Ildzenieks, saukts arī par Ilzenieku, Ilzes, Ilcenieku un Ilosnieku ezeru, ir 26 ha liels ezeriņš Kūku pagastā. Tas atrodas 8 km no Jēkabpils un Vīpes un ietilpst dabas parka «Laukezers» teritorijā. Vienā krastā neliela zemes strēle to atdala no Laukezera, otram piekļāvusies vasarnīcu kolonija ar savām ieliņām, dārziņiem un mājiņām.
Ezera zivsaimnieciskās eksluatācijas noteikumi pēdējo reizi izstrādāti 2012. gadā, un to veicis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR». Toreiz kontrolzvejā ezerā noķertas 11 zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, līnis, karūsa, vīķe, ausleja, asaris, ķīsis un akmeņgrauzis, kā arī platspīļu vēzis. Zivju krājumi vērtēti kā vidēji šāda tipa ezeriem, bet zivju augšanas temps, piemēram, plaužiem un līņiem kā augsts, karūsām – starp vidējs un augsts, bet līdakām – vidējs.
Vai pa šiem teju desmit gadiem ir kaut kas mainījies? Šķiet, ka, jā, turkāt ne uz labo pusi. Vismaz tā domā makšķernieki, kuru mazajā ezeriņā netrūkst.
Iebraucot vasarnīcu ciematā, ātri kļūst skaidrs, ka te svešus ļautiņus ne visai gaida, ja vien neesi pie kāda atbraucis ciemos. Ceļa, kas vijas gar ezera krastu, malā viens aiz otra izvietoti uzraksti «Privātīpašums» ar norādi, ka auto novietot aizliegts. Pieeja ezeram gan ir visiem, jo austrumu krastā ir labiekārtota publiskā peldvieta, kur iespējams ielaist arī laivu. Makšķerēšanai no krasta vietu praktiski nav, izņemot privātās laipiņas.
Pie gaumīgas koka zivs, kas no krasta skatās ezera virzienā, satiktais vīrs stāsta, ka šo norādi uzstādījis jau pasen. Toreiz zivju ezerā bijis daudz, bet tagad – ļoti maz. Ķeroties vien zemmēra līdakas. Kur zivis palikušas, viņš nezinot.
.JPG)
Arī vasarnīcas īpašnieks un makšķernieks Andris Pastars ir līdzīgās domās – šķiet, pēdējos gados zivju palicis mazāk un ir grūti kaut ko jēdzīgu noķert.
– Ar saviem kaimiņiem Ivanu Koreņiku un Mihailu Šihovu esam braukuši pie zivju audzētāja Gundara Kalves un pēc dīķu nolaišanas pa grāvjiem lasījuši mazās zivtiņas – līnīšus, karūsiņas, asarus – un laiduši ezerā. Esam arī sametušies un par savu naudu nopirkuši zivju mazuļus. Ivans no sava dīķa ir nesis uz ezeru karūsas, bet kur tās ir palikušas, nav saprotams, jo karūsas ezerā nu nemaz neķeras. Asari arī bija kaut kur pazuduši. Pirms desmit gadiem bija reize, kad uz dzīvās zivtiņas pa 50 strīpaiņiem pāris stundās varēju saķert. Tad bija ilgs tukšums, bet šogad atkal redzu, ka ir parādījušies. Iespējams, ka vainīgas ielaistās līdakas. Mēra līdaku gan arī nav viegli noķert. Esmu dzirdējis par izvilktu trijnieci ziemā ar ūdu, pašam nesen aizgāja pie pašas laivas tāda starp 2 un 3 kilogramiem. Tātad ir arī pa kādai lielākai līdakai, bet reti par tādām var dzirdēt. Ezers ir tāds dīvains – vasarā raudiņas un breksēnus vēl var noķert, bet ziemā – klusums. Tomēr viens otrs velk arī kaut ko lielāku. Kaimiņš Ivans no laipiņas bija noķēris breksi un līni ap kilogramu. Uz breksi vairāk sēž ziemā. Esot kāds arī pa 10 gabaliem noķēris tādus uz kilogramu. Vai tā taisnība vai makšķernieku stāsts – nezinu. Pirmajā momentā liekas, ka zivju ezerā ir maz, bet, no otras puses – paziņas stāstīja, ka snorkelējot redzējuši samērā daudz zivju un arī eholotē rādot, ka to nemaz nav tik maz, – spriež A. Pastars.
Andris stāsta, ka, lai gan blakus ir vasarnīcas, maluzvejnieku tīkli nav manīti. Ja būtu, tad spiningojot tīklā būtu trāpījis. Pats ar kaimiņiem ezeru pieskatot. Ziemā gan izņēmis septiņas vienādas ūdas. Tātad kāds tomēr ir ielicis vairāk nekā atļauts. Esot arī sarunāts ar novada zivju sargiem, ka, ja ko tādu manīs, dos ziņu. Bijis gadījums, ka atradis beigtus vairākus smukus asarus. Vai tiešām kāds zivis būtu sitis ar elektrību? Vasarā ezerā ļoti reti makšķerē kāds svešs copmanis, ziemā gan braucot vairāk arī «no malas».
Andra kaimiņš Ivans Koreņiks uzskata, ka pēdējos gados palielinājies spiediens uz zivīm – zivju ķērāju kļuvis vairāk, un tas arī ir galvenais iemesls zivju iešanai mazumā. Zināma loma, viņaprāt, bijusi arī līdaku ielaišanai.
– Pirmajā reizē, ja pareizi atceros, ielaida sešus tūkstošus līdaku mazuļu. Pēc ielaišanas bieži mazās līdaciņas ķērās uz grūbu vai mīklu. Drīz vien stipri samazinājās pliču skaits. Tā gan nebija liela bēda, jo 90 procentu no tiem bija slimi ar lenteni. Pēdējos divos gados pazudušas arī vīķes. To gan žēl, jo Ildzeniekā tās bija garšīgas un lielas – 20–25 cm. Agrāk ezerā bija arī vēži, bet tiem vienu gadu bija piemeties kaut kāds mēris, un no tā laika vairs nav manīti. Raudiņu arī, šķiet, mazāk palicis. Šorīt pat pa pāris stundām tikai trīs noķēru, – sūkstās I. Koreņiks.
Jau minētajos zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumos zinātnieki rekomendējuši gadā Ildzeniekā ielaist 2,6 tūkstošus līdaku mazuļu. Pēdējos četros gados trīs reizes ar Zivju fonda atbalstu tāds daudzums arī ir ielaists. Tāpat noteikumos atzīmēts, ka iespējams ielaist arī zandartu mazuļus, stiklveida zušus vai paaudzētus zušu mazuļus, divvasaru karpas un dažāda vecuma sudrabkarūsas. Šie ieteikumi gan nav ņemti vērā, un oficiāli citas zivis bez līdakām ezerā nav laistas. Un varbūt tā arī ir pareizi, jo pie liela copmaņu daudzuma nekad nebūtu gana.
.JPG)
Krustpils novada vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts uzskata, ka valsts, t. i., Zivju fonda apmaksāta zivju ielaišana jāturpina. Vai pašvaldībai papildus vajadzētu ielaist zivis par saviem līdzekļiem? Par to varētu diskutēt, ja paši makšķernieki pārņemtu ezera apsaimniekošanu.
– Par apsaimniekošanu esmu ar makšķerniekiem runājis, piedāvājis palīdzību tās uzsākšanai. Ildzeniekā varētu ieviest licencēto makšķerēšanu par simbolisku samaksu, ja vien kāds uzņemtos to organizēt. Pagaidām neviens par to interesi nav izrādījis. Kārtība gan ezerā ir lielāka, nekā citās vietās, kur krastos ir dārzkopības kooperatīvi. Šeit godīgu makšķernieku ir vairāk nekā to, kas gribētu likt tīklus. Vismaz pastāvīgi un sevišķi nekaunīgi tos ezerā neliek. Par «elektriķiem» gan īsti neticu, – saka I. Luksts.
Runājot par zivīm, dienesta vadītājs spriež, ka to daudzums ir normāls šādai ūdenstilpei. Vienu gadu zivju var būt vairāk, citu –mazāk. Ielaistajām līdakām vajadzētu būt jau sasniegušām lomā paturamu izmēru. Lielās tomēr ir uzmanīgākas un ķeras retāk nekā mazās. Makšķerniekiem vienmēr liekas, ka agrāk zivju bijis vairāk. Pagājušogad esot saticis vīru ar 4 kg karpu. Tatad ezerā dzīvo arī kas lielāks.
Kā ar zivīm Ildzeniekā ir patiesībā, varētu noskaidrot, veicot izpēti, izstrādājot jaunus zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumus. Kaut kad varbūt tas arī notiks, tikai ezeriņam pacietīgi jāgaida sava kārta.
Pirms vairākiem gadiem sacēlās neliels skandāls, kad kāds ezera īpašnieks bija sācis ziemā pļaut niedres un atstāt tās uz ledus, tādējādi cerot samazināt ezera aizaugumu.
– Niedru pļaušanai ziemā nav nekādas jēgas. Ja grib pļaut, tas jādara līdz augustam, tad tas ir efektīgi. Pašlaik niedres ziemā vairs neviens nepļauj, – saka I. Luksts.l
Uzziņai
Ildzenieku ezera ūdens virsmas platība ir 26 hektāri. Vidējais dziļums – 2,7 metri, bet maksimālais – 6,5 metri. Saskaņā ar Civillikumu ezers ir privāta ūdenstilpe, kas pieder piekrastes zemju īpašniekiem, bet zvejas tiesības tajā pieder valstij. Ildzenieku ezers ir notekošs. No tā iztek neliela ūdenstece, kas ietek Šumānu strautā, kas ietek Daugavā. Ezera grunts pārsvarā ir smilšaina un dūņaina. Virsūdens aizaugums – ap 10% no ezera ūdens virsmas platības. Kopumā ezera ūdens kvalitāte atbilst zivsaimniecības vajadzībām. Saskaņā ar Zvejniecības likumu, ap ezera krastu noteikta 4 m plata tauvas josla, ko zvejnieki un makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties gar krastu, bet citām ar zvejniecību saistītām vajadzībām to var izmantot pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku.
Avots: Ildzenieku ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi
Kā «viegli» noķert līdaku
Ja nu kāds neveiksmīgāks makšķernieks nekādi nevar noķer līdaku, varbūt ir vērts ieklausīties sentēvu padomos, kā tikt pie loma, kas publicēti 1933. gadā iznākušajā R. Brieža un A. Dzirkaļa grāmatā «Mūsu zivis un to makšķerēšana»: «Līdaku sasaukšanai tiek praktizēts šāds paņēmiens: iegādājas 3 vērša vai cūkas pūšļus, divus no tiem piepilda ar gaisu un sasien ar aukliņām kopā. Trešo pūsli pirms makšķerēšanas piepilda ar svaigām vērša vai citām asinīm. Asinīm piepildīto pūsli piesien pie pārējiem diviem pūšļiem ar tādu aprēķinu, lai viņš nenogrimtu līdz pašam upes vai ezera dibenam, bet to divi ar gaisu pildītie pūšļi turētu mazu gabaliņu augšpus gultnes. Pirms nolaišanas ūdenī ar mazu adatiņu vietām pārdur asinīm pildīto pūsli, lai no viņa vienmērīgi, lēni sūktos asinis. Šos pūšļus novieto 2–4 metrus attālu no laivas. Līdakas pa ūdens straumi ātri sajutīs asinis un steigsies uzmeklēt to cēloni, tēdējādi sapulcēdamās ap pūsli. Te nu atliek makšķerniekiem tikai āķi ar mazu zivtiņu novietot pēc iespējas pūšļa tuvumā, un loms būs nodrošināts.»
Materiāla publikāciju atbalsta:
.jpg)
Raksts tapis projekta «Sabiedrības informēšana par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, veidojot publikāciju ciklu reģionālajā laikrakstā 2021. gadā» ietvaros
Hm
Nu gan šim ezeriņam nepaveicās,atšķirībā no Baļotes ezera,kura krastā pats Luksta kungs saimnieko.Varbūt iedāvināt šim zemi Ildzenieku ezera krastā,lai viss notiktu?
Vecais līnis
Ezers kā ezers. Tādi ir lielākā daļa. Visi nav zivīm bagāti. Tas pats Laukezers blakus arī nav nekāda zivju klondaika.