Izaicinājums, kas rada iespējas
AIJA VALDMANE

Kā jau laikrakstā informējām, turpinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem  par administratīvi  teritoriālo  reformu (ATR), aicinot piedalīties diskusijās un uzdot jautājumus. Aizvadītajā nedēļā šāda tikšanās  risinājās Vīpē, uz kuru bija aicināti ne tikai vīpieši, bet arī visi citi interesenti. Uz to bija ieradies VARAM Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults, kurš prezentēja VARAM sagatavoto materiālu «ATR – izaicinājums, kas rada iespējas». 
    Vispirms A. Šults informēja par ATR attīstības gaitu, mērķiem un virzību, jau sākot no 90. gadu sākuma, uzsverot, ka laiks, kad tik bieži tiek īstenotas un pārtrauktas reformas, visiem rada nestabilu situāciju. Sniedzam saīsinātu šīs informācijas atreferējumu.
 
Jālabo iepriekšējās reformas kļūdas
   1991. gadā Augstākā padome (AP) izveidoja ATR komisiju, kuras izvirzītie mērķi tā arī netika sasniegti līdz šai dienai. 1992.–1994. gadā iezīmējās pirmie projekti par to, kādai vajadzētu izskatīties Latvijas kartei. Dažādi projekti un izmaiņas reformā turpinājās līdz 2009. gadam. Pirmais, kas tika paņemts no Latvijas brīvvalsts laika – dalījums pagastos. Kā zināms, pirms tam darbojās ciema padomes – visā Latvijā vairāk nekā 1000. Joprojām turpināja pa­stāvēt rajoni.
   2009.–2010. gadā no­tiek galvenais rajonu reorganizācijas un likvidācijas process. 2009. gads pašvaldību reformai, kā teritoriālajai, tā funkcionālajai, iezīmē noslēgumu. Rajonu funkcijas pārņēma 110 novadi, taču pārvaldes aparāts tapa četras reizes lielāks. 
    Jaunā ATR virzīta uz to, lai labotu iepriekšējās reformas kļūdas, jo ir izveidoti novadi rajona mērogā un novadi pagasta mērogā. Taču ne Lietuvā, ne Igaunijā rajonu robežas netika aizskartas. Iedzīvotāji zina, kur meklēt kā pašvaldības, tā valsts pakalpojumus. Viņiem nav jābrauc kaut kur citur. Latvijā situācija ir tāda, ka lielākā daļa pašvaldību nav izveidotas optimāli, proti, neatbilst tām noteikto funkciju apjomam. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās krītas, bet administratīvās izmaksas tikai pieaug, jo noteiktās funkcijas jāpilda. Cilvēku skaitam sarūkot, sarūk arī pašvaldības ieņēmumi. Pieaug dotācijas. Tātad – pašvaldības visu laiku ir jādotē. 
 
Savas funkcijas deleģēt nav labs tonis
   – Pašvaldību sistēmā ir turpat 2 800 iestāžu. Tur ir gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan skolas u.c. Taču, neraugoties uz to, valstī joprojām ir aktuāls jautājums gan par bērnudārzu, gan pansionātu, gan citu iestāžu pieejamību. Latvijā no šīm 2 800 iestādēm tikai 12 ir kopīgi veidojumi. Ir atsevišķas pašvaldības, kas veido kopīgas būvvaldes vai ko citu. Tas ir atbalstāmi. Taču tas nav labs tonis, ja savas funkcijas deleģē izpildīt citai pašvaldībai, tas ir, ja kāda pašvaldība kļūst par funkciju menedžeri. Kā nekā, aiz katras šīs funkcijas stāv ārpakalpojumi, birokrātija, normatīvisms. Vai mēs va­ram atļauties šādu ne­efektīvu pārvaldi? Neap­šaubāmi, arī valsts pārvaldē ir daudz kļūdu. Tāpēc mums ne­pārtraukti tiek celti no­dokļi, un valsts ārējais pa-rāds ir lielāks par budžetu, – skaidroja VARAM pārstāvis Arnis Šults
 
Pilns teksts – 18. februāra "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 18. februāra numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru