Tā gavilē 23. jūnijā, kad vārda dienu svin Līgas, no kura ir atvasināts arī vārds «līgo».
Vārds ir katra cilvēka uzticīgs līdzgaitnieks, jo atšķirībā no uzvārda, ko, stājoties laulībā, mēdz mainīt, vecāku doto vārdu parasti ar godu nes cauri visai dzīvei. Tas kļūst par cilvēka identitāti un simbolu. Arī Jēkabpils domes deputātei Līgai Kļaviņai.Līga Kļaviņa teic, ka tēvs bijis tas, kurš ierosinājis likt vārdu Līga. Ar to viņa ir apmierināta, jo tieši viņas vārda dienā – 23. jūnija vakarā – notiekot tā lielā līgošana un ugunskuru iedegšana, kā arī tiek sveikti Jāņi.
Līga zināja teikt, ka viņas vārda un uzvārda «māsa» ir Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos. Lai aina būtu pilnīga, noskaidroju, ka Latvijā ir 15 Līgas Kļaviņas, kuras ir dažādu jomu profesionāles.
Līga ir nākusi no Madonas puses, kur 1. vidusskolu absolvējusi ar sudraba medaļu. Klasē bijušas pavisam četras izcilnieces. Pēc vidusskolas absolvēšanas Līga Kļaviņa bez problēmām iestājusies un vēlāk izcili beigusi Latvijas Universitātes (LU) Svešvalodu fakultāti. Tāpēc brīvi pārvalda angļu valodu. Iespējams, tas bijis par iemeslu, kāpēc 2003. gadā domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs uzaicinājis strādāt pie apjomīgā Jēkabpils Kokapstrādes uzņēmējdarbības parka projekta īstenošanas, kur dokumentācija bijusi tikai angļu valodā. Pēc tam viņa tika iecelta par Attīstības un investīciju nodaļas vadītāju.
Pilns teksts – 19. jūnija "Brīvajā Daugavā".
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 19. jūnija numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā).
Vieis
Jā! Salcevičs uzaicināja sev par nelaimi.
Folklora
Cien. autore! Piegavilējums "līgo"nav atvasināts no vārda Līga!
arī folklorists
Kāpēc neizskaidroji līdz galam šī vārda izcelsmi? "līgo" ir tas pats vārds "linga", kas senatnē nozīmēja peni.tikai laika gaitā zaudējis vienu skaņu "n", Vasaras saulgrieži arī ir šī lingas slavināšana kā auglības simbolu. Bet vārds linga ar skaņu "n", mainīja nozīmi un kļuva par akmens metamo rīku. Vārdu nozīme mainās arī mūsu dienās,piemēram, drāzt. drāzties.
Letonika
Līgo - tradicionālais refrēns Jāņudziesmās. Kā uzskata K. Karulis, radniecīgas saknes ir senind. ‘rangati’ (kustas šurp un turp), liet. ‘laigyti’ (lēkāt, draiskoties), ‘linguoti’ (šūpot, līgoties), ‘lyguoti’ (dziedāt, gavilēt). https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=32576
Jāņos
Vieni grābājas pa folkloras gaņģiem, un visiem ir SAVA taisnība! Es vairāk brīnos, ka tikai 1988.gadā - nu tajos pabriesmīgajos padlaikos - Latvijā oficiāli tika atjaunota Līgo svētku svinēšana. Tad jau tauta bija uzsākusi ziņņģēt; kaut pastalās, bet brīvā Lv!
?
Es netopu gudrs tas bēbis ir viņas bērns vai mazbērns?