Jēkabpilī septīto gadu kursē «Dzejas busiņš»
ILZE BIČEVSKA

Jēkabpilī Dzejas dienu laikā viens pasākums stabili ir nemainīgs: pilsētā pāris stundas kursē speciāls «Dzejas busiņš», kurā valda radoša un mākslinieciski noformēta atmosfēra: skan dzejas lasījumi, mūzika, tiek dalīti āboli un, braucot autobusā tieši šo stundu laikā, nav jā­pērk biļete. 
    Tā bija arī šogad: 12. septembrī laikā no pulksten vieniem līdz trijiem dienā maršrutā Poliklīnika–Stacija kursēja viens speciāli norīkots pilsētas satiksmes autobuss, kam uz sānu loga bija rakstīts, ka tas ir «Dze­jas busiņš». 
      Šogad, kā katru gadu, brauciena «dispečere», ku­ras uzdevums ir ne tikai nosaukt pieturas, bet arī pieteikt dzejas lasītājus, kā arī aicināt un iedrošināt kāpt autobusā pārsteigtos pasažierus, bija Jēkabpils Galvenās bibliotēkas direktore Zinaida Rabša. Par muzikālo fonu gādāja mūzikas skolotāja Jāņa Briškas virtuozā saksofona spēle ar populāru skaņdarbu variācijām, un, protams, skanēja dzeja: Aspazijas un Raiņa, Ārijas Elksnes, Imanta Ziedoņa, Jāņa Poruka, Jāņa Jaun­sudrabiņa, Māras Zālītes, Mirdzas Kerliņas un Mārtiņa Freimaņa dzeju lasīja Jēkabpils Tautas teātra aktieri Inita Zarkeviča, Dace Kamiševa un Pēteris Dra-ņevičs. Visus braucējus dzejiskajā braucienā vizināja šoferītis Genādijs Petrovskis.
     – Ir patīkami redzēt, ka daudzi cilvēki uz braucienu «Dzejas busiņā» nāk kā uz kultūras pasākumu – saposušies un svinīgi. Tie pārsvarā ir cilvēki gados. Dažs labs pat, izbraucis vienu apli, vēlas baucienu turpināt, – stāsta Zinaida Rabša. 
     Savukārt Dace Ka­miševa un Inita Zarke­viča stāsta, ka pie viņām pienācis viens puisēns, lai pateiktu, ka «šo Raiņa dzejoli es mācījos skolā», savukārt kāda meitene esot gan klausījusies, gan priecīga pamājusi, kāpjot laukā. 
   Tomēr diemžēl vairumā skolēniem, kuri bija šajā konkrētajā braucienā, ne pārāk interesēja «Dzejas busiņā» notiekošais: pie «Zvaigznes ABC» grāmatnīcas pieturā autobusu sagaidīja krietns bariņš Jēkabpils pamatskolas audzēkņu, kuri transporta līdzekli mirklī piepildīja pilnu, taču brauciena laikā bērni ne tikai neklausījās dzeju, bet arī sacēla apkārt skaļu jezgu. 
     Toties pusaudži, kas bija iekāpuši kādu pieturu agrāk, sēdēdami pašā aizmugurē telefona austiņām ausīs, pa starpu čipsu ēšanai un meitenes paraustīšanai aiz garajiem matiem tomēr, kā izrādās, arī klausījās dzejas lasījumu, jo, kā gan citādi puisis būtu varējis izskanējušajām rindām pats «piedzejot» atskaņas? 
Kā stāsta Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele, «Dzejas busiņš» Jēkabpilī kursē jau septīto gadu. Savulaik tā idejas autores bijušas visas tā brīža Kultūras pārvaldes darbinieces, un, kā redzams, ideja saglabāta, jo interesenti pasākumam ir.
    – Kā sacīja režisors Mi­hails Gruzdovs, māksla pie cilvēka nonāk tajā brīdī, kad tā viņu uzrunā. Un, ja ikdienas skrējienā aizņemtos cilvēkus izdodas uzrunāt kaut vai šādā veidā, tad jau ir labi. Par mūsu «Dzejas busiņa» ideju ir interesējušies kolēģi arī no citām pilsētām, un, iespējams, kaut kur kāds tagad dara līdzīgi, lai popularizētu dzeju. Bet, runājot par Dzejas dienu Jēkabpilī kopējo pasākumu klāstu, jāteic, ka tas jau faktiski ir kā dzejas festivāls: notiek muzikālas, izglītojošas un atraktīvas lietas, turklāt gandrīz visas ir pieejamas par brīvu. Atliek vien iet un izbaudīt, – teic Inta Ūbele. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 2 mēnešiem

    Tas ir baig lab. Vajag vismaz vien reiz mēnesi tād buiņ atkal palaist.

    Atbildēt
  2. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 2 mēnešiem

    Es gribej teikt busiņ nevis buiņ. Kau kā mēl aizķēras. :D

Pievienot komentāru