Jāpēta Pasta ielas vecā bruģa  kultūrvēsturiskā vērtība
INESE ZONE

Uzsākot darbus Jēkabpilī, Pasta ielā, vietām zem asfalta seguma atklājies vēsturiskais bruģis, kas atbilstoši likumiem par kultūras pieminekļu aizsardzību būtu jāsaglabā. 
   Gan Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis, gan SIA «Ošu­kalns», kas veic būvdarbus Pasta ielā, atbildīgais darbu vadītājs Valērijs Vargulis BD sacīja, ka, jau projektējot objektu, ir panākta vienošanās, ka būvnieki, uzejot vēsturisko bruģi, to saglabās un nodos pašvaldībai glabāšanā, kas to varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, veicot labiekārtošanas darbus pilsētā. V. Vargulis sacīja, ka Pasta ielā bruģis nav pilnībā saglabājies, jo tur jau agrāk ir veikti rakšanas darbi, ieguldot komunikācijas, un tad par bruģa saglabāšanu nav domāts, tāpēc tas zem asfalta seguma ir tikai vietām. 
    Saskaņā ar likumu «Par kultūras pieminekļu aizsardzību», ja, veicot ielu re­konstrukciju, tiek atklāts vēsturiskais bruģis, tas uz-skatāms par kultūrvēsturisku vērtību, un par šo atradumu jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), kas novērtēs atsegtā vēsturiskā bruģa kultūrvēsturisko nozīmīgumu atraduma vietā un noteiks tālākās darbības bruģakmeņu saglabāšanai. Šādās situācijās ir iespējami vairāki risinājumi: vēsturiskā bruģa atjaunošana; vēsturisko bruģi saglabā esošā vietā zem asfalta seguma vai citi.
   Kā BD informēja VKPAI Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Man­trova, inspekcija no Jē­kabpils kultūras mantojuma aizsardzības aktīvistiem  ir saņēmusi informāciju par to, ka Pasta ielā ir atklājies vēsturiskais bruģis un 29. maijā ir informējusi par šo faktu Jēkabpils domi. 
    – Apstiprinot Pasta ielas projektu, mēs ar Jēkabpils domi vienojāmies, ka tad, ja bruģis atklāsies, viņi mūs informēs. Tādā gadījumā darbi ir jāpārtrauc un jāpieaicina speciālists arheologs, kas novērtēs būvdarbu vietā atklāto kultūrvēsturisko mantojumu atbilstoši metodikai. Ja arheologs apstiprinās tā vērtību, jāvienojas par risinājumu tā saglabāšanai. Tas nav tik vienkārši kā bruģi nodot glabāšanai pašvaldībai, – sacīja E. Mantrova. BD interesējās, vai šajā situācijā pašvaldībai ir iespējams vienlaikus iegūt speciālista atzinumu arī par Pasta ielai piegulošajām centra ielām, kur arī savulaik bijis bruģis? E. Mantrova sacīja, ka tas pat būtu ieteicams, lai, nonākot līdz darbiem šajās ielās un atklājot bruģi, darbi atkal nebūtu jāpārtrauc. Situāciju piegulošajās ielās varot konstatēt, veicot urbumus.  

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. he he
    he he
    pirms 5 mēnešiem

    Nez ko nesaglabāja veco bruģi tie tur iepriekš, pirms klāja asfaltu? Tajā laikā lohi bija pie varas? Tagad būtu visi lauzuši mašīnas braukdami pa to bruģi. Tagad, kādu sūdu tik neierauga, uzreiz kultūrvēsturiska nozīme, vajag saglabāt. Sēļu sētā čupa vecas, izjauktas ēkas kokmateriāli stāvēja, vai renovēja to ēku, kuru plānoja?

    Atbildēt
  2. Jefs
    Jefs
    pirms 5 mēnešiem

    Lai tas bruģis tur zem asfalata arī tiek saglabāts nākošajām paaudzēm. Kad pēc gadiem 50-60 vajadzēs liet jaunu asfaltu un veco plēsīs nost, to bruģi varēs atkal aplūkot.

    Atbildēt

Pievienot komentāru