Ieskats Jēkabpils tiesībsargājošo iestāžu vēsturē no 19. līdz 21. gadsimtam
Ilga Cimbule, vēstures zinātņu maģistre

Sabiedrības pārvaldē vienmēr svarīgi ir bijuši likumi un normas, kas ikvienam jārespektē un jāievēro. Par tiesu un cietumu iestādēm Jēkabpilī liecības un ziņas var iegūt no Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem un no laikrakstiem «Baltijas Vēstnesis», «Valdības Vēstnesis», «Tieslietu Ministrijas Vēstnesis», «Jēkabpils Vēstnesis», «Latvijas Kareivis», «Brīvā Daugava». 2019. gadā ekspluatācijā Jēkabpilī ir nodots jaunais tieslietu nams, tāpēc ir vērts ieskatīties pilsētas tiesu, cietumu iestāžu vēsturē no 19. gadsimta līdz mūsdienām. 
 
Krievijas impērijas laiks
     Latvija 19. gadsimtā ir Krievijas impērijas sastāvā. 1826. gada 31. janvārī cars Nikolajs I izdod pavēli par «Likuma kārtošanas komisiju», un daudzu juristu darba rezultātā top 1833. gada 31. janvāra manifests, kas uz visiem laikiem tiek ierakstīts Krievijas jurisprudences vēsturē. Visām valsts iestādēm bija jāiepazīstas ar kodeksu. Izdevums stājās spēkā 1835. gada 1. janvārī. Tās normu ietekme izplatījās visā Krievijas impērijā. 
Cars Aleksandrs II, kurš troni mantoja 1855. gadā, veica septiņas reformas: zemnieku stāvokļa (1861), finanšu (1863), izglītības (1863); zemstu (1864), tiesu (1864), valsts pašpārvaldes (1870) un militāro (1870). 
    Tiesu reforma atsaucās arī uz Jēkabpili, kas toreiz ie­tilpa Jaunjelgavas apriņķī, jo tās būtība bija sabiedrības un vadības sistēmas pārstrukturēšana, jauna veida valsts izveidošana. Neska­toties uz muižniecības un buržuāzijas pretošanos, tā tomēr tika veikta. Tāpēc cara Aleksandra II reformas ir iegājušas jurisprudences vēsturē.
     Tiesu reformas ietvaros nelielām lietām (bez zvērināto piedalīšanās) bija izveidotas miertiesas. Mērķis nebija tik daudz spriest, cik izlīgt, pārliecināt pretiniekus uz vienošanos. Miera taisnīgums kļuva par sava veida šķīrējtiesnesi, kas padarīja pašu tiesu tuvu un pieejamu sabiedrībai. Saskaņā ar 1864. gada tiesas statūtiem – miertiesai bija zemākā vara (visām šķirām, izņemot zemniekus). Zemnie­kiem bija zemnieku tiesa, jo 19. gs. zemnieki bija jau sa­ņēmuši vairākas civiltiesības: viņi varēja veikt pirkšanas un pārdošanas darījumus, at-vērt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumus u. c.
    Otrā augstākā tiesu vara bija miertiesnešu sapulce (viena uz tiesas apgabalu) – tajā tika nodotas lietas par sūdzībām, par miera un pagasttiesu lēmumiem. Re­formu rezultātā ar cara Aleksandra II gādību tika celti apriņķa miertiesas nami. 
      Viens no tiem ir Jē­kab­pilī. Konkrēts gads, kad nams ticis būvēts, nav zināms, bet Latvijas Valsts Vēstures arhīva fonda Nr. 618. (turpmāk – LVVA) ma­teriāli liecina, ka miertiesas apriņķī savu darbību uzsākušas 1890. gadā, jo datētas gan vairākas Jaunjel­gavas–Ilūkstes–Jēkabpils krimināllietas, gan civillietas. Piemēram, zādzību izskatīšanu 1890. gadā (LVVA, 618. f., 2. apr., 761. lieta), tā­pat 1890. gadā izskatītas civillietas (LVVA, 618. f., 1. apr., 18. un 130. lieta). Miertiesas darbība nav apjomīga, sākotnēji izskatītas no 1 līdz 6 lietām, bet vēlāk, piemēram, 1912. gadā, izskata 1231 dažādu lietu. Cilvēki sāk izprast, kā aizstāvēt savas tiesības. Tas formēja arī nacionālo un vēlāk tiesisko apziņu.
     1903. gadā pieņem Soda likumu, kas tika izstrādāts un apspriests jau 1881. gadā, Aleksandra III (1881–1894) laikā. Baltijas guberņās, no vienas puses, vācu muižniecība pūlējās uzturēt savu kārtību visiem spēkiem, bet no otras puses – krievu valdība gribēja pārvaldīt impērijas nomales ar saviem ierēdņiem, tiesāt un pārkrievot tautu. Soda likums tika pārstrādāts Latvijas 1. brīvvalsts laikā. 
    Latvijas brīvvalsts tiesu iekārtu noteica pēc bijušās cariskās Krievijas 1864. gada likuma, ko bija apstiprinājusi Krievijas Pagaidu valdība 1917. gadā, bet Latvijas Satversmes sapulce veica grozījumus. Tiesu lemjošā instanču sistēma bija miertiesa. Miertiesnesim bija noteikta vara apriņķos.
 
Pilns teksts – 14. janvāra "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 14. janvāra numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. idiotisms
    idiotisms
    pirms 1 mēneša

    Kāpēc valsts nevar izremontēt policijas ēkai iekštelpas un garāžas laukumu noklāt ar asfaltu? Viss tur ir vecs un apskrutis!

    Atbildēt
  2. Jurka
    Jurka
    pirms 1 mēneša

    Tā tiek saglabāta vēstures klātbūtne.DDD

Pievienot komentāru