Izglītības kvalitātes kritēriji vidusskolām nav neizpildāmi, tomēr ir arī bažas
INESE ZONE

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā, ko apstiprinājis Ministru kabinets, ietver normu, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, ņems vērā vairākus kritērijus. Viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs – izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai. Jauno atalgojuma finansēšanas kārtību piemēros no 2020.  gada 1. septembra.
   Mērķdotācijas saņemšanai 12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu vidējam indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada beigām indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada beigām – vismaz 50%, savukārt turpmāk – vismaz 60%. Lai aprēķinātu centralizēto eksāmenu indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram eksāmenam.
    Jēkabpils Izglītības pārvaldes direktors Juris Līcis stāsta, ka vērtēšanas sistēma vēl ir zināmā attīstības procesā. Viņaprāt, šī sistēma pilsētas skolām, tai skaitā Jēkabpilī, nekādas problēmas nevarētu radīt. 
    – Centralizēto eksāmenu rezultāti mums ir sekmīgi. 40% robeža vērtējumā tiek  pārsniegta. Vakarskolā gan rezultāti ir nedaudz zemāk matemātikas centralizētajā eksāmenā. Bet IZM  plāno diferencēt vērtējumu eksāmenu smaguma pakāpi pēc stundu skaita. Turklāt vakarskolas kā tādas tiks likvidētas. Jēkabpilī vakarskolas programmu varēs apgūt 2. vidusskolā. Juridiski vakarskolas kā atsevišķas izglītības iestādes vairs nebūs, bet atbilstošās programmas būs un būs audzēkņi, kuri strādā un mācās vakarā,  – skaidroja J. Līcis. 
    Būtisku satraukumu par jauno kārtību nepauž arī novadu vidusskolas. Tā Viesītes vidusskolas direktors Andris Baldunčiks  BD sacīja, ka eksāmenu rādītāji Viesītes vidusskolai ir labi, un vērtējums no šāda viedokļa bažas nerada. Arī vidusskolas audzēkņu dalība olimpiādēs esot sekmīga.
– Tas ir tikai viens no kritērijiem. Turklāt: jo vairāk kritēriju, jo labāk. Nevar balstīties tikai uz skolēnu skaitu vien. Ir taču skolas, kur nav daudz bērnu, bet rezultāti ir ļoti labi. Turklāt vēl jau, kā parasti,  šo ierosinājumu par izglītības kvalitātes monitoringu var mainīt, – saka A. Baldunčiks.
   Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitiške vērtējumā ir piesardzīgāka un secina, ka plānotais monitorings nebūs īsti korekts pret bērniem un arī pedagogiem. 
    – Tā jau būs tāda šķirošana pēc spējām, faktiski liedzot  daļai bērnu izglītības iespējas.  No vienas puses, skolas tad būs ieinteresētas uzņemt tikai sekmīgākos, bet bērniem ir dažādas spējas, un katram ceļš uz rezultātu ir ejams citādi. Un nav izslēgts, ka bērns ar ne tik ideāliem eksāmenu rezultātiem sekmīgi turpina iegūt izglītību un sasniedz labu karjeru. Turklāt vienā klašu grupā ir talantīgāki bērni, citā – ne tik spējīgi.  Lauku skolām ir būtisks skolēnu skaits, un uzņem visus,  un šiem bērniem arī ir jādod iespēja. Nu nevar vienādi vērtēt lauku skolu un, piemēram, Rīgas 1. ģimnāziju, kur ir 10 un vairāk skolēnu uz vienu vietu.  Ir skaidrs, ka skolu tīkls ir jāsakārto, tas ir nolemts. Tad dariet to, bet nevar to šādi sasaistīt ar skolotāju atalgojumu. Ja runā tieši par Aknīstes vidusskolas iespējām izpildīt kritērijus, šobrīd to grūti prognozēt. Viss atkarīgs no tā, kāds būs jaunais mācību saturs, konkrētas prasības, – saka A. Voitiške.
     Noteikumi tiešām paredz vairākus izglītības vērtēšanas kritērijus. Tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) skolai ir jābūt novērtētai ar vismaz trešo kvalitātes vērtējuma līmeni.
    Ja izglītības iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tad finansējums tai netiks atteikts uzreiz. Ja izglītības kvalitāte atbildīs kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējumu neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas klasē. Tātad tā ir iespēja novadu vidusskolām ar labiem mācību darba re­zultātiem, jo skolēnu skaits būs tikai viens un ne noteicošais kritērijs.
   Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā paredzēti divi risinājumi. Viens no tiem attieksies uz situācijām, kad skolēnu skaits vidusskolas klašu grupā sasniedz vismaz minimāli noteikto. Fiksējot ne­pietiekamu izglītības kvalitāti, pirmajā gadā izglītības iestādei tiks izteikts brīdinājums. Ja izglītības kvalitāte gada laikā neuzlabosies, tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiks piešķirti tikai 50% aprēķinātā finansējuma. Ja situācija neuzlabosies vēl pēc gada, vidusskola vairs nesaņems valsts bu­džeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu atalgošanu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir pašvaldība.
   Otrs scenārijs attiecas uz vidusskolām, kurās ir ne tikai nepietiekama izglītības kvalitāte, bet arī nepietiekams izglītojamo skaits. Šajā gadījumā pirmajā gadā skola saņems brīdinājumu, bet jau otrajā gadā skolai liegs valsts budžeta finansējumu pedagogu atalgojumam. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. vieni plusi
    vieni plusi
    pirms 2 mēnešiem

    Skolotāju darbam ir jābūt kvalitatīvam. Ne tikai bērni ir ar grūtām galvām, bet skolotāji arī ne tik talantīgi. Tā ka ir pareizi, ka algu saņems pēc skolēnu sekmības. Mācēs kārtīgi iemācīt, būs laba sekmīga, būs labas algas.

    Atbildēt
  2. Hm
    Hm
    pirms 2 mēnešiem

    Līdzīgi jābut ari policijā. Noķeri zagli - dabu algu. Nenokeeri - nekā. Vai medicinā. Izarsteji saņem . Bet kā novertet deputatu darba kvalitati?

  3. viedoklis
    viedoklis
    pirms 2 mēnešiem

    Deputāta darba kvalitāti var noteikt, cik bieži ir ticies ar vēlētājiem. Deputātiem presē ir jāliek raksti, kur bijis, kādas problēmas uzklausījis, kā risinājis. Arī par ko balsojis domes sēdēs. Bet ka deputātus dzird tikai uz vēlēšanām, uzskatu, ka viņu darba vērtība ir apaļa nulle. Tie ir atsēdēti četri gadi, par kuriem vēl saņēmuši algu. Diemžēl četru gadu laikā , mūsu bijušā rajona deputātus nedzirdam, neredzam nevienu. VIŅU VIENKĀRŠI NAV! Vot korespondentiem būtu darbs. Lūdzu, izvaicājiet katru deputātu, cik bieži ir ticies ar iedzīvotājiem, kādas ir uzklausījis problēmas, un kā risinājis pa šiem gadiem. Būs ļoti interesanti. Būs ļoti interesanti ar to, ka nebūs ko teikt!!!

Pievienot komentāru