Ilūkstē prezentē jaunizveidoto Sēlijas ģerboni
ILZE BIČEVSKA

Otrdien, 31. maijā, Ilūkstē notika ilgi gaidītais pasākums – latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas jaunizveidotā ģerboņa prezentācija, kas vienlaikus bija arī Valsts heraldikas komisijas izbraukuma sēde. Uz to bija ieradušies agrāko Sēlijas novadu apvienības, Stendera biedrības, citu nevalstisko organizāciju, Augšdaugavas novada pārstāvji, kā arī vairāki Saeimas deputāti. 
 
Uzklausīti iedzīvotāji, darbu paveikuši profesionāļi
     Prezentācijas pasākumu vadīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, tās sākumā īsu uzrunu sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, savu prezentāciju rādīja un par ģerboņu vēsturi stāstīja Dr. Hist. prof. Andris Levāns, kurš arī nolasīja klāt neesošā Dr. Hist. prof. Armanda Vijupa prezentācijas tekstu. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs pastāstīja par ģerboņa izstrādāšanas principiem, un tad jau klātesošie arī varēja apskatīt jaunizveidoto Sēlijas ģerboni, kas tika sveikts ar aplausiem. Tālāk par ģerboņa tapšanas gaitu pastāstīja tā vizuālā attēla mākslinieks Edgars Sims, un noslēgumā īsu uz­runu sacīja Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Um­blija, skaidrojot nosacījumus, kā ģerbonis pašreiz lietojams tālāk.
     –  Ar Sēlijas ģerboņa izveidi varam uzskatīt, ka akadēmiķa Jāņa Stradiņa Sēlijas modināšanas process ir noslēdzies. Sēlija ir ieguvusi savu statusu kā vēsturiskā zeme, tās jaunizveidotais ģerbonis ir devums, kas paliks nākamajām paaudzēm. Šāda atribūtika ir neatņemama novada paš­cieņas sastāvdaļa. Ģerboņa izveide ir balstījusies gan uz augsti kvalificētu ekspertu, gan uz sabiedrības iesaisti, gala lēmumu pieņemot profesionāļiem,  – sacīja A. Teik­manis.
 Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins uzsvēra, ka jaunais ģerbonis kalpos kā cieņas apliecinājums sēļiem, un drīzumā tam jāieņem sava vieta Rīgas pils Ģerboņu zālē. 
     Intriga tika veiksmīgi uzturēta, un jaunizveidoto Sēlijas ģerboni    prezentācijas pasākumā klātesošajiem atklāja tikai pasākuma otrajā pusē. Kā uzsvēra L. Šēn­bergs, šis heraldikas komisijas darbā ir īpašs gadījums, jo tai pirmo reizi bija iespēja piedalīties valsts nozīmes heraldikas simbola veidošanā. Līdz šim pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir radīti vairāk nekā 300 ģerboņi, kas domāti institūcijām, valstiskajām struktūrām un paš­valdībām, bet šāda pasūtījuma nav bijis. 
–  Par Sēlijas ģerboni pēdējā gada laikā tika daudz diskutēts, un mūsu komisija saņēma daudz ieteikumu un priekšlikumu no vietējās sabiedrības, no sēļiem. Pēdējā lielākā diskusija par šo tēmu bija 2021. gadā, un tā notika Valsts prezidenta pils Ģerboņu zālē. Četri līdzšinējo vēsturisko zemju – Kurzemes, Lat­gales, Zemgales un Vid­zemes – ģerboņi ir izstrādāti pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, tas darīts labā stilistikā, ko esam paturējuši arī jaunā ģerboņa veidošanā. Ģerboņa izveidē jāievēro tādi principi kā oriģinalitāte un atpazīstamība (neizmantot jau esošus simbolus), pārmantojamības princips (ģerboņa izveidei jābūt pamatotai vēstures avotos), savietojamības princips, kā arī atbilstība heraldikas kā zinātnes likumībām un tradīcijām, –  pirms klātesošajiem atklāt jaunā ģerboņa izskatu, šā simbola pamatojuma nosacījumus skaidroja  L. Šēn­bergs.
    Heraldikas komisija vispirms izstrādā un apraksta šos principus, ko tālāk dzīvē realizē mākslinieks. Jauniz­veidotā Sēlijas ģerboņa apraksts skan šādi: «Sarkanā laukā pretēji pagriezts ejošs sudraba staltbriedis.» Kā stāsta ģerboni izveidojušais mākslinieks Edgars Sims, šāds apraksts vajadzīgs, lai ģerboni jebkurā laikmetā varētu atjaunot jebkurš heraldiskais mākslinieks. 
    –  Veidot Sēlijas vēsturiskā novada ģerboni, identitātes simbolu, man bija pagodinājums un īpašs  notikums. Darbā pieturējos pie jau esošo vēsturisko novadu ģerboņu stila, lai Sēlijas ģerbonis organiski iekļaujas pārējo vēsturisko zemju ģerboņu rindā. Ģerbonis iz­mantojams lielākā un mazākā formātā, kā arī melnbaltā kontūrzīmējumā. Sēlijas ģerbonī attēlotais staltbriedis ir dinamisks, jo ejošs. Kon­trasts panākts caur heraldikas principu – krāsas un metāla attēlojumu: uz sarkanas pamatkrāsas attēlots sudraba staltbriedis, –  stāsta E. Sims.
 
 
Visu rakstu  lasiet Brīvās Daugavas 3. jūnija numurā

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. papildinājums
    papildinājums
    pirms 2 mēnešiem

    Lauku patnerība Sēlija iesniedza priekšlikumu par briedi Valsts heraldikas komisijā un viņu apraksts ir precīzi izmantots ģerboņa izstrādē.Ģerboņa aprakstam ir vissvarīgākā nozīme ģerboņa izveidē.Pat to var izlasīt biedrības Lauku partnerības Sēlija mājas lapā.

    Atbildēt
  2. Frīdis
    Frīdis
    pirms 2 mēnešiem

    Ģerbonis izteiksmīgs, vienkāršs bez liekiem pārspīlējumiem.

    Atbildēt

Pievienot komentāru