Piektdien, 22. jūlijā, tika atvērtas atjaunotā Tadenavas Raiņa muzeja durvis, kura remonts sākās 2014. gadā. Tas tika rekonstruēts Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētā projekta «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana» ietvaros. Projektu īstenoja VAS «Valsts nekustamie īpašumi» sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību (MMA).
Uz svinīgo atklāšanas pasākumu, kas notika muzeja pagalmā, bija sanācis kupls apmeklētāju skaits. Klātesošajiem uzstājās ansamblis «Mediante», uzrunas teica MMA direktore Rita Meinerte, Kultūras ministrijas sekretārs Sandris Aldiņš, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pārstāve Agra Ločmele, muzeja ekspozīcijas izveides darba grupas pārstāve Inese Zandere un citi.
Šajā dienā durvis vēra ne tikai muzeja dzīvojamā māja, bet apmeklētāji varēja apskatīt arī citas muzeja kompleksa ēkas: pirti, šķūni un tā saukto Dāboliņu māju. Pirti un jo sevišķi šķūni, kas turpmāk kalpos kā saviesīgu pasākumu un koncertu telpa, rekonstrukcija ir paglābusi no sabrukšanas. Dāboliņu māja, ko muzejs savulaik atpircis no īpašniekiem, tagad kalpos kā muzeja darbinieku telpa un kase, bet vislielākās pārmaiņas piedzīvojusi dzīvojamā ēka, kas ir muzeja kompleksa centrālais objekts.
Kā atklāšanas pasākuma uzrunā uzsvēra Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, laikā gaitā daudzkārt ir spriests par to, kādam vajag būt šim Raiņa muzejam: vai kā vietai, kur glabājas dažādas laikmeta liecības, autentiskas lietas, kas savulaik piederējušas dzejnieka ģimenei, vai tomēr muzejs varētu būt modernāks?
— Kāpēc cilvēkiem vajadzētu braukt uz šo vietu? Kāds būs muzeja vēstījums? Uz šo jautājumu atbilde bija jārod rekonstrukcijas gaitā, — sacīja R. Meinerte.
Projekta izstrāde tika uzticēta arhitektam Ērikam Cērpiņam, kurš BD pastāstīja, ka viņa praksē šāds objekts nav pirmais, kura laikā tiek atjaunotas senas ēkas, pret kurām rekonstrukcijas gaitā vajadzīgs izturēties maksimāli saudzīgi.
— Tā šķūnim centāmies saglabāt pēc iespējas vairāk veco baļķu, bet skaidu jumts gan ir pilnībā uzlikts jauns. Pie katras ēkas rekonstrukcijas projekta bija jāstrādā ar pietāti, ar dabiskiem materāliem, lai maksimāli saglabātu seno noskaņu. Te drīkstēja palikt arī kaut kas šķībs, kā, piemēram, viena šā šķūņa ārsiena. Tā ir nostiprināta, bet netika iztaisnota. Lai šādi rekonstruētu vecas ēkas, ir jāpielieto speciāli tehniski paņēmieni. Esmu apmierināts, ka darba gaitā mums ar muzeja pārstāvjiem izveidojās laba sadarbība, — teic Ē. Cērpiņš.
Raiņa muzeja Tadenavā centrālās mājas ekspozīcija veidota pilnīgi no jauna, jo, kā uzsvēra rekonstrukcijas īstenotāji, te diemžēl nav saglabājušās lietas, kas savulaik piederējušas Raiņa vecākiem, dzejnieks te pavadījis tikai pirmos savas dzīves gadus. Tādēļ nolemts, ka Raiņa agrīnās bērnības mājās muzeja turpmākās ekspozīcijas pamatā tiks likta doma, ka šī būs vieta, kur ciemos brauks skolēnu grupas, kā arī ģimenes ar bērniem, lai vietā, kur savulaik dzīvojis mazais Jānis Pliekšāns jeb Žaniņš, bērni varētu ar Raiņa dzeju iepazīties caur spēli, kuras pamatā likta doma par sauli un tās ritumu.
Ieejot muzejā, apmeklētāju sagaida lielais kristāmtrauks, kurā savulaik, iespējams, kristīts mazais Jānis Pliekšāns. te var īsi iepazīties ar toreizējiem šās mājas iemītniekiem Pliekšānu ģimeni: Krišjāni, Dārtu, Līzi un Žaniņu (Jāni). Ikviens ekspozīcijas apmeklētājs saņem nelielu no koka izvirpotu bumbiņu, ar kuras palīdzību, ejot cauri mājas telpām — izstāžu zālei, rotaļu istabai, saules istabai, tēva un mātes istabai —, var izspēlēt vairākas spēles. Memoriālajā mājā ir ierīkota arī pedagoģiskā telpa, kur bērni varēs pildīt dažādus uzdevumus, zīmēt, atstāt savu vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī noskatīties filmu par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi.
— No trim ar norvēģu finanšu instrumenta palīdzību rekonstruējamajiem Raiņa memoriālajiem muzejiem šis ir pirmais, kurā visi darbi ir galā. Ceram, ka šajā sezonā tas būs labi apmeklēts. Jā, ekspozīcijas iekārtošanas koncepcija balstījās uz to, ka šajā vietā diemžēl nav saglabātas autentiskās lietas, kas savulaik būtu piederējušas Pliekšānu ģimenei. Šī ir vieta, kur dzejnieks pavadīja savas dzīves pirmos trīs ar pusi gadus. Tāpēc arī ekspozīcijas pamatā ir šis spēlēšanās moments. Mēs bērnus, kuri šurp atbrauks, mudināsim spēlēties. Un spēļu pamatā ir likts motīvs no Raiņa «Saules gadiem». Dāboliņu māja domāta kā apmeklētāju uzņemšanas centrs, kur vajadzības gadījumā var pārnakšņot arī muzeja darbinieki, šķūņa telpas var noderēt koncertiem, un tā augšā viesi vasaras laikā var arī pārnakšņot. Centīsimies apmeklētājus piesaistīt ne tikai ar šo jauno un interaktīvo ekspozīciju, bet arī ar te pieejamo skaisto dabu, klusumu un mieru, kā arī ieteiksim apmeklēt citus apskates objektus, kādi rodami Jēkabpils novadā. Šogad vēl viens lielāks pasākums, kas notiks Tadenavā, protams, būs Dzejas dienas, — stāsta muzeja vadītāja Zanda Rozenberga.
Raiņa muzeja Tadenavā ēku kompleksā iekļaujas arī agrākā Tadenavas Tautas nama ēka, kas pieder Jēkabpils novada pašvaldībai un ko līdztekus muzeja rekonstrukcijas darbiem pašvaldība arī tika pielabojusi.
— Nevēlējāmies atpalikt un tāpēc nomainījām Tautas nama jumtu un nokrāsojām ārsienas un iekšpusi. Savulaik valdīja uzskats, ka klubs muzeja teritorijā neiederas, taču, tā kā tas padomju gados tiks uzcelts, tad mēs šo ēku postā nelaidām. Un laika gaitā pierādījās, ka kluba ēka ne reizi vien labi noderējusi arī muzeja pasākumu vajadzībām. Izdarīts vēl viens darbs kopējai lietai: tā kā otrā ceļa pusē esošā stāvlaukuma zeme pieder VAS «Latvijas valsts meži», pašvaldība uzrunāja mežinieku pārstāvjus, lūdzot ziedot laukuma labiekārtošanai, kas arī tika izdarīts, — stāsta Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis.
Ko tūristi vēl varētu skatīt dienā, kad viņi atbraukuši uz Tadenavu?
— Tepat ir dabas liegums, kurā jau esam ierīkojuši dabas taku, pa kuru ejot, var izpētīt Eglonas upes krastus. Tāpat te ir iespaidīga ozolu birztala un parkveida pļava. Protams, te vēl ir ko uzlabot, un šīs vietas pilnveides nolūkos patlaban gatavojam projektu Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros. Tā būs taku labiekārtošana un tūrisma maršruta izveide. Drīzumā būs arī digitālā aplikācija, ar kuras palīdzību tūristi varēs gūt informāciju par apskates objektiem mūsu novadā, bet jau patlaban šajā stāvlaukumā ir informācijas dēlis, kas Tadenavas memoriālā muzeja apmeklētājiem vēsta par to, ko Jēkabpils novadā var apskatīt vēl: piemēram, paviesoties Kaldabruņas skolā, Rubeņu un Zasas parkā, kā arī citās vietās mūsu novadā, — stāsta Jēkabpils novada domes izpilddirektors Jānis Subatiņš.
Raiņa muzeja Tadenavā rekonstrukcijas projekta izstrādi veica dizaina birojs «H2E», to realizēja «MD Noass». Projekta vadītāja ir MMA zinātniskā sekretāre Sanita Kossoviča. Ekspozīcijas izveides grupā bija Inese Zandere, Rita Meinerte, Sanita Kossoviča un Zanda Rozenberga. Ekspozīcijas teksta autores ir Inese Zandere un Agnese Timofejeva. Tāpat Tadenavas muzeja rekonstrukcijā piedalījās SIA «Nams3» un «Modus būve».
D. Gagunova foto
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
viedoklis
Pēc bildēm spriežot tas nav muzejs bet spēļu māja priekš bērniem. Tādas spēles var izvietot jebkurā daudzdzīvokļu mājas pagalmā zem smukas nojumes, lai bērni spēlējas, nevis muzejā sabāzt to, kas uz muzeju vispār neattiecas. Tik kazino aparāta tik trūka.