In memoriam. Aleksandrs Kalniņš

Pieskaries rudenim, kas vējā plīvo,
Norauj no kokiem lapas, bet koki dzīvo...
Pieskaries rudenim – dzelteni, brūni, zaļi,
Vasaras atmiņas aizlido, neko nepadarīt.
 
Pieskaries rudenim – roka ar baltu cimdu,
Lapas aizlidos izturēt savu trimdu.
Ziema – mirklis, tā paies ātri,
Ziedi plauks dzelteni un sārti! [..]
 
Gadalaiki kā četras dzīves,
Vienu no otras kas jāatbrīvo,
Jāizbauda ir katra diena,
Žēl, bet dzīve ir tikai viena...
 
Šīs rindas ALEKSANDRS KALNIŅŠ rakstīja cerībā, ka piedzīvos vēl daudz gadalaiku miju... Ka sagaidīs savu dzīves jubileju, kad laidīs klajā pirmo dzejoļu krājumu... Dzīvoja, pārvarot likteņa un paša sev uzliktos pārbaudījumus... Diemžēl rudens pieskāriens pārtraucis viņa laika ritējumu šaisaulē...
 
Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem, daudzajiem draugiem un paziņām, Aleksandru mūžībā aizvadot.
 
Atvadīšanās notiks  28. oktobrī 13.00 Jēkabpils pilsētas kapličā.
 
Bijušie kolēģi «Brīvajā Daugavā»
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Daina
    Daina
    pirms 8 mēnešiem

    Mūžīgu mieru...

    Atbildēt
  2. Xxl
    Xxl
    pirms 8 mēnešiem

    Gaišu ceļu mūžībā

    Atbildēt

Pievienot komentāru