Galvenais – pašam interesēties par atbalsta iespējām
INESE ZONE

Jēkabpils Sociālā dienesta speciālisti tiekas ar NVO aktīvistiem
 
Biedrības «Jēkabpils NVO resursu centrs» dalīborganizāciju pārstāvji kārtējā NVO informatīvajā pasākumā Jaunajā ielā 39i uzklausīja Jēkabpils Sociālā dienesta vadītājas Larisas Laizānes un dienesta mājas aprūpes biroja vadītājas  Skaidrītes Voiko sniegto informāciju un uzdeva speciālistiem jautājumus. 
 
Saruna liecināja, ka pat aktīvākie sabiedrības pārstāvji, kādi ir NVO dalībnieki, ir maz informēti par sociālajiem pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām. Tātad šī informācija ir aktuāla sabiedrībai. Tiesa gan, vislabākā iespēja uzzināt par to, kādus sociālos pakalpojumus katrs var saņemt, ir sazināties ar sociālo dienestu, jo katra situācija ir individuāli vērtējama. Taču tieši to cilvēki bieži vairās darīt, tajā pašā laikā reizēm sūrojoties, ka nezina, kur var saņemt atbalstu.
 
Lielākais izaicinājums – deinstitucionalizācija
    Larisa Laizāne informēja, ka šobrīd lielākais sociālā dienesta izaicinājums ir deinstitucionalizācijas (DI) projekts, kas paredz mainīt attieksmi un piedāvāt sabiedrībā balstītus pakalpojumus personām, kurām ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai viņi varētu dzīvot ģimeniskā vidē, grupu mājās, saņemot nepieciešamo atbalstu, un viņiem nav jāatrodas ilgstošas aprūpes institūcijās – pansionātos, garīgas aprūpes iestādēs vai bāreņu namos. Bērniem, kuriem nepieciešama ārpusģimenes aprūpe, tagad  ir iespēja to saņemt audžuģimenēs. DI plāna gaitā Jēkabpilī rekonstruēs telpas Jaunajā ielā 39i, kur darbojas arī NVO sektors, un  izveidos multifunkcionālu dienas aprūpes centru bērniem un arī pilngadīgām personām ar īpašām vajadzībām. Klienti varēs apmeklēt fizioterapijas, ergoterapijas, mākslas un mūzikas terapijas nodarbības. Ēkas otrajā stāvā plānots izvietot sociālo dienestu un NVO resursu centru ar vienu kopīgu zāli.  Uz otro stāvu varēs nokļūt ar liftu, būšot padomāts arī par redzes un dzirdes invalīdu ērtībām. Projektu pilnībā  īstenos ne ātrāk kā līdz 2021. gadam. Savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem būs grupu dzīvoklis ar diennakts aprūpi Brīvības ielā 286a.
 
Nepieciešams individuāls izvērtējums
     NVO pārstāvji interesējās par sociālo pakalpojumu: pabalstu, mājas aprūpes, rehabilitācijas saņemšanas (tai skaitā sanatoriju tipa iestādēs) iespējām, pabalstiem medicīnisko izdevumu segšanai un norēķiniem par elektroenerģiju. L. Laizāne skaidroja, ka ar pabalstu nepieciešamības izvērtējumu nodarbojas sociālās palīdzības nodaļa, kas sniedz palīdzību krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm  un personām. Palīdzī­bu sniedz, pamatojoties uz personu materiālo resursu – ienākumu un īpašumu – no­vērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, kad tas atbilst saistošajiem noteikumiem. Savukārt aprūpes mājās birojs sniedz pakalpojumus personām, kuras nevar pašas sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ. Ja situācija ir tāda, ka nepietiek ar aprūpes pakalpojumiem mājās, personas ievieto pansionātā. Šādos gadījumos daļa līdzmaksājuma par atrašanos tajā jāsedz tuvākajiem radiniekiem, ja tādi ir. Šogad no Jēkabpils pansionātos ievietotas 23 personas. 
     Aprūpes mājās sektora vadītāja Skaidrīte Voiko pastāstīja, ka mājas aprūpes pakalpojumu šobrīd saņem 95 klienti. Ir vairāki aprūpes līmeņi atkarībā no tā, cik bieži un kādi pakalpojumi personai ir nepieciešami. No tā arī atkarīga maksa par pakalpojumu. Tos sniedz sertificēti aprūpētāji. Tie ir saistīti ar personu un mājokļa aprūpi, produktu, ūdens, malkas sagādi u. c., taču jāatceras, ka aprūpētāji ne­sniedz medicīniskus pakalpojumus – injekcijas un tamlīdzīgus. S. Voiko aicināja cilvēkus ziņot sociālajam dienestam par vientuļiem bezpalīdzīgiem cilvēkiem, par ģimenēm, kurās bērni nav pietiekami aprūpēti vai cieš no vardarbības. Visa saņemtā informācija tiekot izvērtēta, taču lūgums no­saukt precīzas adreses.
   Informējot par pabalstiem medicīnisko izdevumu segšanai, L. Laizāne stāstīja, ka ārstēšanās izdevumu segšanai pensionārs, kurš dzīvo viens, var saņemt līdz 145 eiro gadā. Sociālais dienests pabalstus veselības aprūpei piešķir ne biežāk kā divas reizes kalendārajā gadā, nepārsniedzot faktiskos ārstēšanās un medikamentu iegādes izdevumus iepriekšējos trīs mēnešos. Attiecībā uz ģimenēm atbalsta apmērs ir atkarīgs no ienākumu izvērtējuma, un sīkāku informāciju var saņemt sociālajā dienestā. Savukārt valsts apmaksātus rehabilitācijas pasākumus var saņemt personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, kā arī personas ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā, ja funkcionālie traucējumi atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.279 «Kārtī­ba, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pa-kalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem» norādītajiem kritērijiem. Sociālajā dienestā jā­ie­rodas ar ģimenes ārsta sa­gatavotu atbilstošu izrakstu, un dienests izvērtē, vai ir iesniegta visa nepieciešamā informācija. Tā kā tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, tālāk par to, vai personai pienākas rehabilitācija, lemj Sociālās integrācijas valsts  aģentūra.   Savukārt atbalstu norēķiniem par elektrību var saņemt personas vai ģimenes, kas atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām. Par tām sociālais dienests informē «Latv­energo», un cilvēki saņem atlaidi maksājumiem par elektroenerģiju. Sīkāku informāciju par citām grupām, kas var pretendēt uz šo atlaidi, var iegūt mājaslapā www.elektrum.lv.
 
Konsultācijām pieejams bezmaksas tālrunis
    L. Laizāne informēja arī par citiem dienesta sniegtajiem pakalpojumiem. Tā Ģimenes atbalsta centrs nodrošina profesionālu pakalpojumu sniegšanu, psihosociālu atbalstu un īslaicīgu patvērumu bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam un mātēm ar bērniem.  Sociālā dienesta telpās ir nodrošināta iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pa­kalpojumus personām ar atkarību problēmām: psihosociālu palīdzību; HIV eksprestesta veikšanu,  informā­cijas par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām sniegšanu, pirmo medicīnisko palīdzību, šļirču un adatu maiņu un citus. Šie pakalpojumi Jēkabpilī ir aktuāli. Šogad izsniegti 30 000 šļirču un 25 000 atnesti atpakaļ apmaiņai. Tas nozīmē, ka šīs šļirces, kas ir bīstami atkritumi, neapdraud sa­biedrību un to lietotāji izvairās no inficēšanās ar HIV, kas būtu iespējama, vairākām personām izmantojot vienu šļirci.  L. Laizāne atgādināja,  ka HIV testus ieteicams veikt ikvienam, ja ir aizdomas par iespējamu inficēšanos. Tāda var notikt, arī saņemot atsevišķus skaistumkopšanas un citus pakalpojumus. Ar sociālā dienesta starpniecību var saņemt arī tehniskos palīglīdzekļus. 
    Sīkāku informāciju par Jēkabpils Sociālā dienesta pakalpojumiem var iegūt dienesta mājaslapā, bet par sociālo pakalpojumu veidiem – interneta vietnē www.latvija.lv. Dienesta mājaslapā ir sadaļa, kurā var uzdot jautājumus un sa­ņemt atbildes. Sociālajā dienestā darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis 80020091, uz kuru darbdienās var zvanīt no pulksten 8.30 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 17.00. Situācijās, kad klients nevar ierasties dienestā, lai iesniegtu nepieciešamos dokumentus un varētu nodrošināt izvērtējumu pakalpojumu saņemšanai, dienesta speciālisti ierodas pie klienta mājās.
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. he he
    he he
    pirms 1 gada

    Mazāk zinās par pakalpojumiem, mazāk valsts tērēs. Ko tad sociālie guļ un neapgaismo tautu, a? Gada tikai , kad kāds atnāks. Vot bļin, lodari! Tik daudz sabiedrisko mediju, a ne pušplēsta vārda no sociālo puses.

    Atbildēt

Pievienot komentāru