„Šis ir ļoti skaists objekts, bet pilsētas budžetam nopietns slogs”
INESE ZONE

Jēkabpils domes sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdē izskatot Jēkabpils Sporta centra budžeta pieprasījumu nākamajam gadam, izskanēja jautājumi par topošās multihalles apsaimniekošanas plāniem. Kā zināms, halli nodos ekspluatācijā nākamā gada augustā. Taču budžetā jāparedz finansējums halles uzturēšanai un darbinieku algām līdz nākamā gada beigām. 
    BD interesējās, kāda varētu būt halles pārvaldīšana: veidos kapitālsabiedrību vai tā būs pašvaldības iestāde, vai to nodos sporta centra pārziņā? Vaicājam, kad plāno pieņemt darbā halles direktoru un kādi būs viņa pienākumi? Iepriekš bija iecere, ka direktors darbu varētu uzsākt jau tagad, lai uz to brīdi, kad halle vērs durvis, būtu gatava tās darbības koncepcija un varbūt jau noslēgti kādi sadarbības līgumi, jo ir būtiski, lai lielais objekts ar telpu nomniekiem kaut ko nopelnītu savai uzturēšanai. Tāpat arī nomniekiem (hallē piedāvās nomāt telpas kafejnīcai un fitnesa zālei) un komandām, kas tur vēlētos trenēties, būtu interesanti iepazīties ar informācija par šo iespēju.
      -Viss ir procesā. Es uzskatu, ka multihalles vadītājs ir vajadzīgs ne ātrāk kā ar 1. martu, jo domāju, ka šobrīd viņam vēl nav tur ko darīt. Ja runā par pārvaldīšanu, tad domes vadības līmenī to vērtējam un analizējam, bet šobrīd vēl nav pieņemts lēmums, kādam tam jābūt un kas būs pārvaldītājs. Drīzumā tiks izsludināts konkurss uz halles vadītāja amatu. Manā skatījumā, viņam jābūt ar tādu pieredzi, iespējām un zināšanām, ka viņš var piesaistīt ārējo finansējumu halles uzturēšanai. Un tam ir jābūt lielākajam uzsvaram attiecībā uz halles vadītāja amata prasībām. Štata vienības halles apsaimniekošanai ir iezīmētas pietiekoši daudz. Mēs tagad mēģinām rast risinājumus, kā maksimāli optimizēt halles uzturēšanas izmaksas, jo tās būs lielas. Piemēram, plānojam neņemt štatā apkopējas, bet slēgt līgumu par ārpakalpojumu par telpu uzkopšanu. 2020. gadā nauda uzturēšanai un algām darbiniekiem jārod pusgadam, jo halli ekspluatācijā nodos nākamā gada augustā, bet 2021. gadā izmaksas jau būs jāatvēl visam gadam. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, halles uzturēšana – komunālie pakalpojumi u. c. - gadā ir aptuveni 400 000 eiro, plus vēl jārēķina klāt darbinieku algas. Nedomāju, ka realitātē izdevumi izrādīsies mazāki, nekā plānots. Tas ir nopietns process, kas prasīs nopietnu budžeta pozīciju, un mēs pie tā lēni un nesasteigti strādājam. Analizējam katru štata vienību no piedāvātajām - ir vai nav vajadzīga, un, protams, primārais ir pieņemt darbā halles vadītāju. Tiek strādāts pie stratēģijas, ko mēs vēlamies tur redzēt, bet pilna stratēģija ir jāizstrādā halles vadītājam, kad viņš stāsies amatā. Tāpēc viņam ir nepieciešama atbilstoša pieredze un zināšanas, un vēlme piesaistīt finansējumu, - stāsta Aivars Kraps. 
      Domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola skaidro, ka multihalle vērtējama kā kompleksa iestāde, kas darbosies kopā ar stadionu un tur esošo viesnīcu. Tāpēc šobrīd notiek tikai diskusijas par to, kādā juridiskā formā būs šis veidojums, jo, kamēr halle nav nodota ekspluatācijā, neko konkrēti nevarot lemt.
       Atbildot, vai tiek meklēti nomnieki kafejnīcai, K. Ozola stāsta, ka ir interese un diskusijas, bet pašvaldības telpu noma ir stingri reglamentēta. Ir jāizstrādā izsoles noteikumi, bet, lai tos var gatavot, ir jābūt reālai būvei.
       -Arī par amata vietām diskutējam, tikai stratēģiski, kam tur vajadzētu būt. Nav liela māksla paņemt darbā 15 vai 20 darbiniekus un šo slogu uzlikt uz pašvaldības pleciem. Mēs meklējam visefektīvāko risinājumu, kuras amata vietas tiešām būs nepieciešamas ikdienas darbā un kādus pakalpojumus varēs iepirkt un kādā juridiskā formā veidot sporta centra dzīvi nākotnē, - sacīja Kristīne Ozola. 
      BD vaicāja, vai halles vadītājam stratēģijas izstrādē līdz nākamā gada martam netraucēs fakts, ka vēl nebūs zināms, kāda būs tās pārvaldes forma? 
       -Viņam konkrētai vīzijai jābūt jau tajā brīdī, kad viņš piesakās uz konkursu. Ja viņš ir pieredzējis cilvēks, uzskatu, ka tā nav problēma izstrādāt to pa trīs mēnešiem. Ko attiecībā uz vīziju maina tas, ja nav zināms, kam viņš tieši būs pakļauts? Es neredzu te problēmu. Es uzskatu, ka mēs atradīsim cilvēku, kas nāks ar savu redzējumu, un nav būtiski, zem kādas struktūras tas būs. Pārrunājot ar citu haļļu īpašniekiem, redzam citu problēmu. Būsim godīgi, mums halle būs, bet nebūs viesnīcas. To rekonstruēs vēlāk. Un bez viesnīcas halles vadītāja darbības iespējas būs ierobežotas. Tā ka viņam būs zināms iesildīšanās laiks līdz tam. Baidos, ka no augusta, kad halli varēs palaist, mums uzreiz autobusi ar KHL komandām, kas grib trenēties, rindā nestāvēs. Viņam būs laiks vismaz trīs mēnešus vīziju dokumentā realizēt, un tad viņš arī jau zinās, kāda būs juridiskā pārvaldes forma. Bet nedomāju, ka tas traucēs halles attīstībai. Hallē plānotas ap 20 štata vietu, bet pārskatām, un to noteikti būs mazāk, jo centīsimies lētāk iepirkt ārpakalpojumus. Taču par pakalpojumiem, ko iepirksim, arī jāmaksā. Šis ir ļoti skaists objekts, bet pilsētas budžetam ļoti nopietns slogs. Nākamā gada budžetā līdz jaungadam bez algām halles uzturēšanai jāplāno aptuveni 150 000 eiro. Kad halle reāli vērs durvis, grūti spriest, jo pēc nodošanas vēl seko procesi ar ēkas reģistrēšanu kadastra reģistrā, - skaidro Aivars Kraps. 
    Jautāts par iespējamo sadarbību ar Rodrigo Laviņa hokeja skolu (BD jau informēja par skolas piedāvājumu trenēt Jēkabpils multihallē Jēkabpils bērnus un skolas Rīgas grupu audzēkņus, kam nepieciešams arī domes finansiāls atbalsts), A. Kraps stāsta, ka skolas pārstāvji solījuši iedot izmaksu sarakstu, bet pēc pusotras nedēļas esot atsūtīts kaut kāds virtuāls piedāvājums. 
        - Cik zinu, tādu hokeja skolu kā šī valstī ir ļoti daudz. Ja runājam par hokeja attīstību hallē, tad šomēnes tikšos ar Hokeja federācijas un Rīgas „Dinamo” vadību. Es gribu runāt ar viņiem un uzzināt viņu redzējumu. Gribu uzklausīt pieredzējušus cilvēkus, pirms pieņemam  kādus lēmumus, - saka Aivars Kraps. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. Es
    Es
    pirms 1 mēneša

    Protams,ka jāslēdz līgums ekonomiski no visām pusēm izdevīgāko pilsētai,bet jāņem vērā arī tas ,kas Laviņa un Ņiživijs vārds ir labs mārketinga triks.Cilvēka daba jau tāda ir ,labāk nevis pie nezināmā Pētera,bet Pazīstamā Laviņa. Beigās ka tik ar lielo ekonomiju neiebrau c auzās. Vismaz kāds populārs cilvēks būs saistīts ar Jēkabpili izņemot “superīgo”bijušo mēru. Principā kauns ir par bijušajiem Jēkabpiliešiem,kas izsitušies tautās,jo neviens no viņiem nenes nekādu labumu dzimtajai pilsētai,ja salīdzina ar citām pašvaldībām.

    Atbildēt
  2. esam
    esam
    pirms 1 mēneša

    laikam dzimtā pilsēta viņiem neko nav devusi, visu sasnieguši saviem spēkiem, tādēļ arī nekādu labumu nenes. Lai gan piem Zakatistovs nolasīja kaut kādu lekciju ģimnāzijā. Tak jau kāds labums.

  3. Es
    Es
    pirms 1 mēneša

    Arī taisnība.

    Atbildēt
  4. Juris
    Juris
    pirms 1 mēneša

    Ne virsraksts"Šis ir ļoti skaists objekts, bet pilsētas budžetam nopietns slogs", ne arī rakstā izmantotais attēls neatbilsts patiesībai. Bildē ilustrētā ēkas forma neatbilst tagadējās ēkas formai. Jēkabpils laikam jau neko skaistu nevar uzcelt.

    Atbildēt

Pievienot komentāru