aldiņš, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pārstāve Agra Ločmele, muzeja eks­pozīcijas izveides darba grupas pārstāve Inese Zandere un citi. 
   Šajā dienā durvis vēra ne tikai muzeja dzīvojamā mā­ja, bet apmeklētāji varēja ap­skatīt arī citas muzeja kompleksa ēkas: pirti, šķūni un tā saukto Dāboliņu mā­ju. Pirti un jo sevišķi šķūni, kas turpmāk kalpos kā sa­viesīgu pasākumu un koncertu telpa, rekonstrukcija ir paglābusi no sabrukšanas. Dāboliņu māja, ko muzejs savulaik atpircis no īpašniekiem, tagad kalpos kā mu­zeja darbinieku telpa un ka­se, bet vislielākās pārmaiņas piedzīvojusi dzīvojamā ēka, kas ir muzeja kompleksa centrālais objekts. 
   Kā atklāšanas pasākuma uzrunā uzsvēra Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, laikā gaitā daudzkārt ir spriests par to, kādam vajag būt šim Raiņa muzejam: vai kā vietai, kur glabājas dažādas laikmeta liecības, autentiskas lietas, kas savulaik piederējušas dzejnieka ģimenei, vai to­mēr muzejs varētu būt mo­dernāks?
    — Kāpēc cilvēkiem vajadzētu braukt uz šo vietu? Kāds būs muzeja vēstījums? Uz šo jautājumu atbilde         bi­ja jārod rekonstrukcijas gaitā, — sacīja R. Meiner­te. 
    Projekta izstrāde tika uz­ticēta arhitektam Ērikam Cērpiņam, kurš BD pastāstīja, ka viņa praksē šāds ob­jekts nav pirmais, kura laikā tiek atjaunotas senas ēkas, pret kurām rekonstrukcijas gaitā vajadzīgs izturēties maksimāli saudzīgi.
   — Tā šķūnim centāmies saglabāt pēc iespējas vairāk veco baļķu, bet skaidu jumts gan ir pilnībā uzlikts jauns. Pie katras ēkas re­konstrukcijas projekta bija jāstrādā ar pietāti, ar dabiskiem materāliem, lai maksimāli saglabātu seno noskaņu. Te drīkstēja palikt arī kaut kas šķībs, kā, piemēram, viena šā šķūņa ārsiena. Tā ir nostiprināta, bet netika iztaisnota. Lai šādi rekonstruētu vecas ēkas, ir jāpielieto speciāli tehniski paņēmieni. Esmu apmierināts, ka dar­­ba gaitā mums ar muzeja pārstāvjiem izveidojās la­ba sadarbība, — teic Ē. Cēr­piņš.
     Raiņa muzeja Tadenavā centrālās mājas ekspozīcija veidota pilnīgi no jauna, jo, kā uzsvēra rekonstrukcijas īstenotāji, te diemžēl nav saglabājušās lietas, kas sa­vulaik piederējušas Raiņa vecākiem, dzejnieks te pavadījis tikai pirmos savas dzīves gadus. Tādēļ nolemts, ka Raiņa agrīnās bērnības mā­jās muzeja turpmākās eks­pozīcijas pamatā tiks likta doma, ka šī būs vieta, kur ciemos brauks skolēnu grupas, kā arī ģimenes ar bērniem, lai vietā, kur savulaik dzīvojis mazais Jānis Pliek­šāns jeb Žaniņš, bērni varētu ar Raiņa dzeju iepazīties caur spēli, kuras pamatā likta doma par sauli un tās ritumu. 
     Ieejot muzejā, apmeklētāju sagaida lielais kristāmtrauks, kurā savulaik, iespējams, kristīts mazais Jānis Pliekšāns. te var īsi iepazīties ar toreizējiem šās mājas iemītniekiem Pliekšānu ģi­meni: Krišjāni, Dārtu, Līzi un Žaniņu (Jāni). Ikviens ekspozīcijas apmeklētājs saņem nelielu no koka izvirpotu bumbiņu,   ar   kuras  palī­dzību, ejot cauri mājas telpām — izstāžu zālei, rotaļu istabai, saules istabai, tēva un mātes istabai —, var iz­spēlēt vairākas spēles. Me­moriālajā mājā ir ierīkota arī pedagoģiskā telpa, kur bēr­ni varēs pildīt dažādus uz­devumus, zīmēt, atstāt savu vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī noskatīties fil­mu par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi. 
     — No trim ar norvēģu finanšu instrumenta palīdzību rekonstruējamajiem Rai­ņa memoriālajiem muzejiem šis ir pirmais, kurā visi darbi ir galā. Ceram, ka šajā sezonā tas būs labi apmeklēts. Jā, ekspozīcijas iekārtošanas koncepcija balstījās uz to, ka šajā vietā diemžēl nav saglabātas autentiskās lietas, kas savulaik būtu piederējušas Pliekšānu ģimenei. Šī ir vieta, kur dzejnieks pavadīja savas dzīves pirmos trīs ar pusi gadus. Tāpēc arī eks­pozīcijas pamatā ir šis spēlēšanās moments. Mēs bērnus, kuri šurp atbrauks, mu­dināsim spēlēties. Un spēļu pamatā ir likts motīvs no Raiņa «Saules gadiem». Dāboliņu māja domāta kā apmeklētāju uzņemšanas centrs, kur vajadzības gadījumā var pārnakšņot arī muzeja darbinieki, šķūņa telpas var noderēt koncertiem, un tā augšā viesi vasaras laikā var arī pārnakšņot. Centīsimies apmeklētājus piesaistīt ne tikai ar šo jauno un interaktīvo ekspozīciju, bet arī ar te pieejamo skaisto dabu, klusumu un mieru, kā arī ieteiksim ap­meklēt citus apskates objektus, kādi rodami Jēkabpils novadā. Šogad vēl viens lielāks pasākums, kas notiks Tadenavā, protams, būs Dze­­jas dienas, — stāsta mu­zeja vadītāja Zanda Ro­zenberga. 
    Raiņa muzeja Tadenavā ēku kompleksā iekļaujas arī agrākā Tadenavas Tautas nama ēka, kas pieder Jēkab­pils novada pašvaldībai un ko līdztekus muzeja rekonstrukcijas darbiem pašvaldība arī tika pielabojusi. 
   — Nevēlējāmies atpalikt un tāpēc nomainījām Tautas nama jumtu un nokrāsojām ārsienas un iekšpusi. Savu­laik valdīja uzskats, ka klubs muzeja teritorijā neiederas, taču, tā kā tas padomju gados tiks uzcelts, tad mēs šo ēku postā nelaidām. Un laika gaitā pierādījās, ka klu­ba ēka ne reizi vien labi no­derējusi arī muzeja pasākumu vajadzībām. Izdarīts vēl viens darbs kopējai lietai: tā kā otrā ceļa pusē esošā stāvlaukuma zeme pieder VAS «Latvijas valsts meži», paš­valdība uzrunāja mežinieku pārstāvjus, lūdzot ziedot laukuma labiekārtošanai, kas arī tika izdarīts, — stāsta Jēkab­pils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņ­ķis. 
   Ko tūristi vēl varētu skatīt dienā, kad viņi atbraukuši uz Tadenavu? 
    — Tepat ir dabas liegums, kurā jau esam ierīkojuši dabas taku, pa kuru ejot, var izpētīt Eglonas upes krastus. Tāpat te ir iespaidīga ozolu birztala un parkveida pļava. Protams, te vēl ir ko uzlabot, un šīs vietas pilnveides nolūkos patlaban gatavojam projektu Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros. Tā būs taku labiekārtošana un tū­risma maršruta izveide. Drī­zumā būs arī digitālā aplikācija, ar kuras palīdzību tūristi varēs gūt informāciju par apskates objektiem mūsu novadā, bet jau patlaban šajā stāvlaukumā ir informācijas dēlis, kas Tadenavas memoriālā muzeja apmeklētājiem vēsta par to, ko Jē­kab­pils novadā var apskatīt vēl: piemēram, paviesoties Kaldabruņas skolā, Rubeņu un Zasas parkā, kā arī citās vie­tās mūsu novadā, — stās­ta Jēkabpils novada do­mes izpilddirektors Jānis Su­batiņš.
    Raiņa muzeja Tadenavā rekonstrukcijas projekta izstrādi veica dizaina birojs «H2E», to realizēja «MD Noass». Projekta vadītāja ir MMA zinātniskā sekretāre Sanita Kossoviča. Ekspozī­ci­jas izveides grupā bija Inese Zandere, Rita Meinerte, Sa­nita Kossoviča un Zanda Rozenberga. Ekspozīcijas teksta autores ir Inese Zandere un Agnese Timo­fejeva. Tā­pat Tadenavas mu­zeja re­konstrukcijā piedalījās SIA «Nams3» un «Modus būve». 
 
D. Gagunova foto
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. viedoklis
    viedoklis
    pirms 7 gadiem

    Pēc bildēm spriežot tas nav muzejs bet spēļu māja priekš bērniem. Tādas spēles var izvietot jebkurā daudzdzīvokļu mājas pagalmā zem smukas nojumes, lai bērni spēlējas, nevis muzejā sabāzt to, kas uz muzeju vispār neattiecas. Tik kazino aparāta tik trūka.

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!