Ar sirsnīgu un svinīgu godināšanas pasākumu noslēdzās jaunrades konkurss «Vedējs», ko organizē biedrība «Lauku partnerība «Sēlija»». Šogad tas notika Kūku pagasta brīvdabas estrādē «Mārdadzis». Tradicionāli šā konkursa noslēgums tiek rīkots tajā pagastā, kur dzīvo iepriekšējā gada laureāti, un aizvadītajā gadā tie bija Mārīte un Gaitis Poļi no Kūkām.
Labi, ka joprojām ir cilvēki, kuri dara mūsu dzīvi labāku
Svinīgā pasākuma ievadā uzrunas sacīja Mārīte Pole, Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs, kā arī pasākuma vadītāji – «Lauku partnerības «Sēlija»» pārstāve Skaidrīte Medvecka un Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Subatiņš un Kūku pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kalniņš. S. Medvecka uzrunā pieminēja jau aizsaulē aizgājušo sabiedriski aktīvo cilvēku, arī čaklu aprakstu rakstītāju konkursam «Vedējs». M. Pole sacīja, ka cilvēkam jābūt laimīgam par savu dzīvi un par to, ko viņš dara. Savukārt K. Pabērzs secināja, ka skumīgi ir tas, ka šogad neviens Vedēja kandidāts nav izvirzīts no Krustpils novada, bet izteica gandarījumu par to, ka joprojām ir gan tādi cilvēki, kuri dara mūsu dzīvi labāku, gan tādi cilvēki, kuri šos darītājus izceļ saulītē un paslavē.
Ceremonija bija izkārtota tā, lai katrs Vedēja titulam izvirzītais cilvēks un apraksta autors varētu sacīt kādu vārdu, bet, lai viņiem atvieglotu šo uzdevumu, pasākuma rīkotāji bija sagatavojuši jautājumus, uz kuriem – Vedējam un ap-rakstniekam abiem vienādu – katram bija jāatbild. Pasākuma gaitā izskanēja arī apjomīgi fragmentu lasījumi no aprakstiem (fragmenti izlasāmi BD 9. augusta numurā). Un, protams, katru konkursa dalībnieku sumināja sveicēji – tuvinieki, draugi un darbabiedri – ar laba vēlējumiem un ziedu pušķiem.
Jūtas bagātas, jo blakām savējie
Uz jautājumu, par ko būtu stāstu krājums, ja to rakstītu Vedēja titula kandidāts Ivars Kancāns, viņš, tāpat kā viņa labo darbu aprakstniece Lidija Drozdovska, sacīja, ka tas laikam būtu par ceļiem, jo Ivars ir autobusa šoferis. Savukārt Irma Deksne no Gārsenes pagasta, atbildot uz jautājumu, kas viņu visvairāk varētu pēkšņi iepriecināt, sacīja, ka to dod uzslava, kas saņemta no apkārtējiem. Savukārt cilvēks, kurš rakstīja aprakstu par Irmu, Veronika Pliska, uz šo pašu jautājumu atbildēja, ka viņai prieku sagādā satikšanās ar labiem cilvēkiem, jo negāciju mums apkārt gana tāpat.
Par Viesītes novada Saukas pagasta iedzīvotāju, skolotāju Ritu Sirmoviču aprakstu rakstīja Velta Lāce, un abas, atbildot uz jautājumu, vai jūtas bagātas, sacīja nepārprotamu jā, jo viņu bagātība ir ģimene: bērni un mazbērni, uz ko Rita vēl piebilda, ka viņas bagātības pūru papildinājis lielisks znots.
Par datorspeciālistu pēc profesijas, bet arī aizrautīgu velosporta cienītāju, kā arī hobija «geocaching» jeb slēpņošanas piekopēju viesītieti un citādi aktīvu cilvēku Gintu Grinbergu aprakstu rakstīja Sandra Grigorjeva. Viņiem tika jautāts, ar kādu dabas parādību katrs sevi salīdzinātu. Gints sacīja, ka laikam tas būs zibens, bet Sandra smejoties piebilda, ka viņa varētu būt vējš.
Nevarot izlemt, par kuru labāk rakstīt ieteikuma aprakstu, Indra Zvirgzdiņa nolēmusi rakstīt par abām radošajām sievietēm: par Ingrīdu Degtjarovu un Solvitu Kukli no biedrības «Ūdenszīmes». Jāpiezīmē, ka šā gada «Vedēja» svinīgā pasākuma ielūgumi ir Solvitas dizainēti. Uz jautājumu, kurš diennakts laiks kurai mīļāks, viena no trijotnes sacīja, ka rīti, otra, ka vakari radošumam, bet rīts miegam un trešā sēliskajā izloksnē stāstīja, ka labi esot gan rīti, gan vakari.
Cilvēks, kurš ceļ savu māju, un cilvēki, kuri savu māju uztur
Kautrīgo un mazrunīgo darba darītāju Valēriju Timahovu no Ancenes par uzceltajām guļbūvēm, kas daiļo ciemata vaigu, savā aprakstā cildināja Valentīna Čāmāne. – Cilvēks, kurš ceļ savu māju, – tā viņu raksturoja Valentīna. Bet uz jautājumu, kādi ir viņas pašas dzīves lielākie kārdinājumi, Valentīna Čāmāne sacīja, ka varot uzskatīt par kārdinājumu vēlmi paslavēt sava ciema lieliskos cilvēkus. Savukārt Valērijs piekrītot atbildēja, ka viņam te vairs neesot ko piebilst.
Kļaviņu ģimeni no Ābeļu pagasta aprakstā «Vedējam» cildināja viena no čaklākajām šā radošā konkursa aprakstniecēm Ausma Bērziņa. Savukārt Skaidrīte Medvecka piezīmēja, ka Ābeļu pagasta «Jaunzemju» mājas, par kuru uzturēšanu labā kārtībā un Jāņa Akuratera piemiņas godināšanu šī ģimene ir nominēta «Vedēja» titulam, šogad iekļautas arī Jēkabpils novada 100 skaistāko objektu sarakstā. Bet uz jautājumu, kas katrai varētu atņemt spēkus, A. Bērziņa atbildēja, ka tās ir lietas, ka nepatīk un sarūgtina, bet «Jaunzemju» pārstāve Maija Dzērve teica, ka, ja viņa pati to nepieļauj, tad nekas viņu arī nevar sarūgtināt.
– Visbargākais darba devējs ir uzņēmējs sev pats, – piesakot nākamo «Vedēja» titula kandidātu, sacīja Skaidrīte Medvecka. Rita Sirmoviča no Viesītes novada šajā reizē pārstāvēja gan sevi kā aprakstnieci, gan arī savu ieteikto Vedēja kandidāti – uzņēmēju Jolantu Kovnacku, kura aizņemtības dēļ uz šo pasākumu nevarēja ierasties. – Jolanta mums Elkšņos ir svarīgs cilvēks, – sacīja Rita Sirmoviča. Bet uz jautājumu, par ko vērts mīlēt dzīvi, viņa atbildēja, ka dzīvi var mīlēt kaut vai šādu mirkļu, kas notiek patlaban, dēļ.
Aizkustinājums un pateicība par izrādīto godu
Gaidot nākamo uznācienu, kurā tika godināta slavenākā Asares pagasta tortu cepēja Darja Strazdiņa (viņas aprakstniece bija Skaidrīte Medvecka), Jānis Subatiņš atgādināja klātesošajiem «Vedēja» titula ieguvēja noteikšanas pamata principus: cik pozitīvs ir šā cilvēka ieguldījums sabiedrības labā, kā uzrakstīts apraksts par viņu, cik tas tēlains un literāri pareizs, kā arī tas, cik precīza ir bijusi faktu atlase par konkrēto varoni. Un šis apraksts par Darju bija ļoti interesants.
Uz jautājumu, ar kuru cilvēku tu vēlētos parunāt, Darja asarām acīs sacīja, ka tā cilvēka diemžēl vairs nav. Bet Skaidrīte Medvecka sacīja, ka šis cilvēks ir viņas māte, kas viņai devusi dzīves gudrību, un arī skolotāja no Daugavpils, kura jau piektajā klasē Skaidrītē ielikusi pamatus mīlestībai uz angļu valodu.
Bet titulu «Vedējs 2018» šogad ieguva Rubeņu kultūras nama vadītāja, Jēkabpils novada kultūras darba organizatore Inta Tomāne, bet aprakstu par viņu rakstīja Valija Bogdāne. Uz jautājumu, par ko varu sadusmoties uz sevi, Inta atbildēja, ka tas varētu būt par kādu neizdarītu darbu, bet Valija sacīja, ka dusmojas uz cilvēkiem, kuri nomet atkritumus dabā, tā to piesārņojot. Valija Bogdāne arī nolasīja Maijas Laukmanes dzejoli kā veltījumu visiem šā gada Vedējiem.
– Es par sev parādīto godu esmu gan pārsteigta, gan priecīga. Un vēl es priecājos, ka mums ir tik aktīvas nevalstiskās biedrības. Paldies Valijai par labajiem vārdiem! Tā kā šis gads mūsu valsti ir īpašs, aicinu ikvienu būt aktīviem, darbīgiem un radošiem! – sacīja «Vedējs 2018» Inta Tomāne.
Ar dziesmotiem priekšnesumiem pasākuma laikā klātesošos priecēja folkloras kopa «Vīraksne» no Atašienes Anitas Gavares vadībā un grupa «Latgales dāmu pops». Ikviens pasākuma noslēgumā varēja nogaršot arī gabaliņu Darjas Strazdiņas ceptās lielās un lieliskās tortes. l
?
Salas novadā atkal neviena? Nu visi lūr Irēnai mutē un ja šī neteiks, nevienu nevirzīs. Un nav jau ko virzīt, jo nevienam darboties neļauj
h
Viņa pati laba vedēja.
?
Re: h Ellē viņa ved visu novadu. Lien no ādas ārā, lai nekā nebūtu. Un tas, ka nav vietējo biedrību, tam ir pierādījums. Visiem bikses dreb. Nu uzbrēciet Irēnai un viņa no bailēm aptaisīsies.
rubeņu vista
kādreiz manuprāt Vedēja nosaukumu piešķīra sabiedriski aktiviem ļaudīm kuri ārpus sava tiešā darba palīdz citiem un aizrauj viņus, ir vedēji. Par ko ta Tomānei tagad tāds gods? par to ka saņem lielu algu? Neizlasīju nevienu vārdu par to, ko viņa ārpus saviem darba pienākumiem būtu tādu paveikusi, par ko jācildina
Viedoklis
Piekrītu - "Vedēja" tituls tomēr attiecināms uz cilvēkiem, kuri sabiedrības labā izpaužas ārpus darba laika un atalgojuma. Rubeņu kultūras dzīvē, izņemot pašdarbniekus, sen nekas nenotiek (arhaiskā "Ziņģe" neskaitās), savukārt pašdarbība ir pašu cilvēku, ne I. Tomānes nopelns.
īpaši stulbs
Lūk, mūsu īstie Saeimas deputātu kandidāti! Vedēji tautu nepievils.
vērotājs/ īpaši stulbais
Neredzi, ko komentētāji domā par taviem vedējiem? Kur tad ir tie viņu labie darbi sabiedrībai? Un ko tādi darīs un ko dos sabiedrībai iekļuvuši Saeimā? Izlasīju garo rakstu un neviena teikuma, ko konkrēti šie cilvēki ir izdarījuši labu sabiedrībai. Un tā katru gadu vienveidīgs raksts. Kas te ir galu galā? Katrā sētā cilvēki rosās un audzina , skolo bērnus, bet tie nav darbi sabiedrības labā. Ja kāds cilvēks trenkātu kādu iestādi, kura nepilda savas funkcijas, kura kaitē dabai vai cilvēkiem, tad es to vēl saprastu. Bet te? Es uzskatu, ka šis konkurss ir jālikvidē, jo konkursa laureāti neatbilst vārdam - vedējs.
zinātājs
Gribētos zināt, precizēt, vai tik Ritas znota Ginta Grinberga tēvs kādreiz nestrādāja Bērzos par elektriķu priekšnieku? Esot ļoti agri ar sirdi aizgājis.