Graudi būs rupjāki, bet raža – mazāka
Sagatavoja J. Apīnis

Šī gada sausums un karstums, kas lielākajā valsts daļā valdīja aprīlī, maijā un jūnijā, būtiski ietekmēs graudu ražu. Eiropas Komisija prognozē, ka kviešu raža Latvijā samazināsies par 9 procentiem. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi liecina – vasarāji šogad cerojuši maz vai nav cerojuši vispār, kas uz labu ražu cerēt neļauj. 
    LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balo­dis stāsta: «Maijs un jūnijs ir tie mēneši, kad graudaugiem praktiski noformējas raža, izveidojas attiecīgo stiebru skaits uz kvadrātmetru un graudi vārpās. Būtiskākais šajā procesā ir mitrums, kura šogad trūcis praktiski visos laukos. Sau­suma ietekmē Kurzemē vasaras rapsis maz zarojies, daudzi ziedi tukši, un tie nobirst. Biezība vasarājiem arī nav apmierinoša. Vidze­mē un Latgalē atkarībā no tā, kur nokrišņi tikuši vairāk, lauki izskatās apmierinoši, tomēr mitrums, kas sagaidīts jūnija beigās un jūlija sākumā, ļauj cerēt vien uz lielāku graudu rupjumu. Savukārt Zemgalē mitruma trūkumu vizuāli tik ļoti novērot nevar, jo šajā reģionā vairāk dominē ziemāju labības, kas spēja izmantot agro pavasara mitrumu.»
Ražas potenciālo samazinājumu apliecina arī prognozētie ražības rādītāji pērn un šogad. 
   Vasaras kvieši: Kur­zemē  – no 3,1 t/ha uz 2,0 t/ha, Zemgalē – no 4,6 t/ha uz 3 t/ha, Vidzemē – no 4,2 t/ha uz 2,5 t/ha, Latgalē – no 3,8 t/ha uz 2,3 t/ha.
    Vasaras mieži: Kur­zemē – no 2,8 t/ha uz 1,7 t/ha, Zemgalē – no 3,9 t/ha uz 2,8 t/ha, Vidzemē – no 4,2 t/ha uz 2,5 t/ha, Latgalē – no 3,5 t/ha uz 2,5 t/ha.
Kopējās graudaugu platības arī šogad ir 703,5 tūkstoši hektāru. Jāpiezīmē, ka visā valstī jau uzsākta ziemas miežu novākšana. Sau­suma ietekmē to graudi gan ir sīkāki nekā vajadzētu, līdz ar to raža būs vērtējama kā apmierinoša.
  Plašākai informācijai: Oskars Balodis, LLKC Aug­kopības nodaļas vadītājs, tālr. 28661751.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. he he
    he he
    pirms 10 mēnešiem

    Kad pabrauc pa LV, vasarāji ir gauži bēdīgi, daudzi jau aparuši priekš ziemājiem. Pilsētā Depo rajonā arī zemniekam griķi iesēti tādi švaciņi un balandās ieauguši. Sūdīgi tur aug griķi, būtu labāk ziemas kviešus tur iesējis, ko tur muļļājas ar vasarājiem pa mālainu zemi?

    Atbildēt
  2. vērotājs
    vērotājs
    pirms 10 mēnešiem

    Patreiz brokastoju. Ēdu tosterī skaisti apbrūninātu kefīra tostermaizi ar viltotā zaķa un pašaudzēta miltainā, rozā tomāta Aveņu medus šķēlītēm un domāju, kāpēc maiznīcas vairs nevar izcept tik garšīgu maizi, kāda bija padomju laikā? Bija garšīga kolona maize vairāku veidu, baltmaize, pat tas saucamais ķieģelītis bija garšīgs. Tagad garšīgas maizes veikalos principā nav. Graudu šķirnes jau arī ir citas. Ar kāpostiem arī ir novērojums. Bija šķirnes Belorusskaja un Slava. No šiem kāpostiem sanāca patiešām brīnumgardi sautējumi, kāpostu tīteņi, zupas. Sankciju dēļ pie šīm šķirnēm vairs nevar tikt. Vecenes tirgū pārdod stādus , bet ko pārdod, pašas nezin. Tagad no tiem Eiropas kāpostiem ne tuvu nesanāk tik garšīgi. . Nesen cepu kartupeļu pankūkas no jaunajiem kartupeļiem ar 30% Rankas krējumu, un ko jūs domājiet, krējums mutē nešķīst. :D Kas tas vispār ir par krējumu? Kas tur piegāzts klāt? Un vispār, arī krējums vairs nav tāds, kāds bija. :D No Laimas končām un šokolādes arī tikai nosaukums. Studējot sastāvu uz cepumu kastēm, visos ir palmu eļļa. Stipri jādomā, ko pērkam.

    Atbildēt

Pievienot komentāru