Arī pie mums Jēkabpilī, Krustpils kultūras namā, līdz 11. aprīlim apskatāma ceļojošā izstāde – ārzemēs dzīvojošo latviešu veltījums Latvijas simtgadei „Stāstu sega Latvijai”. Tā ar Jēkabpils Kultūras pārvaldes gādību un Krustpils kultūras nama darbinieku līdzdalību eksponēšanai pie mums tika atvesta no Madonas. 

    „Stāstu sega Latvijai” ir privātās bezpeļņas organizācijas - muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” („LaPa”) - ideja un tās realizācija. Ekspozīcijas uzstādīšanu Krustpils kultūras namā šajā dienā pieskatīja projekta vadītāja Aija Abens. 

     Izstādē apskatāmi septiņi 7 1,5 m x 3 m stendi jeb „segas”, kas pārklāti ar linu audumu, uz kura kompozīcijā salikti tūkstoš 15 x 15 cm kvadrātiņi. Stendi tapuši kā segas, kas darinātās tekstilmozaīkas (patchwork) tehnikā. Kā stāsta A. Abens, šī tehnika ir īpaši populāra angliski runājošajās zemēs. Patchwork ideja: dažādi nelieli auduma gabaliņi tiek sašūti kopā vienā segā. Ar laiku šāda sega ģimenē ieguva simbolisku nozīmi, pat tika mantota no paaudzes paaudzē, jo auduma gabaliņi bija ņemti no ģimenes dažādos dzīves posmos svarīgām tekstilijām – kāzu vai kristību kleitām, bērnu sedziņām, tautastērpiem utt., tā atspoguļojot pat veselas dzimtas dzīves notikumus daudzu gadu garumā. 

     - Ideja par šādas izstādes veidošanu pieder „LaPa” muzeja vadītājai Mariannai Auliniecei. Un tā laikā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada augustam, pārsvarā caur sociālajiem tīkliem, kā arī ar latviešu biedrību, draudžu, skolu un vēstniecību palīdzību mēs apzinājām latviešus visā pasaulē, aicinot sūtīt mums savus vēstījumus par savu Latviju un vēlējumus tai, saliktus uz šādiem auduma gabaliņiem, - stāsta Aija Abens. 

    Drīz šie tekstila darbiņi sāka pienākt uz muzeja „LaPa” krātuvi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kopumā projekta ietvaros tika saņemti pavisam 1 097 kvadrātiņi no visas pasaules. „Stāstu segas” gabaliņi uz Latviju ceļojuši no ASV (564), Eiropas (188), Kanādas (183), Okeānijas (117), Dienvidamerikas (24), Āfrikas (11), Āzijas valstīm. Segai 840 darbiņus gatavojušas sievietes, bet 257 ir vīriešu roku darbs. Un klāt katram sūtījumam pievienots arī neliels sūtītāja stāsts par sevi vai savu dzimtu. Tas bija šā projekta pirmais posms.

    Otrajā posmā, kas noritēja no 2017. gada septembra līdz šā gada janvārim, notika segas mākslinieciskā noformēšana vienotā kompozīcijā, ko veica projekta darbinieki. „Stāstu segas” salikšana notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibilā aizvadītā gada 14. oktobrī, kad „LaPa” muzeja darbinieki un viņu palīgi šķiroja, kārtoja un salika kopā vairāk nekā 1 000 kvadrātiņus. Bet tos sašuva segā Lielvārdes “Linu mājas” meistares. 

     Vēl šis projekts tika arī digitalizēts: darinātāju pierakstītos stāstus un laba vēlējumus Latvijai dzimšanas dienā „LaPa” muzeja darbinieki pārrakstīja datorā, dati tika ievadīti multimediju prezentācijā, ko savukārt veidoja „LaPa” muzeja vadītājas M. Auliciemas vīrs Džeremijs Smeede. 

    - Viņš, pēc izcelsmes ir holandietis, dzīvojis Austrālijā, patlaban dzīvo Latvijā un labi apguvis latviešu valodu, pieņēmis mūsu kultūru par savējo. Pagaidām šī viņa veidotā prezentācija ir tikai mūsu rīcībā, kā arī, protams, pieejama izstādes „Stāstu sega Latvijai” apmeklētājiem. Taču, kad būsim izķēruši visus tehniskos „velniņus” jeb kļūdiņas tajā, tad jādomā prezentācija būs pieejama arī internetā „LaPa” mājaslapā, - stāsta A. Abens. 

    Izstādes „Stāstu sega Latvijai” septiņos stendos ir apskatāmi gan ārvalstīs dzīvojošo latviešu sagatavotie un atsūtītie fragmenti no pašaustām segām, adītiem cimdiem, tamborētām sedziņām. Tie ir uz auduma piestiprināti tautisku jostu un prievīšu fragmenti, zīmējumi, izšuvumi, fotogrāfijas, raksti uz bērza tāss un daudz, daudz kas cits ar sveicieniem, piemēram, no Čikāgas tautas deju kopas „Dzelmieši”, Novoodesas latviešu skoliņas Brazīlijā, Oregonas latviešu biedrības un draudzes, no Zviedrijas latviešu apvienības, kā arī latviešu biedrības Īrijā „eLVē” jauktā kora un citām biedrībām, pilsētām, valstīm, ģimenēm. 

    Kā stāsta organizatori, šā projekta mērķis bija veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu piederību Latvijai, ieguldot kopīgā rokdarbā savas domas par Latviju. Projekts deva iespēju latviešiem ārzemēs, neatkarīgi no viņu dzīves vietas, vecuma un valodas spējām aktīvi līdzdarboties mūsu valsts simtgadē. 

     - Dziesmusvētku laikā šī izstāde būs apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, savukārt 2019. gadā, trimdas tautiešu Dziesmusvētku laikā šī izstāde, iespējams, tiks aizvesta uz Toronto. Bet pastāvīgi izstādes „Stāstu sega Latvijai” mājas, protams, būs Rīgā, - stāsta projekta vadītāja Aija Abens.

 

D. Gagunova foto