«Ir jāizdara viss, kas ir mūsu spēkos, lai sevi pasargātu un varētu atgriezties ierastajā dzīves un darba ritmā»
Materiāls tapis sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību

Par ārkārtas situāciju valstī un pilsētā, tās ietekmi uz rūpīgi kaltajiem plāniem par šogad veicamajiem ielu remontdarbiem, pilsētas 350 gadu jubilejas svinēšanu un turpmāko administratīvi teritoriālās reformas gaitu  stāsta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.
 
    – No 12. marta valstī ir izsludināta ārkārtas situ­ācija sakarā ar «Covid-19» uzliesmojumu pasaulē. Kādas ir pašvaldības  aktu­ālās darbības un nostāja situācijas kontrolēšanai?
   – Pēc Ministru kabineta lēmuma par ārkārtas situāciju valstī pašvaldība rīkojās nekavējoties. Līdz šim esam īstenojuši visas darbības, kas no mums tika prasītas un kas ir mūsu spēkos – līdz 14. aprīlim ir pārtraukts klātienes mācību process visās pilsētas pamata un interešu izglītības iestādēs, dežūrrežīmā darbojas tikai divas pirms­skolas izglītības iestādes – «Zvaigznīte» un «Kāpēcī­tis», ir samazināti sabiedriskā transporta reisi un maršruti, pārtraukta klātienes klientu apkalpošana visās pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās, izņemot slimnīcu, pašvaldības policija pastiprināti kontrolē situāciju pilsētā, pašvaldība maksimāli informē iedzīvotājus par to, kas notiek. Šādā situācijā mēs visi esam pirmo reizi. Tā ir nopietna, un pret to ir jāizturas ar maksimālu atbildību. Sekas var būt graujošas. Jo rūpīgāk mēs ievērosim norādījumus, jo mazākas sekas tas atstās uz valsts rītdienu. Pat bail domāt, kā tas atsauksies uz valsts ekonomisko situāciju, ražošanu, biznesiem… 
     – Lai gan situācija valstī ir ieviesusi korekcijas pašvaldības darbā, infrastruktūras uzlabošanas plāni nākamajam gadam ir paredzēti gana apjomīgi, tai skaitā vismaz 12 ielu asfaltēšana.
      – Šī ir diezgan unikāla lieta, vismaz, kopš es no 2009. gada strādāju pašvaldībā, tādos apjomos ielu un ietvju atjaunošanas darbi nav notikuši. Mans redzējums ir tāds, ka, turpinot tādā pašā tempā, un, es domāju, mēs pie tā pieturēsimies, sešos vai septiņos gados  mēs varam noasfaltēt vairāk nekā 90% grantēto ielu. Protams, ar katru gadu šis process kļūs dārgāks, jo tagad asfaltēšanai tiek izvēlētas ielas, kurās lielākā daļa komunikāciju jau ir. Bet turpmāk nāksies izbūvēt arī tās, un tikai tad ielu asfaltēs. Saraksts ar plānotajiem remontdarbiem, ar konkrētām ielām katru gadu, jau ir izstrādāts līdz 2026. gadam, un ar dienestiem tiek skaņots, kur kādas komunikācijas būs vajadzīgas. Visticamāk, kādu no ielām varbūt neizdosies asfaltēt atbilstoši plānam un to pārcels uz citu gadu, bet mēs soli pa solim iesim uz šo mērķi. Finansējums būs pašvaldības budžets. 200 000 eiro ekonomija radās jau 2019. gadā no štatu samazinājuma. Pagaidām provizoriski redzam, ka ar to pietiek, lai īstenotu šo plānu. Ja ne­pie­tiks, izmantosim ceļu fon­da un ielu uzturēšanas nau­du, jo, izbūvējot asfaltu, ilg­termiņā tiek gūts ietaupījums, jo ielu nevajag greiderēt, nevajag atputekļot vasarā.
    – Kā ar ietvēm un veloceliņiem?
     – Ir daudz vietu, kur tikai 50 vai 70 metru garumā jāierīko veloceliņš, un tad jau tas savieno esošo posmu ar nākamo. Daudzu ieplānoto ietvju jeb gājēju un veloceliņu būvdarbi jau drīz tiks uzsākti. Taču ietvēm Mež­rūpnieku un Pils rajonā vajag vispirms izstrādāt tehniskos projektus, un tur darbi varētu sākties gada otrā pusē. Darbu apjoms ir liels, un grūti pateikt, vai visu izdosies paveikt, bet, ja būs tehniskais projekts un tikpat silta ziema, mēs to varēsim darīt arī pēc būvdarbu sezonas beigām. Budžetā šim nolūkam ir atvēlēti 80 000 eiro.
   – Vai ir plānoti arī ielu ap­gaismojuma uzlabojumi?
     – Apgaismojuma lampas nomainīs: Rīgas ielā – 72 lampas un Brīvības ielā – 52. Tur uzstādīs LED lampas, bet tās, kas bija, izmantos citās ielās, kur šobrīd ir jau pavisam novecojuši gaismekļi. Mērķis ir elektroenerģijas ekonomija. Apgaismo-jumu atsevišķos posmos izbūvēs arī Daugavpils un Miera ielā, kā arī Meža, Jaunajā, Klints, Meliorācijas un Dignājas ielā par 120 000 eiro. Tas ir saistīts ar darbiem, ko veiks «Sadales tīkls», izbūvējot kabeļus, un pašvaldībai ir jāierīko tur apgaismojums.
    – Vai pilsētas 350 gadu jubileja ir ietekmējusi infrastruktūras uzlabojumu plānus? 
    – Es ceru, ka situācija valstī stabilizēsies un mūsu pilsētas svētku plāni tiks īstenoti. Lielāko uzsvaru liekam uz zonu pie pamptreka, kur līdz svētkiem vēlamies izveidot skeitparku un uzstādīt vingrošanas iekārtas visai ģimenei, būs iekārtas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nezinu, kā veiksies, jo tas ir ambiciozs plāns, bet ceru, ka lielāko daļu darbu paspēsim paveikt. Tas būs zonā līdz dīķim, bet arī par dīķi ir plāni nākotnei – turpināt atpūtas zonu, savienojot to ar Kena parku.
       Bez minētajiem jāpiemin lielie projekti. Šogad tiks uzsākti ielu remontdarbi Draudzības alejā, Viestura, Jaunās ielas posmos un Brīvības ielā no ģimnāzijas līdz autobusu parkam ar apļa izbūvi pie autobusu parka, savienojot Brīvības ielu ar Dolomīta ielu un tā novirzot pa to tranzīta kustību no pilsētas. Vēl remontēs arī Zvaigžņu ielas posmu pie Kapeles kapiem. Īstenojot deinstitucionalizācijas projektu personām ar īpašām vajadzībām, rekonstrukcijas darbi notiks ēkās Brīvības ielā 286a un Jaunajā ielā 39i. Jau tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākti darbi Krustpils pils C korpusā. Ceru, ka šoruden uzsāks slimnīcas uzņemšanas nodaļas pārbūvi. Īste­nojot degradēto teritoriju sakārtošanu, šogad jāpabeidz metālapstrādes un pārtikas ražotnes un jāatrod tām nomnieks.
 
 
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps kopā ar atbildīgajiem speciālistiem regulāri apseko būvniecības objektus un seko to izpildes kvalitātei.
 
    – Kā ar stāvvietu izbūvi mikrorajonos, ko aktualizē iedzīvotāji?
    – Stāvvietu ierīkos Ne­retas ielā, kur ir divi piecstāvu nami pie jaunā tieslietu nama. Otra būs Nameja ielā laukumā aiz mājas Viesītes ielā 51. Tur būs diezgan liela autostāvvieta, jo apkārt ir daudz māju. Abas izbūvēs ar šķembu segumu, bet ar apmalēm, jo nākotnē ir doma tās noasfaltēt. Mēneša vai pusotra laikā šīs autostāvvietas ierīkos. Jāpiebilst, ka šogad 45 000 eiro esam atvēlējuši to iedzīvotāju atbalstam, kuri izbūvēs ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumus. Ielās, kur šovasar ieplānota asfaltēšana, aicināsim iedzīvotājus to darīt tagad, jo jārēķinās, ka piecus gadus tur rakšanas darbi nenotiks.
    – Kādi būs galvenie šī gada pilsētas svētku akcenti? Vai tiks saglabāti arī tradicionālie pasākumi?
      – Pašlaik gan varu stāstīt, tikai cerot, ka ārkārtas stāvoklis valstī būs atcelts, mums būs izdevies ierobežot «Covid-19» izplatību un varēsim atkal dzīvot kā līdz šim.  Ceturtdien – 25. jūnijā –  plānots svētku ieskaņas pasākums pie Radžu ūdenskrātuves «Dārza svētki» ar komiķu uzstāšanos un grupu «Dziļi violets». Piektdien – jau tradicionālais pasākums Kena parkā «Mūzika kokos» ar Lindu Leen un Rihardu Lībieti. Sestdien būs svētku kulminācija ar četru grupu koncertu un nakts balli ar dīdžeju pēc salūta. Kena parks tiks atdots bērniem, un visas atrakcijas un radošās darbnīcas būs bez maksas. To būs tiešām daudz, lai visiem ir ko darīt un neveidojas garas rindas. Savukārt laukumā pie vecā tiesu nama gaidīsim jauniešus. Tur viņus uzrunās populāri jūtūberi, būs dažādas sportiskas aktivitātes. Akcents būs uz lietām, kas nav bijušas Jēkab­pilī pieejamas līdz šim. 
    Pilsēta mums vēsturiski saistīta ar moto un autosportu, un mēs ievērosim šo tradīciju. Teritorijā pie «Depo» būs motošovs un drifta šovs. Mēģināsim piesaistīt šovu dalībniekus, kuriem ir saistība ar Jēkabpili. Daugavu arī izmantosim, un arī tur būs vairāki šovi uz ūdens, un demonstrējumi notiks vairākas reizes dienā. Būs ūdensmotociklu šovs, mēģināsim noorganizēt Jēkabpilī veikborda čempionāta posmu. Ja tas neizdosies, tad vismaz šī sporta veida paraugdemonstrējumus. Būs supotāju cīņas. Šīs aktivitātes notiks iepretim laukumam pie tilta, un tur arī domājam iesaistīt mūsu sportistus, kam visi jūtam līdzi – mūsu rokasbumbas, volejbola komandas, telpu futbolistus. Plā-nojam, ka tur varētu būt sacensības smilšu laukumos, kur jēkabpiliešiem būs iespēja uzspēlēt ar profesionāļiem.
    – Vai būs iemīļotie tradicionālie pasākumi – gājiens un mazākumtautību aktivitātes?
      – Gājiens noteikti būs, bet ar akcentu, ka tam jāvieno abi krasti, tāpēc tas sāksies Krustpilī. Piedalīties aicinām visus interesentus ar uzstādījumu, lai gājiens ir skatāms, atraktīvs, lai tas ir kā šovs. Ir apsolījis piedalīties Reinis Nitišs ar savu sacīkšu auto un Jānis Ščer­bickis ar savu bagiju. Mēģi­nāsim parādīt jēkabpiliešus, kas piedalās motosacensībās, ar kuriem varam lepoties. Mazākumtautību kolektīvu koncerts  šogad notiks jaunā vietā – bijušās bankas ēkas Pormaļa ielā lielajā iekšpagalmā. Viņi būs vēl tuvāk centram nekā «Sēļu sētā», un, domāju, tur labi iejutīsies. Savukārt «Sēļu sētā» būs jauns pasākums. Parā­dīsim īstu lauku sētas sadzīvi – kā cilvēki dzīvojuši, strādājuši, būs etnogrāfiskās darb­nīcas.
     – Lai gan šobrīd reformas jautājumi uz laiku zaudējuši savu prioritāti, pie tiem noteikti atgriezīsies. Kas Jēkabpili padara par centru, kas varētu dot pienesumu novadiem?
– Jau šajā plānošanas periodā ir liels finansējums biznesa attīstībai, jo ražotnes, kas top Jēkabpilī – arī pārtikas un metāla ražotnes –, dos desmitiem jaunu darbavietu. Situācija liecina, ka mūsu uzņēmumos strādā daudz cilvēku no novadiem. Mēs turpināsim attīstīt uzņēmējdarbību, tā arvien vairāk kļūstot par centru, kur darbu atrod iedzīvotāji no novadiem. 
    – Zemnieki teiks, ka tas viņus neinteresē.
     – Jā, bet skolas ar apvienotajām klasēm, tas nav nedz efektīvi, nedz kvalitatīvi. Ja ir labi ceļi, braukt uz darbu, skolu, pēc citiem pakalpojumiem 20 vai 30 kilometrus – tas ir normāli. Tāpēc sākotnējais uzsvars tiks likts uz ceļu tīkla sakārtošanu, kam būs jāmeklē kopīgs finansējums – gan novadu, gan pilsētas līdzekļi. Es neredzu, ka kādam novados kaut kas tiks atņemts. Kultūras, sporta dzīve, nevalstisko organizāciju darbība ir un paliks. Bet, ja runā par pusprofesionālu vai profesionālu ievirzi izglītībā, tā jākoncentrē tur, kur ir centri un labāka bāze. Arī  mūsu bērni iet uz lielākiem centriem. Es redzu tikai plusus ar kopīgu plānošanu, kopīgu būvvaldi, izglītības un kultūras pārvaldi. Pētījumi liecina, ka 2030. gadā kopā varētu būt ap 35 000 iedzīvotāju. Gandrīz tikpat, cik deviņdesmitajos gados bija pilsētā, tad par ko mēs runājam? Mēs nevaram resursus izniekot. Šobrīd ir liels ES atbalsts, bet tie laiki beigsies. Mēs Jēkabpilī ar štatu samazināšanu un reorganizāciju ieguvām 200 000 eiro, un nav nekādu problēmu, ka šo amatu vairāk nav. Es pieņemu, ka ir resursi arī novadu pašvaldībās, kas ir jāpārskata. Kad būs pieņemts neatgriezenisks Saeimas lē­mums, braukšu uz novadiem, apmeklēšu domes sēdes, stāstīšu, ka pilsēta nav nemaz tik melna, kā to mālē. Primāri būs jāvienojas par ceļu infrastruktūras sakārtošanu, kurus posmus vispirms, kurus – pēc tam, ar kā­du segumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija arī prasa šos priekšlikumus. Protams, vēl jau nav zināms, kad un kā Saeima lems.
    – Novados ir bažas par to, ka tiks ievēlēti deputāti no pilsētas un laukiem nebūs pārstāvniecības.
    – Manā skatījumā, nevienam nav garantijas tikt ievēlētam. Mēs visi būsim vienādā situācijā. Arī pilsētas deputātu kandidātiem novadu ļaudis būs nezināms elektorāts, kam viņi būs sveši. Un novadu kandidātiem ir tiesības nākt un uzrunāt Jēkabpils vēlētājus un ieinteresēt viņus, stāstot, kā viņi redz teritorijas attīstību. Protams, lielai daļai Jēkab­pils deputātu novadu specifika ir sveša, bet nav tā, ka viņi domās tikai par pilsētu, pat ja veidos lielāko deputātu daļu. Teorētiski var arī ievēlēt pārsvarā novadu deputātus, un ko tad? Viņi darbosies tikai novadu interesēs?
    – Novadu pārstāvji pauž, ka Jēkabpils «roka» jau jūtama, aizliedzot traktoru braucienu.
    – Mums pārmeta, ka mēs visam pieejam formāli. Bet tas, kurš dod atļauju, ir atbildīgs, ja kas notiek, un tā ir pilsētas dome un izpilddirektors. Nāk kopā atbildīgie dienesti, analizē riskus, plāno satiksmes organizēšanu, drošību u.c. Neviens pasākums līdz šim nav aizliegts, un arī traktoru braucienu neaizliegtu, ja viss nenotiktu pēdējā dienā. Dīvaini, ka nevienam neienāca prātā, rīkojot pasākumu pilsētā, saskaņot to ar pilsētu. Vaicāju zemniekam no Viesītes, kāpēc rīko traktoru akciju?  Atbilde bija: pilsēta ir lielos parādos un paņems novadu naudu. Vaicāju, vai viņš zina, cik lieli ir pilsētas parādi? Izrādās – nezina. Kad prasīju, kādas parādsaistības ir Viesītei, arī to nezinot, bet tās esot mazākas. Loģiski, ka mazākas, jo arī viņu budžets ir mazāks. Aizņemas visas pašvaldības. Cik tad iedzīvotāju zina aizņēmumu procentus, nosacījumus? Cilvēkiem vajag tepat un tūlīt –  labu skolu, bērnudārzu. Viņus neinteresē aizdevumu procenti. Un, ja līdz šim pašvaldības varēja aizņemties ar 0,25% likmi, tas ir, tikpat kā bez procentiem, to neizmantot būtu dīvaini.
    – Ir iebildumi pret Jēkabpili kā Sēlijas attīstības centru, bet pilsēta taču arī ir tās daļa?
     – Nesaprotu, kāpēc, dibinot Sēlijas novadu apvienību, Jēkabpili pat neaicināja? Saeimas deputāti komisijā jau piedāvāja centru Jēkab­pilī, un tad Sēlijas novadam būt, un mums pret to arī nebūtu nekas pretī. Ir jāatmet vecās ķildas un jāiet uz vienotu mērķi, lai vienotās teritorijas iedzīvotāji pēc reformas dzīvotu kaut mazliet labāk. 
 
Informācijai
       2020. gadā plānots noasfaltēt Ābeļu ielu no Akuratera līdz Zemgales ielai; Liliju ielu; Tīruma ielu no Aldaunas līdz Kaļķu ielai; Dzirnavu ielu no Imantas līdz Tīruma ielai; Kaļķu ielu no Vārnu līdz Tīruma ielai; Līvānu ielu; Ļaudonas ielu; Medņu ielu; Kurzemes ielu no Raiņa līdz Ventas ielai; Viestura ielas galu no Neretas ielas līdz Mežaparka celiņam ar apgaismojumu, trotuāru un stāvlaukumu pie 2. vidusskolas, kur apgriežas autobuss. Kopā ap 15 000 kv/m.
       2020. gadā gājēju un veloceliņus atsevišķos posmos izbūvēs Neretas, Zemgales, Auseklīša, Mežrūpnieku, Jaunajā, Nameja, Raiņa ielā un Pils rajonā. Kopā – 1400 metru garumā. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru