«Gada lauksaimnieks 2019» saimnieko Salas novadā
INESE ZONE

 Noslēdzies Pasaules dabas fonda sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru rīkotais konkurss «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2019», un par konkursa nacionālo uzvarētāju žūrija šogad atzina Salas novada zemnieku Rihardu Kadirovu un viņa saimniecību «Jaunozoli». 
     Konkursa gaitā katrā no Baltijas jūras reģiona valstīm žūrija izvirza finālistu, kurš pārstāv valsti reģionālā līmenī un pretendē uz naudas balvu 10 000 eiro un titulu «Gada labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā». R. Kadirovs neieguva reģiona uzvarētāja titulu, taču ir pelnījis atzinību par savu pārliecību vien, ka katra paaudze ir atbildīga nākamo priekšā par to, lai atstātu tai zemi vēl zaļāku un neskartāku.
     Rihards nav bioloģiskais, bet konvencionāls lauksaimnieks, taču viņš lauksaimniecībā izmanto inovatīvu pieeju, lai mazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi. Viena no izmantotajām metodēm ir strip-till  jeb bezaršanas metode. R. Kadirovs stāsta, ka lauki netiek aparti un labību sēj rugājos. Rugāju atliekas veido segumu starprindās, un tas noder gan lietainā, gan sausā laikā, jo šādos laukos mitrums labāk noplūst augsnē, bet sausumā augu atliekas neļauj augsnei sakarst. Šādos laukos gan tiek izmantoti līdzekļi nezāļu apkarošanai un augu aizsardzībai, taču tos var lietot mazāk un retāk. Tas ļauj ekonomēt, turklāt tas ir dabai nekaitīgi, jo neartā augsne neļauj no tās ieskalot upēs un pēc tam jūrā barības vielas, kas veicina jūras aizaugšanu ar ūdens­augiem. Tāpat, mazāk iz­mantojot tehniku un ne­arot, tiek mazināta kaitīgo emisiju noplūde.
    – Salas novadā ir daudz lielu uzņēmumu, bet lauksaimniecībā pamatā ir ģi­me­nes saimniecības, un tāda ir arī Riharda saimniecība. Ir prieks, ka laukos ienāk jaunie, ka lauksaimniecības nozare kļuvusi par vērtību, – sacīja Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Spro­ģe.
     – Prieks, ka šī balva ir Rihardam, jo tradīcijas lauksaimniecībā ir stipras, bet viņš – jauns cilvēks – pats ir izurbies visam cauri, tāpēc ir cienīgs saņemt balvu. Un viņš neskopojas ar zināšanām, bet rāda citiem, ko dara, un tiem, kuriem ir vēl­me kaut ko mainīt, noder, ka ir kāds, kas parāda un iedvesmo, – sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. Pateicības vārdus laureātam par uzdrošināšanos lauzt tradīcijas tik konservatīvā nozarē kā lauksaimniecība R. Kadirovam veltīja arī Pasaules dabas fonda direktors Jānis Ro­zītis.
      – «Jaunozoli» darbojas no 2005. gada. Sākumā tika audzēti dārzeņi, vēlāk pievērsāmies graudkopībai. Mums ir ģimenes saimniecība, ko ģimene var apstrādāt saviem spēkiem ar minimālu palīdzību no malas. Darbo­jamies ilgtspējīgi un rentabli. Sākumā aru kā visi. Kad 2014. gadā viss izsala un bija apdraudēta saimniecība, sāku domāt par dabai draudzīgāku un rentablāku saimniekošanu. Braucu uz Dāniju, Zviedriju un Angliju. Cilvēki tur dalījās ar savu pieredzi, – saka Rihards Kadirovs. Viņš stāsta, ka, strādājot ar bezaršanas metodi, ar katru gadu pieaug ražas līmenis. Valdot uzskats, ka bioloģiskie lauksaimnieki – tas ir labi, bet konvencionālā jeb intensīvā lauksaimniecība – slikta. Taču nekas neesot tikai balts vai melns, un jāskatās, kāda ietekme uz dabu ir no katras darbības. R. Kadirovs min, ka atbildīgi lietoti augu aizsardzības līdzekļi vidi neietekmē kaitīgi. Viņš plāno nākotnē pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, taču ar mūsdienīgu pieeju. 
     – Latvieši ir tādi intraverti, salīdzinot ar ārzemēm. Ja ko zina, ar citiem nedalās, lai kaimiņš arī pudu sāls apēd, kamēr tiek galā. Es gribētu, lai mēs dalāmies un sasniedzam no tā ieguvumus. Klimats mainās, un pēdējos gados tas rada grūtības. Domāšanas un tradīciju maiņa ir pamats nācijas izaugsmei. Zeme mums ir dota uz īsu laiku, un galvenais ir atstāt to bērniem labāku un auglīgāku, – ir pārliecināts Rihards Kadi­rovs. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru