Domes vadības un deputātu viedokļi par un pret  šī gada budžetu

   

Nupat apstiprinātais Jēkabpils 2019. gada budžets tika pieņemts gandrīz vienbalsīgi, taču pret to balsoja deputāte Kristīne Ozola. Arī deputātam Broņislavam Ivanovskim bija jautājumi par to, vai ir skaidrs, kādas būs veselības apdrošināšanas polises, ko par 90 000 eiro plānots nodrošināt pašvaldības administrācijai, pedagogiem un skolu tehniskajiem darbiniekiem, kā arī kāpēc netiek turpināta pilsētas daudzdzīvokļu māju iekškvartālu sakārtošanas programma un kāpēc pašvaldība neplāno ierīkot siltummezglus tajās nedaudzajās mājās, kur to vēl nav un kas lielākoties atrodas Ķieģeļu ielas mikrorajonā?

 

Uztraucas par pārāk lielajiem aizņēmumiem

    Deputāte Kristīne Ozo­la, atsaucoties uz lūgumu paust viedokli, kāpēc balsojusi pret Jēkabpils šī gada bu­džetu, piedāvāja publicēšanai atbildi, ko bija sagatavojusi plašsaziņas līdzekļiem: 

     – Budžets nav vērsts uz Jē­kabpils iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu, tajā nav iekļauts finansējums iekšpagalmu remontam, Pa­lejas ielas remontam, nav paredzēts finansējums skolēnu bezmaksas braukšanas nodrošināšanai pilsētas au­tobusos. Izglītības iestāžu budžeti nav palielināti, kaut gan ir pieaugušas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas. Taču ir palielinātas ar pašvaldības administrāciju saistīto izdevumu pozīcijas, piemēram – informatīvais darbs 93 853 eiro. Kaut arī šogad nav paredzēti tik vērienīgi kultūras pasākumi kā 2018. gadā, tomēr kultūras pārvaldes izdevumu tāme ir palielināta, salīdzinot ar iepriekšē­jo gadu. Neskatoties uz to, ka jau ir izstrādāts Kal­paka laukuma atjaunošanas pro­jekts, arī 2019. gada bu­džetā nav paredzēts finansē­jums tā realizācijai. Jo­pro­jām budžetā nav iekļauts finansējums mājokļu jautājumu risināšanai, atjaunojot daudzdzīvokļu māju Celt­nie­ku ielā 23. Finansējuma piešķiršana nevalstiskajām or­ganizācijām joprojām ir netaisnīga un nav balstīta uz ma­zāk aizsargāto iedzīvotāju interešu aizsardzību. 2019. gada budžetā vairākas izdevumu pozīcijas ir dublējošas un nav caurskatāmas attiecībā uz pašvaldības īpašumu remontu un ap­saimniekošanu. Neatbalstu izdevumu piešķiršanu viesnīcas renovā­cijas projektēšanai 70 000 eiro apmērā (cik vēl izmaksās būvdarbi?), jo viesnīcu pa­kalpojumu sniegšana nav pašvaldības funkcija, turklāt pašvaldība jau ir renovējusi ēku viesnīcas vajadzībām Ak­meņu ielā, un nekas nav iz­lemts attiecībā uz minētās ēkas ekspluatāciju. Kamēr nav piešķirts valsts līdzfinansējums nodegušās rijas at­jaunošanai «Sēļu sētā», nav pa­mata budžetā iekļaut rijas at­jaunošanas izmaksas – 110 474 eiro apmērā. Paš­valdība jo­pro­jām nav izveidojusi pilsētas vai piepilsētas teritorijā bioloģisko atkritumu uzglabāšanas laukumu (kaut arī bija pieejams ES finansējums), tāpēc bioloģiskie at­kritumi tiek vesti uz atkritumu poligonu Mežāres pa­gastā, tādā veidā būtiski pa­lielinot pašvaldības izdevumus. Kopumā, plānojot paš­valdības izdevumus, uz­svars tiek likts uz aizņēmumiem Valsts kasē, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz pilsētas attīstību turpmākajos periodos. Šo­brīd budžeta deficīts ir jau 10 miljoni eiro.

   Papildus norādu dažas budžeta pozīcijas, kuras uz­skatu par nesamērīgi augstām un/vai nepamatotām: in­formatīvais darbs – 93 853 eiro;

būvprojekta izstrādei administratīvās ēkas pārbūvei par viesnīcu Andreja Por­maļa ielā 106, 70 000 eiro; uguns­grēkā bojātās rijas ēkas atjaunošanai «Sēļu sētā» – 110 474 eiro; Strū­ves parka gājēju ietves re­montam – 20 000 eiro; Dau­gavas kreisā krasta aizsargdambja posma zem tilta pārbūvei (dambju savienošanai, lai var pārvietoties, nekāpjot uz tilta) – 27 500 eiro; Pump track (asfaltētas) ve­lotrases izbūvei – 190 000 eiro; žoga pārbūvei Rīgas ie­lā 216k, Jēkabpilī (pie Krust­pils pils) – 36 000 eiro; pilsētas noformēšanai svētkos –48 412 eiro; viengadīgo pu­ķu stādu iegādei, stādīšanai, kopšanai – 38 173 eiro; pu­ķu vāžu ie­gādei – 10 000 ei­ro; ziemciešu dobes atjaunošanai Zemgales–Viesītes ielas krustojumā – 3 800 eiro; pilsētas kap­sētu, ielu, parku un skvēru uzkopšanai – atkritumu apsaimniekošanai, bioloģisko atkritumu izvešanai uz poligonu – 163 703 eiro un pilsētas kapsētu ap­saimniekošanai – 30 320 ei­ro; pilsēt­vides administrācijas u. c. izdevumi – 748­ 105 eiro; Jēkabpils nevalstisko organizāciju darbības koordinēšanai – 2 400 eiro.

 

«Tas nav budžeta deficīts, bet aizņēmums»

    BD lūdza Jēkabpils do­mes priekšsēdētāju Raivi Ra­gaini komentēt abu de­pu­tātu viedokli. Viņš skaidro, ka nav tā, ka nekas nav plānots mikrorajonu sakārtošanai. Arī graustu nojaukšana un meliorācijas izbūve pils mikrorajonā, kam nauda ir atvēlēta, esot solis uz mikrorajonu sakārtošanu. Tāpat ielas, ko šogad plānots sa­kārtot, īstenojot ES fondu atbalstītus projektus, esot so­lis tālākai mikrorajonu sakārtošanai. Tāpat varot turpināt diskusiju par iespēju uzstādīt Ķieģeļu ielas mikrorajona mājās siltummezglus, bet tur esot daudz pa­rādnieku. Šo jautājumu esot plānots risināt saistībā ar mājokļu politiku, izmitinot parādniekus vienuviet un tad domājot par māju sakārto­šanu attiecībā uz apkuri. Taču tas arī prasot laiku un ieguldījumus, ko nevar atrisināt īstermiņā. Savukārt attiecībā uz veselības apdrošināšanu vēl tikšot veikts iepirkums, un tad būs zi­nāms, cik tas izmaksās. Ve­selības apdrošināšanas polisi daļēji plānots līdzfinansēt no pašu darbinieku puses. Kā BD skaidroja Jēkabpils domes priekšsēdētājs R. Ra­gai­nis, šis ir budžeta projekts, kas veidots atbilstoši valsts tehniskajam budžetam. Kopējais budžets mums ir vairāk nekā 50 miljo­­ni eiro, un 10 miljoni ir aiz­­­­ņēmumu sadaļa, kas šo­gad būs jāizmanto projektu īstenošanai. Savukārt summas, par kurām izteikti pārmetumi, pamatā esot tādas pašas kā iepriekšējā budžetā. 

   – To nevar saukt par bu­džeta deficītu. Deficīts būtu tad, ja mums trūktu pamatbu­džeta naudas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, ielu uzturēšanai vai atalgoju­mam u. c., bet šim nolūkam mums viss ir ieplānots. Mēs apstākļos, kad vēl nav apstiprināts valsts budžets, izstrādājām budžetu, sabalan­sējot to viens pret vienu ar pagājušā gada budžetu, lai būtu nodrošināta nauda visām šīm vajadzībām. No grāmatvedības viedokļa, šie 10 miljoni ir aizņēmums, kas neietilpst budžeta ieņēmumu sadaļā, un ar tiem se­dzam to, ko nevaram no­drošināt no pašu budžeta ieņēmumiem. Tā tas ir bijis arī līdz šim visus gadus, kad tika īstenoti apjomīgi ES investīciju projekti, un to nevar saukt par tiešu budžeta deficītu, jo ar saviem ieņēmumiem mēs šos projek­tus īstenot nevaram. Tur­klāt projektu realizācija ir iekavēta un daudz kas no tā, ko bija plānots uzsākt pērn, varam darīt un finansēt tikai šogad. Taču tas ir jādara, jo tā ir iespēja sakārtot ielas, radīt uzņēmējdarbī­bas infrastruktūru – uzbūvēt multihalli, rekonstruēt sko­las, Neretas, Dolomīta ielu, tautas namu u. c. Ja ru­nā par finansējumu rijai «Sēļu sētā», tad lēmums ie­kļaut šo naudu budžetā tika pieņemts jau iepriekš, un K. Ozola arī par to balsoja. Summa ir budžetā, bet mēs neko nedarīsim, kamēr ne­dabūsim šim nolūkam fi­­nansiālu atbalstu no Vides aizsardzības un reģionālās at­tīstības ministrijas. Ja runā par mājokļu jautājuma risinā­šanu, tad ir doma atjaunot daudzdzīvokļu nama jaunbūvi Celtnieku ielā, bet šobrīd tur nekādas summas nevar plānot, jo valdībā vēl tikai gatavojas izstrādāt at­balsta mehānismu pašvaldībām dzīvokļu māju būvniecībai. Arī pārmetumi par viesnīcas projektēšanu stadionā nav pamatoti, jo tas ir saistīts ar multihalles projektu un bez viesnīcas halle nav eks­pluatējama. Arī par to jau tika runāts jau iepriekš un K. Ozola to zināja. Tāpat nav pamata pārmetumiem par bioloģisko atkritumu ap­saimniekošanas izmaksām un to, ka netiek būvēts laukums to kompostēšanai. Šis variants jau sen ir izvērtēts un secināts, ka tāda lau­kuma būvniecība būtu teju tikpat dārga kā atkritumu poligona būvniecība. Neredzu jēgu atteikties no iet­ves rekonstrukcijas Strū­ves parkā par 20 000 eiro, jo ta­gad ir iespēja izmantot tur Pasta ielā demontēto bruģi. Tāpat nedomāju, ka būtu labi atstāt daļu Krustpils pils žo­ga  neatjaunotu. Tur ir di­vas kadastra vienības, un pils projektā varēja iekļaut tikai uz vienas esošo žoga daļu, bet otru tagad sakārto­sim par budžeta naudu. Jāpiekrīt, ka 190 000 eiro pamptreka jeb velotreka bū­vei ir liela summa, taču no­­teikti netērēsim tik daudz. Tā ir plānotā summa, bet pamatni sagatavosim paši, un domāju, ka izmaksas būs daudz mazākas, nekā ir tā­mē. Izmaksas pilsētas izrotāšanai svētkos – 48 000 eiro – ne ar ko neatšķiras no citiem gadiem, kad ti­ka atvēlētas līdzīgas summas, tāpat arī izdevumi puķu dobju kopšanai un stādiem ir aptuveni tādi paši. Papildus ir atvēlēti 10 000 eiro dekoratīvo vāžu iegādei, bet ir jau tā, ka tad, kad papildus neko nedarām, mums pārmet, ka pilsētā nav puķu; kad darām, atkal pārmet tē­riņus. Arī summas kapsētu un ielu kopšanai ir tādas pa­šas kā pērn. Savukārt atalgojums par nevalstisko or­ganizāciju darba koordināciju ir tikai periodam līdz martam, kad beigsies līgums par šo samaksu, – skaidro R. Ra­gainis. Viņš piebilst, ka šis ir sava veida tehniskais budžets, kas pieņemts, lai varētu or­ganizēt NVO projektu konkursu un citus darbus, bet pēc valsts budžeta pieņemšanas maija budžeta grozījumos būs iespēja lemt par finansējumu kādiem papildu mērķiem vai plānoto summu precizēšanu.

 

Ar dažu labu  finansējumu tomēr varējuši nesteigties

     BD lūdza budžeta projektu komentēt arī pašvaldības opozīcijas līderi Le­onīdu Salceviču, kurš tā pie­ņemšanas sēdē gan ne­piedalījās. Viņš atzina, ka to nevar saukt par izaugsmes bu­džetu, jo neko tādu nevar plānot, pirms nav apstiprināts valsts budžets. Taču ap­stiprināt šādu tehnisko budžetu bijis nepieciešams, lai nebremzētu projektu īstenošanu un citas norises. 

    – Dažas lietas gan, ma­nu­prāt, vajadzēja atlikt uz maija vai vēlākiem budžeta gro­zījumiem. Piemēram, dar­binieku veselības apdrošināšanai atvēlēto summu. Pa­ti par sevi šī ideja nav nekas slikts un ir atbalstāma, taču vēl jau nav veikts iepirkums un precizēta sum­ma, nav aptaujāts, vai darbinieki ir gatavi līdzmaksāt, tāpēc to varēja darīt pēc tam. Tāpat dažu labu sum­mu, kas pati par sevi varbūt nav liela, bet kopā jau salasās, arī varēja atlikt uz vēlākiem grozījumiem, jo tomēr vēl nav skaidrs, kāds būs valsts budžets. Turklāt izglītī­bas ministre prasa pašvaldību sporta būvēm atvēlēto naudu nedot, bet piešķirt sko­lotāju algām. Ja tas no­tiks, Jēkabpilij varētu zust multi­hallei iedotie 500 000 eiro (Latvijas Nacionālās sporta padomes mērķfinansē­jums valsts nozīmes sporta attīstības projektiem pašvaldībās), un tad būs jā­meklē risinājums. Tāpat ir skumji, ka ir lemts atteikties no lietām, kas bija jau ieguvušas pozitīvu skanējumu un atpazīstamību. Es šeit domāju Jēkabpils simfonisko or­ķestri, ko tagad aizvietos ar mū­zikas skolas au­dzēkņu kolektīvu, kas jau būs cits formāts ar ne tik pla­šām iespējām. Bet principā par budžetu kopumā neko sliktu nevar teikt. Ir akcentēts finansējums – aizņēmumi – ES investīciju projektu īstenošanai, un tas ir jādara, jo ilgāk ar tiem nevar vilcināties, un katra vilcināšanās nozīmētu izmaksu sadārdzinājumu, – sacīja L. Salcevičs.