Iedzīvotāji, kas savus mājokļus apkurina ar malku, piedzīvo grūtus laikus. Pērn ieilgušo lietavu dēļ mežu izstrādātāji daudzviet nevarēja iekļūt pielijušajos mežos, radās malkas deficīts, un strauji kāpa tās cenas. Cilvēki, kā nu varēdami sagrabinājuši kurināmo šai ziemai, cerēja uz pavasari, bet nekā! Malkas cena kāpa gan pavasarī, gan vēl arī tagad – vasarā, un nu jau par 3 m garu neskaldītu malku jāšķiras vidēji no 30 eiro par kubikmetru. Turklāt vēl arī jāmeklē, kas piegādās pat par tādu cenu.
Komentēt situāciju malkas tirgū, kurināmā dārdzības iemeslus un izteikt nākotnes prognozes lūdzu vienam no SIA «Ošukalns» vadītājiem Aldim BUKAM:
– Pašreizējo augsto malkas cenu līmeni nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, Latvijā ir daudz un kļūst arvien vairāk dažādu granulu rūpnīcu, kuru darbības izejmateriāls ir koksne. Lielākoties šīs rūpnīcas pieder ārzemniekiem, kuri «spēlē lielajos tirgos» un, domāju, vēl ilgi varēs noturēt augstas malkas iepirkuma cenas. Vēl arī pasaules tirgū ir strauji augusi papīrmalkas cena. Pašreiz izskatās, ka šī augstā cena tāda arī saglabāsies, un tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādomā, kā pāriet, piemēram, uz brikešu apkuri.
Lai gan arī šķeldas cena ir cēlusies, tomēr A. Buks uzskata, ka apkures maksa pilsētā pagaidām nepalielināsies – turklāt tikko izsludināts tās samazinājums. Cita situācija ir ar mazajām pašvaldībām, kur vēl izmanto malkas apkuri – tur tāpat kā privātmāju īpašniekiem noteikti esot jādomā par pāreju uz lētāku kurināmo – šķeldu vai skaidām.
Arī a/s «A-Banders» vadītājs Aigars BANDERS, kurš mūspusē zināms kā skaldītas malkas piegādātājs, atzīst, ka šogad realizē šo kurināmo tikai saviem ilggadējiem klientiem, turklāt notur zemu cenu. – Tā ir kā pateicība par ilgstošo sadarbību. Tā varu darīt tādēļ, ka izstrādāju tikai paša mežus – man tie nav jāpērk par bargu naudu. Protams, šajā situācijā pie vainas ir ļoti augstās papīrmalkas cenas pasaules tirgū un daudzās granulu rūpnīcas. Nepietiek viņiem izejmateriālu. Tādēļ arī pilnīgi nav skaidrs, vai malkas cena nākotnē samazināsies vai arī tiks uzturēta tāda pati vēl ilgāku laiku.
Savukārt Edgars MITRIS no SIA «Dižmežs» situāciju malkas tirgū raksturo kā ļoti sarežģītu: – Šī pilnīgi noteikti nav normāla malkas cena. Tā radusies galvenokārt pērnās slapjās vasaras dēļ, kas tāda bija visā Baltijas jūras reģionā. Turklāt tai sekoja auksta un gara ziema. Malkas krājumi tika iztukšoti pilnībā, un kopš pavasara vēl aizvien nevar uzkrājumus atjaunot iepriekšējā apjomā. Uzskatu, ka ar pavasari visam vajadzētu atgriezties normālās sliedēs, malkai vajadzētu maksāt ap 20 eiro par kubikmetru. Tomēr simtprocentīgi cerēt uz to nevar, jo diemžēl ir ļoti grūti saprast, kā viss notiks, kāda būs ziema utt.
īpaši stulbs
Jā, tā nu būs, ka lauciniekiem būs jāmūk uz Jēkabpili dzīvot.
vērotājs
Afigeļi par tādu naudu tirgot malku.
zinātājs
Gribētos zināt, kāpēc regulators neiejaucas?