Garais ceļš līdz daudzdzīvokļu nama grausta nojaukšanai
INESE ZONE

Pēdējos gados, lai  nodrošinātu jēkabpiliešiem drošu un sakārtotu pilsētvidi, pašvaldība strādā pie iespējas nojaukt lielākoties jau bez saimnieka palikušo daudzdzīvokļu namu graustus. Nepabeigtās būves nekustamo īpašumu pirkšanas burbuļa laikā uzņēmumi iegādājās par minimālu cenu ar domu vēlāk pārdot dārgāk vai attīstīt dzīvokļu biznesu. Finanšu krīze šiem nodomiem pārvilka svītru, daudzi uzņēmumi ir bankrotējuši, bet bezsaimnieka grausti bojā pilsētvidi, kļūst par atkritumu izgāztuvēm un bīstamu rotaļu vietām pusaudžiem. Jēkabpilieši jau gadiem ar sašutumu jautā, kāpēc pašvaldība vienkārši nejauc tos visus nost. Lai saprastu, kāds tad ceļš ejams, lai  nolaistos ne-kustamos īpašumu sakārtotu un uzturētu atbilstoši tiesību aktu prasībām, piedāvājam ieskatīties pašvaldības, grausta īpašnieku un valsts iestāžu sarakstes vēsturē par iespējām sakārtot vai nojaukt graustu Ausek­līša ielā 23. Jāpiebilst, ka tā ilga piecus gadus, kopš 2015. gada rudens.
Jēkabpils pašvaldība jau 2015. gadā  vērsās pie na­ma Auseklīša ielā 23 īpašniekiem SIA «L Investīcijas» un aicināja veikt darbības stāvokļa uzlabošanai. «L Investīcijas» tad vairākkārt vērsās būvvaldē ar sava viedokļa izklāstu, taču darbības būves sakārtošanai nenotika. 2015. gada 23. novembrī būvvalde pieņēma lēmumu par būves atzīšanu par vidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošu. Būvei kā degradētai tika piemērota lielāka nekustamā īpašuma nodokļa likme – 3% apmērā no lielākās būvei piekritīgās zemes vai būves kadastrālās vērtības. 2016. gada decembrī pašvaldība saņēma paziņojumu par būves īpašnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Pašvaldībai tika piedāvāts nekustamo īpašumu Auseklīša ielā 23 iegūt savā īpašumā, taču dome nolēma to nedarīt, jo ēka nekādi nebija izmantojama tās funkciju izpildei un faktiski nojaucama. 2017. gada septembrī  pašvaldība konstatēja, ka uzņēmums «L Investī­cijas» ir likvidēts. Tā kā nebija informācijas vai dokumentu, kas norādītu, ka maksātnespējīgās sabiedrības administratore nekustamo īpašumu Auseklīša ielā 23 būtu atsavinājusi citām personām, bija pamats uzskatīt, ka īpašums varētu piekrist valstij. Jēkabpils dome 2017. gada oktobrī vērsās valsts akciju sabiedrībā «Valsts nekustamie īpašumi» un lūdza veikt attiecīgās darbības, lai nekustamais īpašums Auseklīša ielā 23 tiktu sakārtots. Atbildē pašvaldība tika informēta, ka pašvaldībai vai Finanšu ministrijai jāsniedz pieteikums tiesā par nekustamā īpašuma atzīšanu par bezsaimnieka mantu. Pašval­dība lūdza valsts akciju sabiedrību «Privatizācijas aģentūra» sniegt tiesā pieteikumu par īpašuma Au­seklīša ielā 23 atzīšanu par bezmantinieka mantu, kas piekritīga valstij. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 12. februāra spriedumu Finanšu ministrijas pieteikums par juridiska fakta konstatēšanu tika apmierināts un nekustamais īpašums Auseklīša ielā 23 atzīts par bezīpašnieka mantu, kas ir piekritīga valstij.
Pēc tam Jēkabpils būvvalde 2020. gada 28. februārī sagatavoja atzinumu par būves pārbaudi un secināja, ka  ēka ilgstoši atrodas nepabeigtas būvniecības stadijā, tai nav logu un durvju aizpildījuma. Ēkas nesošo sienu keramzītbetona paneļi savienojuma vietās daudzviet ir stipri bojāti. Mitruma ietekmē bojāti arī starplogu paneļi, daudzviet nav balkona plātņu, kā arī esošajām balkona plātnēm nav norobežojošo margu un galveno nesošo konstrukciju materiāls sabrūk un konstrukciju nestspēja samazinās. Turklāt vandaļu darbību rezultātā ir daļēji nojauktas iekšējās starpsienas. Kopu­mā būve klasificējama kā vidi degradējoša un cilvēku drošību apdraudoša. Pašval­dība 2020. gada 7. aprīlī nosūtīja Finanšu ministrijai vēstuli ar lūgumu sniegt rakstisku skaidrojumu par turpmākajām darbībām un termiņiem, kādos valsts kā bezsaimnieka ēkas tiesiskais valdītājs novērsīs konstatētās problēmas. Finanšu ministrija 2020. gada 30. aprīlī atbildēja, ka nav būves tiesiskais valdītājs, tāpēc nevar sniegt pašvaldībai tās vēstulē minētos paskaidrojumus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2020. gada 29. maijā lūdza domi sniegt informāciju, vai būve ir nepieciešama pašvaldībai īpašumā tās funkciju veikšanai, un dome atbildēja, ka tā atsakās no īpašumu Auseklīša ielā 23. Vienlaikus vēstulē pašvaldība informēja VID par to, ka pēc tam, kad VID nodos bū­vi akciju sabiedrības «Pub­lisko akciju pārvaldītājs Posses­sor» valdījumā, paš­valdība nolūkā novērst cilvēku drošības un dzīvības apdraudējumu lūgs pārvaldītājam sniegt skaidrojumu par turpmākajām darbībām, kā sakārtos būvi. 2020. gada 28. septembrī pašvaldībā tika saņemts sertificēta būvinženiera tehniskās ap­sekošanas atzinums, ka dzīvojamās mājas Auseklīša ielā 23 renovācija no tehniskā viedokļa saimnieciski nav lietderīga un jāizvērtē iespēja  apsekoto ēku nojaukt.
Pašvaldība secināja, ka ne būves iepriekšējais īpašnieks, ne «Publisko akciju pārvaldītājs Possessor» kā esošais būves tiesiskais valdītājs nav veikuši darbības, kas novērstu ēkas radīto sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un Jēkabpils pilsētvides degradāciju, tādēļ  būve Auseklīša ielā 23 ir jādemontē. 
Atbilstoši Civillikumam īpašniekam jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums, savukārt, ja būves īpašnieks vai valdītājs nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgajai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsakārto vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina. Atbilstoši Būvniecības likumam pašvaldības kompetencē ir izskatīt jautājumus par pilnīgi vai daļēji sagruvušu, bīstamu vai ainavu bojājošu būvju sakārtošanu vai nojaukšanu. To paredz arī citi normatīvie akti. Tāpēc Jēkabpils dome pēdējā šī gada oktobra nolēma uzdot valstij akciju sabiedrības «Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor» personā nekavējoties veikt bū­ves Auseklīša ielā 23 norobežošanu, lai nodrošinātu tās nepieejamību nepiederošām personām, un uzdot objekta tiesiskajam valdītājam veikt tā sakārtošanu vai nojaukšanu. Būves sakārtošanas vai nojaukšanas darbi atbilstoši domes lēmuma jāveic ne vēlāk kā līdz 2021. gada 4. janvārim. Ja būvju tiesiskais valdītājs nepilda kādu no šajā lēmumā no­teiktajām darbībām noteiktajos termiņos, Jēkabpils pašvaldība  uzsāks šī lēmuma piespiedu izpildi, būvi nojaucot tādā apmērā, lai novērstu cilvēku drošības apdraudējumu. Lēmuma piespiedu izpilde – būves nojaukšana – tiks veikta uz tās tiesiskā valdītāja rēķina.
Varētu domāt, ka ar to beidzot ir pielikts punkts un graustu uz pašvaldības rēķina izdosies nojaukt. Taču nekā! Akciju sabiedrības «Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor» ir citas domas, ka objektu tomēr varētu nenojaukt. 
– Šādi procesi vienmēr ir sarežģīti un ilgstoši, jo jāgatavo speciālistu atzinumi par būves stāvokli, notiek sarakste,  procesam jāatbilst Būvniecības likumam, jo nojaukšana arī ir būvniecība un ir vajadzīgs būvprojekts. Vēl jau ir jautājums, kurš par to visu maksās. Process ar Auseklīša ielas 23. māju  ir sarežģīts, jo mainījās īpašumtiesības – nama īpašnieks kļuva maksātnespējīgs un uzņēmumu likvidēja. Diemžēl domāju, ka šis process vēl turpināsies, jo  «Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor» pauž viedokli, ka varētu namu sakārtot un mēģināt atrast investoru – pārdot. Sakārtot tas nozīmētu aiznaglot logus un durvis. Tātad domāju, ka process ievilksies, jo pašvaldībai ir pieredze ar objekta vēsturi, cik daudzi investori ir izrādījuši interesi, bet  bez kāda iznākuma, – stāsta Jēkabpils pašvaldības izpild­direktors Guntars Go­gulis
BD vaicāja, vai pašvaldības nav mēģinājušas panākt procesa vienkāršošanu attiecībā uz šādiem graustiem, par kuriem ir speciālistu at­zinums, ka tie nav saimnieciski lietderīgi, ir bīstami un nojaucami, jo ne jau tikai Jē­kabpilī  domei jāsaskaras ar šādām problēmām. G. Go­­gulis stāsta, ka tas ir rosināts Latvijas Pašvaldību savienības līmenī, bet no valsts puses nav bijis atsaucības, jo vienmēr ir jautājums, kas par to maksās,  un tas, ka Būvniecības likuma prasību ievērošana sarežģī un sadārdzina procesu. 
– Ar graustu Viestura ielā 44 bija vienkāršāk. Tur ēkai bija cits pārvaldītājs, un grausta Slimnīcas ielā 8 īpašnieks droši vien pat bija atvieglots, ka pašvaldība nojauc ēku, jo viņam tā arī bija problēma, – sacīja Guntars Gogulis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.                                                                                                                
Par materiāla «Garais ceļš līdz daudzdzīvokļu nama grausta nojaukšanai» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava».
 
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Prim
    Prim
    pirms 3 nedēļām

    Raksts par pašvaldības bezspēcību, par likuma bezspēku, par likuma un normu interpretāciju savās interesēs. Piemērs - pašvaldībai vajag atzinumu par ēkas avarījas stāvokļi un par atjaunošanas nepamatotību, viņi tādu atzinumu saņem. Ēkas īpašniekam vajag atzinumu ka ēkā ir vērts ieguldīt un atjaunot - viņi tādu atzinumu saņem.

    Atbildēt
  2. Prim
    Prim
    pirms 3 nedēļām

    Ēkas īpašniekam vajag atzinumu par to ka ēkā lietderīgi ieguldīt finanšu līdzekļus un atjaunot - viņi tādu saņem.

    Atbildēt

Pievienot komentāru