Domes vadības un deputātu viedokļi par un pret šī gada budžetu
Nupat apstiprinātais Jēkabpils 2019. gada budžets tika pieņemts gandrīz vienbalsīgi, taču pret to balsoja deputāte Kristīne Ozola. Arī deputātam Broņislavam Ivanovskim bija jautājumi par to, vai ir skaidrs, kādas būs veselības apdrošināšanas polises, ko par 90 000 eiro plānots nodrošināt pašvaldības administrācijai, pedagogiem un skolu tehniskajiem darbiniekiem, kā arī kāpēc netiek turpināta pilsētas daudzdzīvokļu māju iekškvartālu sakārtošanas programma un kāpēc pašvaldība neplāno ierīkot siltummezglus tajās nedaudzajās mājās, kur to vēl nav un kas lielākoties atrodas Ķieģeļu ielas mikrorajonā?
Uztraucas par pārāk lielajiem aizņēmumiem
Deputāte Kristīne Ozola, atsaucoties uz lūgumu paust viedokli, kāpēc balsojusi pret Jēkabpils šī gada budžetu, piedāvāja publicēšanai atbildi, ko bija sagatavojusi plašsaziņas līdzekļiem:
– Budžets nav vērsts uz Jēkabpils iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu, tajā nav iekļauts finansējums iekšpagalmu remontam, Palejas ielas remontam, nav paredzēts finansējums skolēnu bezmaksas braukšanas nodrošināšanai pilsētas autobusos. Izglītības iestāžu budžeti nav palielināti, kaut gan ir pieaugušas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas. Taču ir palielinātas ar pašvaldības administrāciju saistīto izdevumu pozīcijas, piemēram – informatīvais darbs 93 853 eiro. Kaut arī šogad nav paredzēti tik vērienīgi kultūras pasākumi kā 2018. gadā, tomēr kultūras pārvaldes izdevumu tāme ir palielināta, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Neskatoties uz to, ka jau ir izstrādāts Kalpaka laukuma atjaunošanas projekts, arī 2019. gada budžetā nav paredzēts finansējums tā realizācijai. Joprojām budžetā nav iekļauts finansējums mājokļu jautājumu risināšanai, atjaunojot daudzdzīvokļu māju Celtnieku ielā 23. Finansējuma piešķiršana nevalstiskajām organizācijām joprojām ir netaisnīga un nav balstīta uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju interešu aizsardzību. 2019. gada budžetā vairākas izdevumu pozīcijas ir dublējošas un nav caurskatāmas attiecībā uz pašvaldības īpašumu remontu un apsaimniekošanu. Neatbalstu izdevumu piešķiršanu viesnīcas renovācijas projektēšanai 70 000 eiro apmērā (cik vēl izmaksās būvdarbi?), jo viesnīcu pakalpojumu sniegšana nav pašvaldības funkcija, turklāt pašvaldība jau ir renovējusi ēku viesnīcas vajadzībām Akmeņu ielā, un nekas nav izlemts attiecībā uz minētās ēkas ekspluatāciju. Kamēr nav piešķirts valsts līdzfinansējums nodegušās rijas atjaunošanai «Sēļu sētā», nav pamata budžetā iekļaut rijas atjaunošanas izmaksas – 110 474 eiro apmērā. Pašvaldība joprojām nav izveidojusi pilsētas vai piepilsētas teritorijā bioloģisko atkritumu uzglabāšanas laukumu (kaut arī bija pieejams ES finansējums), tāpēc bioloģiskie atkritumi tiek vesti uz atkritumu poligonu Mežāres pagastā, tādā veidā būtiski palielinot pašvaldības izdevumus. Kopumā, plānojot pašvaldības izdevumus, uzsvars tiek likts uz aizņēmumiem Valsts kasē, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz pilsētas attīstību turpmākajos periodos. Šobrīd budžeta deficīts ir jau 10 miljoni eiro.
Papildus norādu dažas budžeta pozīcijas, kuras uzskatu par nesamērīgi augstām un/vai nepamatotām: informatīvais darbs – 93 853 eiro;
būvprojekta izstrādei administratīvās ēkas pārbūvei par viesnīcu Andreja Pormaļa ielā 106, 70 000 eiro; ugunsgrēkā bojātās rijas ēkas atjaunošanai «Sēļu sētā» – 110 474 eiro; Strūves parka gājēju ietves remontam – 20 000 eiro; Daugavas kreisā krasta aizsargdambja posma zem tilta pārbūvei (dambju savienošanai, lai var pārvietoties, nekāpjot uz tilta) – 27 500 eiro; Pump track (asfaltētas) velotrases izbūvei – 190 000 eiro; žoga pārbūvei Rīgas ielā 216k, Jēkabpilī (pie Krustpils pils) – 36 000 eiro; pilsētas noformēšanai svētkos –48 412 eiro; viengadīgo puķu stādu iegādei, stādīšanai, kopšanai – 38 173 eiro; puķu vāžu iegādei – 10 000 eiro; ziemciešu dobes atjaunošanai Zemgales–Viesītes ielas krustojumā – 3 800 eiro; pilsētas kapsētu, ielu, parku un skvēru uzkopšanai – atkritumu apsaimniekošanai, bioloģisko atkritumu izvešanai uz poligonu – 163 703 eiro un pilsētas kapsētu apsaimniekošanai – 30 320 eiro; pilsētvides administrācijas u. c. izdevumi – 748 105 eiro; Jēkabpils nevalstisko organizāciju darbības koordinēšanai – 2 400 eiro.
«Tas nav budžeta deficīts, bet aizņēmums»
BD lūdza Jēkabpils domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini komentēt abu deputātu viedokli. Viņš skaidro, ka nav tā, ka nekas nav plānots mikrorajonu sakārtošanai. Arī graustu nojaukšana un meliorācijas izbūve pils mikrorajonā, kam nauda ir atvēlēta, esot solis uz mikrorajonu sakārtošanu. Tāpat ielas, ko šogad plānots sakārtot, īstenojot ES fondu atbalstītus projektus, esot solis tālākai mikrorajonu sakārtošanai. Tāpat varot turpināt diskusiju par iespēju uzstādīt Ķieģeļu ielas mikrorajona mājās siltummezglus, bet tur esot daudz parādnieku. Šo jautājumu esot plānots risināt saistībā ar mājokļu politiku, izmitinot parādniekus vienuviet un tad domājot par māju sakārtošanu attiecībā uz apkuri. Taču tas arī prasot laiku un ieguldījumus, ko nevar atrisināt īstermiņā. Savukārt attiecībā uz veselības apdrošināšanu vēl tikšot veikts iepirkums, un tad būs zināms, cik tas izmaksās. Veselības apdrošināšanas polisi daļēji plānots līdzfinansēt no pašu darbinieku puses. Kā BD skaidroja Jēkabpils domes priekšsēdētājs R. Ragainis, šis ir budžeta projekts, kas veidots atbilstoši valsts tehniskajam budžetam. Kopējais budžets mums ir vairāk nekā 50 miljoni eiro, un 10 miljoni ir aizņēmumu sadaļa, kas šogad būs jāizmanto projektu īstenošanai. Savukārt summas, par kurām izteikti pārmetumi, pamatā esot tādas pašas kā iepriekšējā budžetā.
– To nevar saukt par budžeta deficītu. Deficīts būtu tad, ja mums trūktu pamatbudžeta naudas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, ielu uzturēšanai vai atalgojumam u. c., bet šim nolūkam mums viss ir ieplānots. Mēs apstākļos, kad vēl nav apstiprināts valsts budžets, izstrādājām budžetu, sabalansējot to viens pret vienu ar pagājušā gada budžetu, lai būtu nodrošināta nauda visām šīm vajadzībām. No grāmatvedības viedokļa, šie 10 miljoni ir aizņēmums, kas neietilpst budžeta ieņēmumu sadaļā, un ar tiem sedzam to, ko nevaram nodrošināt no pašu budžeta ieņēmumiem. Tā tas ir bijis arī līdz šim visus gadus, kad tika īstenoti apjomīgi ES investīciju projekti, un to nevar saukt par tiešu budžeta deficītu, jo ar saviem ieņēmumiem mēs šos projektus īstenot nevaram. Turklāt projektu realizācija ir iekavēta un daudz kas no tā, ko bija plānots uzsākt pērn, varam darīt un finansēt tikai šogad. Taču tas ir jādara, jo tā ir iespēja sakārtot ielas, radīt uzņēmējdarbības infrastruktūru – uzbūvēt multihalli, rekonstruēt skolas, Neretas, Dolomīta ielu, tautas namu u. c. Ja runā par finansējumu rijai «Sēļu sētā», tad lēmums iekļaut šo naudu budžetā tika pieņemts jau iepriekš, un K. Ozola arī par to balsoja. Summa ir budžetā, bet mēs neko nedarīsim, kamēr nedabūsim šim nolūkam finansiālu atbalstu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Ja runā par mājokļu jautājuma risināšanu, tad ir doma atjaunot daudzdzīvokļu nama jaunbūvi Celtnieku ielā, bet šobrīd tur nekādas summas nevar plānot, jo valdībā vēl tikai gatavojas izstrādāt atbalsta mehānismu pašvaldībām dzīvokļu māju būvniecībai. Arī pārmetumi par viesnīcas projektēšanu stadionā nav pamatoti, jo tas ir saistīts ar multihalles projektu un bez viesnīcas halle nav ekspluatējama. Arī par to jau tika runāts jau iepriekš un K. Ozola to zināja. Tāpat nav pamata pārmetumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas izmaksām un to, ka netiek būvēts laukums to kompostēšanai. Šis variants jau sen ir izvērtēts un secināts, ka tāda laukuma būvniecība būtu teju tikpat dārga kā atkritumu poligona būvniecība. Neredzu jēgu atteikties no ietves rekonstrukcijas Strūves parkā par 20 000 eiro, jo tagad ir iespēja izmantot tur Pasta ielā demontēto bruģi. Tāpat nedomāju, ka būtu labi atstāt daļu Krustpils pils žoga neatjaunotu. Tur ir divas kadastra vienības, un pils projektā varēja iekļaut tikai uz vienas esošo žoga daļu, bet otru tagad sakārtosim par budžeta naudu. Jāpiekrīt, ka 190 000 eiro pamptreka jeb velotreka būvei ir liela summa, taču noteikti netērēsim tik daudz. Tā ir plānotā summa, bet pamatni sagatavosim paši, un domāju, ka izmaksas būs daudz mazākas, nekā ir tāmē. Izmaksas pilsētas izrotāšanai svētkos – 48 000 eiro – ne ar ko neatšķiras no citiem gadiem, kad tika atvēlētas līdzīgas summas, tāpat arī izdevumi puķu dobju kopšanai un stādiem ir aptuveni tādi paši. Papildus ir atvēlēti 10 000 eiro dekoratīvo vāžu iegādei, bet ir jau tā, ka tad, kad papildus neko nedarām, mums pārmet, ka pilsētā nav puķu; kad darām, atkal pārmet tēriņus. Arī summas kapsētu un ielu kopšanai ir tādas pašas kā pērn. Savukārt atalgojums par nevalstisko organizāciju darba koordināciju ir tikai periodam līdz martam, kad beigsies līgums par šo samaksu, – skaidro R. Ragainis. Viņš piebilst, ka šis ir sava veida tehniskais budžets, kas pieņemts, lai varētu organizēt NVO projektu konkursu un citus darbus, bet pēc valsts budžeta pieņemšanas maija budžeta grozījumos būs iespēja lemt par finansējumu kādiem papildu mērķiem vai plānoto summu precizēšanu.
Ar dažu labu finansējumu tomēr varējuši nesteigties
BD lūdza budžeta projektu komentēt arī pašvaldības opozīcijas līderi Leonīdu Salceviču, kurš tā pieņemšanas sēdē gan nepiedalījās. Viņš atzina, ka to nevar saukt par izaugsmes budžetu, jo neko tādu nevar plānot, pirms nav apstiprināts valsts budžets. Taču apstiprināt šādu tehnisko budžetu bijis nepieciešams, lai nebremzētu projektu īstenošanu un citas norises.
– Dažas lietas gan, manuprāt, vajadzēja atlikt uz maija vai vēlākiem budžeta grozījumiem. Piemēram, darbinieku veselības apdrošināšanai atvēlēto summu. Pati par sevi šī ideja nav nekas slikts un ir atbalstāma, taču vēl jau nav veikts iepirkums un precizēta summa, nav aptaujāts, vai darbinieki ir gatavi līdzmaksāt, tāpēc to varēja darīt pēc tam. Tāpat dažu labu summu, kas pati par sevi varbūt nav liela, bet kopā jau salasās, arī varēja atlikt uz vēlākiem grozījumiem, jo tomēr vēl nav skaidrs, kāds būs valsts budžets. Turklāt izglītības ministre prasa pašvaldību sporta būvēm atvēlēto naudu nedot, bet piešķirt skolotāju algām. Ja tas notiks, Jēkabpilij varētu zust multihallei iedotie 500 000 eiro (Latvijas Nacionālās sporta padomes mērķfinansējums valsts nozīmes sporta attīstības projektiem pašvaldībās), un tad būs jāmeklē risinājums. Tāpat ir skumji, ka ir lemts atteikties no lietām, kas bija jau ieguvušas pozitīvu skanējumu un atpazīstamību. Es šeit domāju Jēkabpils simfonisko orķestri, ko tagad aizvietos ar mūzikas skolas audzēkņu kolektīvu, kas jau būs cits formāts ar ne tik plašām iespējām. Bet principā par budžetu kopumā neko sliktu nevar teikt. Ir akcentēts finansējums – aizņēmumi – ES investīciju projektu īstenošanai, un tas ir jādara, jo ilgāk ar tiem nevar vilcināties, un katra vilcināšanās nozīmētu izmaksu sadārdzinājumu, – sacīja L. Salcevičs.