Atsaucoties uz savulaik Ābeļu pagastā izskanējušo iniciatīvu rīkot deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem, Jēkabpils novada dome aprīlī šādus pasākumus organizē visos pagastos. Iedzīvotāji tiek informēti par novada domes darba aktualitātēm, pašvaldības pakalpojumu uzlabošanas iespējām, tiek apspriests valsts un pašvaldības ceļu stāvoklis un speciālisti un deputāti atbild uz iedzīvotāju jautājumiem.
Tiekoties ar iedzīvotājiem Dignājas pagastā, gan no pašvaldības vadības un speciālistu, gan iedzīvotāju puses kā galvenās problēmas tika minētas sliktais ceļu stāvoklis un īpašumu tiesību un apsaimniekošanas jautājumu sakārtošana.
Plāno centralizēt grāmatvedību
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis informēja, ka liela problēma ir novada īpašumā esošo māju tehniskā stāvokļa uzlabošana. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tika aicināti sakārtot savas īpašumu lietas. Diemžēl daudzi dzīvokļi nav ierakstīti zemesgrāmatā, bieži vien ir pārdoti uz mutisku vienošanos pamata, un tagad ir sarežģīti nokārtot īpašuma piederības dokumentus. Savukārt neskaidrības ar dzīvokļu piederību kavē kvalitatīvu mājas apsaimniekošanu. Piemēram, šādās situācijās māja nevar pretendēt uz siltināšanas programmām ar ES līdzfinansējumu.
Runājot par šogad veicamajiem darbiem, E. Meņķis stāstīja, ka iecerēts renovēt Zasas vidusskolas dienesta viesnīcas ēku, lai tur varētu izmitināt bērnus un ciemiņus. Tā esot liela problēma, jo nav viesu māju, un arī Jēkabpilī viesnīcās trūkstot vietu. Mežgales ciematā esot ieplānoti būvdarbi veco ļaužu pansionātā. Tur šobrīd esot 12 vietas, bet iecerēts ierīkot vēl desmit. Cilvēki labāk pārvācoties uz sava novada pansionātu. Daudzi izvēloties daļēju aprūpi. Turklāt pašvaldībai tas izmaksājot lētāk, nekā citu novadu iestāžu pakalpojumi. Esot iesākti darbi pie Rubeņu kapličas būvniecības. Dažādi remontdarbi šogad plānoti katrā no novada skolām.
— Jāsecina, ka pēc Dziesmu svētkiem novadā palielinājušās kultūras aktivitātes un ir lielāks amatieru kolektīvu skaits. Jāteic, ka kultūrai un sportam mēs atvēlam diezgan daudz atbalsta. Reizēm pat ir strīdi, kam jāpiešķir vairāk. Lielu ieguldījumu dod novada nevalstiskās organizācijas. To darbs lielākoties balstās uz aktīvu cilvēku entuziasma. Ir īstenoti daudzi labi projekti, lai cilvēki varētu darīt ko sirdij tuvu, —sacīja E. Meņķis.
V iņš informēja, ka pēc piecu gadu darba novadā secināts, ka pašvaldības darbā ir lietas, kas jāmaina un jāuzlabo. Pirmkārt tā esot grāmatvedība. Vienam grāmatvedim katrā pagastā esot liela slodze. Tāpat esot problēmas ar šo darbinieku aizvietošanu, jo faktiski nav kas to dara. Tāpēc radusies iecere par centralizētas grāmatvedības izveidi. Par to patlaban tiekot diskutēts ar grāmatvežiem un citiem speciālistiem. Būtiska problēma esot iedzīvotāju skaita samazināšanās novadā. Piecu novada darba gadu laikā oficiāli reģistrētais iedzīvotāju skaits sarucis par 140 personām, taču reāli tas esot vēl lielāks. Būtībā esot zaudēts viens mazs pagasts. Iemesls tam esot gan prombraukšana, gan mirstība. Tas savukārt samazina pašvaldības nodokļu ieņēmumus un dotācijas no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda.
E. Meņķis atzina, ka finansējuma ziņā novads ir visai ierobežots pašvaldības ceļu sakārtošanā. Naudas pietiek tikai obligātajai uzturēšanai — greiderēšanai, sniega tīrīšanai, appļaušanai. Un arī to nevar darīt, neierobežojot reižu skaitu. Šogad ziemā ietaupījusies nauda, jo nevajadzēja tīrīt sniegu. Tā atstāta rezervē, lai vasarā varētu saremontēt kādu posmu, taču lielākiem kapitāliem remontiem ar to nepietiks. Šajā ES plānošanas periodā nauda ceļu remontam esot vienīgais, uz ko pašvaldība varot cerēt. Sporta būvēm, skolām un kultūras iestādēm investīcijas neesot paredzētas. Taču vēl esot jāskatās, kā valdība naudu dalīs konkrētiem pasākumiem. Lielākā tiesa tomēr tikšot atvēlēta nacionālās un reģionālās nozīmes centriem. No tāda viedokļa Līvānos un Jēkabpilī ieguldītais varētu dot labumu arī Jēkabpils novada pagastiem, bet atkal par sevi atgādina ceļi: ir problēmas ērti tur aizkļūt. E. Meņķis stāstīja, ka valsts ceļu sakārtošanas programma likusi vilties, jo tā novadā neparedz būtiskus uzlabojumus. Esot gan vēl izredzes uz ES naudu lauku ceļu programmai.
Aktīvāk izmanto elektroniskos pakalpojumus
Izpilddirektors Jānis Subatiņš uzteica novada iedzīvotājus par aktivitāti nodokļu maksājumos. 54% iedzīvotāju jau esot samaksājuši gandrīz visu savu nodokļu summu. Liela esot aktivitāte elektronisko pakalpojumu izmantošanā. Ja pirms trim četriem gadiem elektroniski nodokļu un citus maksājumus un dokumentu iesniegšanu veikuši tikai kādi 30% iedzīvotāju, tad tagad — jau teju 75%. Lielāko daļu no četru miljonu novada budžeta veidojot valsts mērķdotācijas skolotāju algām un finanšu izlīdzināšanai, bet pārējo pamatā — nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. J. Subatiņš informēja par situāciju atkritumu apsaimniekošanā. Maksājumi par atkritumu izvešanu notiek pēc fakta, atbilstoši utilizējamajam atkritumu daudzumam, un netiek dalīti uz katru īpašumu, kā to pieprasa Ministru kabineta noteikumi, kas ir nepārdomāti un netaisnīgi pret iedzīvotājiem. Cerams, ka tos drīz atcelšot. Atkritumu izvešanu Jēkabpils novadā nodrošina SIA «Jēkabpils pakalpojumi», un tos savāc reizi mēnesī. Taču esot saimniecības, kas joprojām nav noslēgušas līgumu par atkritumu izvešanu. Iedzīvotājiem jāatceras, ka naudassods par šādu rīcību ir ļoti liels. Dignājieši kā problēmu minēja to, ka ceļu galos, kur atbrauc savākt atkritumus, nereti salikti maisi ar nezināmas izcelsmes atkritumiem, ko nolikušas negodīgas personas. Tāpat esot sarežģījumi ar nestandarta atkritumu savākšanu. Cilvēki tika informēti, ka nestandarta atkritumus var vest uz savākšanas laukumiem pagastos.
J. Subatiņš skaidroja, ka nāksies palielināt samaksu par ūdens apgādi un kanalizāciju. Cenu kāpums gan nebūšot būtisks, bet bez tā neiztikt. Projektā ieguldītās naudas samaksa plānota atbilstoši iespējamajam ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantotāju skaitam. Taču, sarūkot iedzīvotāju skaitam, maksājumi ir mazāki, nekā plānots, un tāpēc jāpalielina maksa par pakalpojumiem. J. Subatiņš arī atgādināja par saistošajiem noteikumiem par māju apzīmējumu un numura zīmju izvietošanu. Esot noteikti to izmēri un krāsa, kas īpašniekiem būs jāievēro. Zīmju uzstādīšana jāveic divu gadu laikā, tas atvieglošot arī pastnieku darbu. Šogad esot ieplānots ciematos uzstādīt norādes zīmes ar ielu un iestāžu nosaukumiem, bet nākotnē arī norādes uz mājvietām.
Dzīvokļu īpašniekiem jāapzinās savi pienākumi un tiesības
Darba aizsardzības un īpašuma pārvaldīšanas speciāliste Rasma Mazulāne atkārtoti mudināja cilvēkus sakārtot īpašumu lietas, ierakstot tos zemesgrāmatā. Pretējā gadījumā ir apgrūtināta māju apsaimniekošana. Tāpat problēma esot sapulču neapmeklēšana, uz kurām galvenokārt nenāk komunālo maksājumu parādnieki. Ja nav kvoruma, nevar lemt par īres un apsaimniekošanas maksu un kārtējiem remontiem, un tad gala lēmuma pieņemšana paliek apsaimniekotāja ziņā. Dignājā esot sagatavots projekts par īres un apsaimniekošanas maksas palielināšanu. Pašvaldība nevarot finansēt privātu māju uzturēšanu, un daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem esot jāapzinās, ka māja ir viņu kopīpašums, kas pašiem jāuztur. Iedzīvotāji savukārt sūdzējās, ka nemaz nevar ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā, ja pašvaldība nav ierakstījusi zemesgrāmatā māju. R. Mazulāne solīja izpētīt šo konkrēto situāciju. Ja māju apsaimniekošanā esot paņēmuši iedzīvotāji, tad viņiem pašiem tā arī jāieraksta zemesgrāmatā. Iedzīvotāji arī aktualizēja jautājumu par nekoptām sētām, kas tā stāv gadiem. Vai tad pašvaldībai neesot tādu noteikumu, lai šo māju īpašniekus sodītu? Atbilde skanēja, ka šobrīd nav, un, lai to darītu, jāmaina saistošie noteikumi. Vēl dignājieši varēja uzzināt jaunāko informāciju par platību maksājumiem un deklarāciju iesniegšanu, kā arī saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem no Jēkabpils novada uzņēmējdarbības konsultantes Inas Sēles.
D. Gagunova foto