Ja netiks rasts risinājums, slimnīcas uz vairākām dienām mēnesī nāksies slēgt
Inese Zone

Ja draudošajai veselības aprūpes krīzei netiks rasts tūlītējs risinājums, no nākamā gada slimnīcas būs spiestas vairākas dienas mēnesī savas durvis slēgt, paziņoja Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB).  Stājoties spēkā Satversmes tiesas spriedumam būtiski samazināt mediķu darba virsstundu skaitu, medicīnas iestādēm nāksies to darīt, lai nepārkāptu esošo Darba likumu. Vienlaikus, lai risinātu krīzes situāciju, medicīnas darbinieki ir pretimnākoši pārejas periodam un vairāk nekā 1200 mediķu ir apliecinājuši gatavību turpināt strādāt līdzšinējās virsstundas, par tām saņemot apmaksu. 
     Virsstundu samazinājums no nākamā gada 1. janvāra apvienojumā ar arvien pieaugošo ārstu un medicīnas māsu trūkumu Latvijas slimnīcās nozīmēs, ka mediķi nespēs aprūpēt pacientus pašreizējā apjomā. Atkarībā no apkalpojošā personāla skaita slimnīcas vai nu nāksies 2–10 dienas mēnesī slēgt, nesniedzot arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, vai būs jāīsina darba laiki. 
     Sekas būs traģiskas. Pirmkārt, cietīs pacienti, kuri, nespējot laikus saņemt tūlītēju palīdzību, nīks garās rindās vai būs spiesti doties uz kaimiņu pilsētu traumpunktiem. It sevišķi akūta situācija var izvērsties reģionos. Bet ilgtermiņā, ņemot vērā, ka virsstundu samazinājums būtiski ietekmēs arī darba samaksas apjomu, ir paredzama darbinieku aizplūšana uz privāto sektoru vai ārvalstīm, tādējādi vēl vairāk padziļinot krīzi veselības aprūpes nozarē. 
    Patlaban medicīnas personāls vidēji strādā 1,5 slodzi jeb aptuveni 58 stundas nedēļā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā 2019. gadā nedēļas kopējais stundu skaits nedrīkstēs pārsniegt 53 stundas jeb 1,3 slodzes, savukārt no 2020. gada tas tiks samazināts līdz 48 stundām nedēļā. 
Vienlaikus mediķi ir gatavi būt pretimnākoši un piedāvā pārejas periodā turpināt strādāt līdzšinējās virsstundas. To apliecina vairāk nekā 1200 Latvijas ārstniecības personāla paraksti, ko savākusi Slimnīcu biedrība. Lai nepieļautu krīzi veselības aprūpē, it sevišķi neatliekamās medicīniskās palīdzības sektorā, biedrība lūdz Saeimas deputātus atbalstīt pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu tiem mediķiem, kas izteikuši tam piekrišanu, un veikt nepieciešamos grozījumos Ārstniecī­bas un Darba likumos. Tāpat ir nepieciešams papildu valsts finansējums virsstundu samaksai. 
    Lai ilgtermiņā uzlabotu veselības aprūpi un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nepārtrauktā 24 stundu režīmā, Slimnīcu biedrība rosina valsti nodrošināt nepieciešamo jauno speciālistu sagatavošanu pietiekamā apjomā, kā arī garantēt konkurētspējīgu atalgojumu, kas pielīdzināms darba samaksai privātajā sektorā. Tāpat biedrība aicina ļaut ārstiem, kas ieguvuši ārsta kvalifikāciju, strādāt patstāvīgi, kā arī atļaut rezidentiem un ārstu palīgiem strādāt slimnīcu steidzamās medicīniskās palīdzības punktos bez uzraugošā ārsta klātbūtnes. 
 
Jevgēņijs Kalējs,  Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs 
 
 
Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš informē, ka viņš, valdes loceklis Andrejs Miļčevskis un izpilddirektors Ivars Zvīdris arī apmeklēja šo sanāksmi un pilnībā atbalsta aicinājumu politiķiem meklēt risinājumu kritiskajai situācijai, gādājot, lai mediķi saņem solīto finansējumu virsstundu samaksai un atalgojuma palielināšanai.
    – Esam atkarīgi no piešķirtā finansējuma un atalgojumu varam maksāt tikai atbilstoši tam. Ja Satversmes tiesa ir noteikusi, ka jāsamazina virsstundu skaits, mēs nevaram nepildīt šo lēmumu, taču, kā lai to izdara, ja nav skaidrības  par solīto finansējumu atalgojumam. Mediķi līdz šim ir strādājuši virsstundas un ir gatavi to darīt, ja saņems atbilstošu atalgojumu. Šī vēršanās pie likumdevējiem ir kā atgādinājums, ka 1. janvāris nav tālu un lēmumi situācijas risināšanai ir jāpieņem steidzamības kārtā. Jauna valdība šobrīd nav izveidota, un var nākties strādāt ar tā dēvēto tehnisko budžetu, bet ir Saeima – mūsu likumdevējs, kam tagad ir jārod risinājums. Teorētiski, ja nav naudas, ir jāsamazina darba laiks, un tāpēc slimnīcu biedrības ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz šo situāciju. Praktiski es nezinu, kā to var izdarīt, jo slimnīcai ir jānodrošina neatliekamā palīdzība, reanimācija. Nevaram piektdien aizvērt durvis un teikt: uz redzēšanos pirmdien. Var samazināt tehnisko darbinieku skaitu, bet mediķiem ir jādežurē, un, ja samazinās sanitāru skaitu, tad jārēķinās, ka  pacientu aprūpe vairs nebūs tādā līmenī. Tad likumdevējiem ir jāmaina veselības aprūpes standarti. Bet ceru, ka līdz tam nenonāks un tiks rasts risinājums. Atbilde politiķiem būtu jāsniedz līdz 13. decembrim. Vismaz to partiju pārstāvji, kuri piedalījās sanāksmē, atbalstīja mediķu prasības. Mediķi ir gatavi strādāt virsstundas, bet nepieciešams solītais atalgojums. Rīgā šo situāciju izjūt mazāk, jo prasība noteic, ka vienā medicīnas iestādē nevar strādāt vairāk kā noteikto stundu skaitu, bet, ja tūlīt pēc tam iet uz citu slimnīcu un strādā atkal maiņu, tas nav liegts.  Tāpēc arī situācija reģionos ir kritiskāka, jo nav šo piepeļņas iespēju. Taču, ja maksātu solīto par virsstundām un būtu solītais algu palielinājums, mediķi mazāk staigātu no vienas iestādes uz otru, lai kopā saņemtu normālu atalgojumu. Tāpēc mēs  esam kopā ar savu arodbiedrību un esam par to, lai solījumi tiktu pildīti. Ir saprotams, ka tas prasa lielu finansējumu. Iepriekšējai valdībai it kā bija risinājums, kā to darīt, un tāds jārod arī jaunievēlētajai Saeimai, – sacīja Gvido Liepiņš. Viņš arī uzsvēra, ka solījumu pildīšana saistībā ar atalgojuma politiku ir būtiska, lai veicinātu jaunu speciālistu  interesi par darbu  slimnīcās un medicīnu vispār.
   – Šis solītais 20% palielinājums ir būtisks, lai mēs varētu runāt ar topošajiem mediķiem, aicināt viņus strādāt pie mums un solīt, ka viņi saņems normālu atalgojumu, – saka G. Liepiņš.   
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. besī āra!
    besī āra!
    pirms 11 mēnešiem

    afigeķ! Kā glupāki ar savām virsstundām. nevar strādāt vienu slodzi un valsts normāli samaksāt. vo dajot!

    Atbildēt
  2. Zinatajs
    Zinatajs
    pirms 10 mēnešiem

    Risinājums, valdei sākt strādāt un piesaistīt jaunus speciālistus. Aizkraukles, Preiļu un Madonas slimnicas, katra četrdesmit minūšu brauciena attālumā, līdz ar to ārstam nokļūšana Jēkabpils slimnīcā būtu ekonomiski pamatota. Saņemies, Gvido! Cik ilgi pa tukšo Jums algas maksās.

    Atbildēt

Pievienot komentāru