Laikā līdz 14. novembrim Jēkabpils novadā risinās iedzīvotāju sanāksmes, kuru laikā paredzēts domes prieksēdētāja Aivara Vanaga ziņojums, iedzīvotāju aptaujas rezultātu kopsavilkums, plānotās ieceres par administratīvi teritoriālo reformu – kā dzīvosim tālāk. Tāpat ieplānoti aktuāli jautājumi un viedokļu apmaiņa.
Leimaņu pagasta iedzīvotāju sapulcē piedalījās novada domes finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Ligita Pētersone, izpilddirektore Gunta Dimitrijeva, deputāts Reinis Balodis, teritoriālās plānošanas speciāliste Gunda Cērmūkša, sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Sēlis, Leimaņu pagasta pārvaldes vadītājs Antons Tropiks, kā arī vēlāk ieradās domes priekšsēdētājs Aivars Vanags, kurš brauca no Rīgas. Viņš piedalījās pašvaldību vadītāju sanāksmē pie Valsts prezidenta, kurā tika spriests par administratīvi teritoriālo reformu.
Kādas ir iedzīvotāju prioritātes?
Vispirms par aptaujas par prioritātēm novada pašvaldības 2020. gada budžeta sastādīšanai rezultātiem informēja izpilddirektore Gunta Dimitrijeva. Iedzīvotājiem tika organizētas aptaujas un prezentācijas, lai pašvaldības darbinieki saprastu un ņemtu vērā cilvēku vēlmes. Tika izzināts cilvēku viedoklis par dažādām jomām: veselības aprūpi, drošību, izglītību, infrastruktūtu u.c. Izpilddirektore atzina, ka cilvēki, aizpildot anketas, nav bijuši īpaši čakli. Tās iesūtīja tikai 27 iedzīvotāji, visvairāk no Zasas, Dignājas un Leimaņiem.
Ko tad iedzīvotāji saka? Lielu neapmierinātību viņi nav pauduši, daudzi uzskata, ka dzīvo normāli. Atzinīgi novērtējuši izglītības jomu. Taču grib redzēt jaunākus un aktīvākus pedagogus. Vēlas, lai tiktu celts skolu prestižs. Mācību procesā grib redzēt vairāk moderno tehnoloģiju interešu izglītības un valodu jomā. G. Dimitrijeva informēja par to, ka Zasas vidusskolai jau ir iegādāts moderns aprīkojums. Neatpaliek arī pamatskolas. Pieaugušo izglītībā cilvēki vēlas lekcijas jaunajām ģimenēm.
Kultūras un sporta joma cilvēkus lielākoties apmierina. Viņiem patīk, ka pasākumi netiek dublēti. Tos vēlas kvalitatīvus - ne tikai lai uzstātos vietējie amatierkolektīovi, bet ierastos arī viesmākslinieki. Bibliotēkām vairāk vajadzētu organizēt dažādus pasākumus, tikšanos ar grāmatu autoriem. Aptaujātie uzskata, ka bibliotēkās nepieciešams uzlabot tehnisko aprīkojumu. Jāsaglabā un jāapkopo vēsturiskie materiāli. G. Dimitrijeva informēja, ka tiek strādāts, lai popularizētu muzeju darbību.
Iedzīvotāji vēlas labiekārtot esošos sporta un rotaļu laukumus, kā arī izveidot jaunus.
Veselības un sociālo pakalpojumu jomā iedzīvotāji grib atbilstošas ģimenes ārstu prakses vietas. Vajadzīgi zobārsta un fizioterapeita pakalpojumi. Dignājā vajadzīgs ģimenes ārsts. Jāturpina atbalstīt nevalstiskās organizācijas. Vajadzīga speciālistu, aprūpētāju izglītošana, kā arī mobilais mikroautobusiņš pagastos. Jāatbalsta invalīdi.
Drošības joma. Tā ir viena no prioritātēm. Cilvēkus interesē, lai ciematos tiktu ierīkotas videonovērošanas kameras. Vēlas “gulošos” policistus jeb ātruma slāpētājus Zasā, Dignājā, Mežgalē.
Komunālo pakalpojumu un mājokļu joma. Vajadzīga šķiroto atkritumu papildu laukuma izveide pagastos, kā arī jānodrošina to regulāra izvešana. Aptaujātie uzskata, ka viņiem pietrūkst informācijas par atkritumu izvešanu. Iedzīvotāji grib, lai pašvaldība vairāk pievērstos daudzdzīvokļu māju jumtu un koplietošanas telpu remontam.
Vide, dabas aizsardzība. Jāturpina labiekārtot parkus un atpūtas vietas.
Klausītāji uzdeva jautājumu, ko tad darīt ar lauksaimnieciskajiem atkritumiem – plēvēm. G. Dimitrijeva norādīja, ka šīm saimniecībām jānoslēdz līgumi par to izvešanu. Braucot pa laukiem, redzams, ka ir daudz pamestu māju, fermu.
Uzņēmējdarbības veicināšana. Iedzīvotājiem ir dažādi ieteikumi tūrisma attīstībai. Viņi vēlas ūdenstūrismu, redzēt vairāk bezmaksas reklāmu izvietojumu. Jāatjauno stendi. Vajag izveidot telšu vietas. G. Dimitrijeva paskaidroja, ka šādus laukumus gan pašvaldība nevarēs izveidot, jo tas nav pašvaldības kompetencē. Tas jādara uzņēmējam. Izpilddirektore informēja arī par ceļu stāvokli. Tie bija nogreiderēti, ziemai sagatavoti. Taču lietainās dienas visu izjauca.
Pakalpojumu sniegšana pagastos. Cilvēki pauž neapmierinātību ar to, ka trūkst pasta nodaļu, veikalu. Izsaka vēlmi pastāvēt kā novadam un nepievienoties Jēkabpilij. Viņi vēlas, lai informatīvās sapulces tiktu organizētas brīvdienās.
Kas vēl vajadzīgs Leimaņiem?
Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Ligita Pētersone informēja par to, kāds Leimaņu pagasts izskatās skaitļos. Vispirms viņa pastāstīja par to, cik izmaksā Bērzgala pamatskolas ēkas uzturēšana. Budžeta gadā tai domāti 12 000 eiro. Tos veido alga darbiniekam, kas ēku apkurina, uzkopj, vasarās tīra apkārtni. Vidēji tiek iepirkti 100 m3 malkas, kas maksā aptuveni 3 500 eiro. Tāpat budžetā iekļautajā naudā ietilpst degviela zāles pļaušanai. Objektu saglabāšana teritorijā ir ļoti svarīga. Šajā skolā 2006. gadā vēl bija 100 audzēkņu. Tās labiekārtošanai Valsts kasē tika paņemts 180 000 eiro liels kredīts. Tas jāatmaksā līdz 2031. gadam. Gadā tiek maksāti 9,5 tūkstoši eiro.
Viņa pastāstīja pa ceļu remontiem Leimaņos. Pārbūvēts ceļš Vārpiņas – Lapas, kas izmaksāja 256 00 eiro. Apgaismojums Mežgalē maksāja aptuveni 33 000 eiro. Taču gaisma vēl vajadzīga Leimaņos.
Atbildot uz jautājumiem par daudzdzīvokļu māju remontiem, L. Pētersone norādīja, ka darbiņus var veikt arī iedzīvotāji paši. Vandānos, piemēram, atbilstoši projektam, ko rakstīja iedzīvotāju iniciatīvu grupa, iegūstot 700 eiro, cilvēki paši izremontēja kāpņutelpu. Var paši labiekārtot arī teritoriju, pagalmus. Daudziem vēl ir jāsakārto dzīvokļu īpašuma tiesības.
Domes priekšsēdētājs Aivars Vanags informēja, ka novadā cilvēku skaits samazinās. Šobrīd ir 4,5 tūkstoši iedzīvotāju, bet 2009. gadā bija 5,5 tūkstoši.
Atbildot uz klātesošo jautājumu, kāpēc nauda vairāk tiek ieguldīta Mežgalē, nevis Leimaņos, A. Vanags atbildēja, ka Mežgalē atrodas sociālās aprūpes nams “Mežvijas”.
D. Gagunova forto
A
Katru gadu pēc iedzīvotāju sapulcēm martā Salas novadā Irēna Sproģe izsaka pateicību tiem 5 iedzīvotājiem, kas ieradušies un ne vārda par to, ko iedzīvotāji teikuši. Leimanieši malači.Mežvijas super. Sen atpakaļ vevais Vanags brauca uz Sēlpili mācīties kā taisīt pansionātu, jo Sēlpilī bija uztaisīts pie bāreņu nama Līkumi ar vecīšu ēdināšanu no bāreņu nama virtuves un vienu aprūpētāju, bet Bārzdiņš Andris un Jānis Bite nolikvidēja. Vanags bija īsts saimnieks un patriots. Pansionāts tikai attīstās. Vecīši paliek savā pagastā, siltumāun aprūpēti