Jēkabpils gatava apvienot, bet novadi turas pretī
INESE ZONE

19. jūnijā Jēkabpils tautas namā notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  (VARAM) organizēta Jēkabpils un Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils Salas un Viesītes novada domes vadības un deputātu konsultācija ar VARAM ministru Juri Pūci par vienotas Jēkabpils  administratīvās teritorijas izveidi.Kā zināms, Administra­tīvi teritoriālā reforma (ATR) paredz, ka 2021. gadā paš­valdību skaits būs samazināts no 119 līdz 35. Plānots izveidot pašvaldību bijušā Jēkabpils rajona robežās ar attīstības centru Jēkabpilī. Iespējams, ka tam varētu pievienot arī Pļaviņas.  Ie­dzī-votāju skaits jaunajā pašvaldībā būtu 41,8 tūkstoši.  Tiek solītas izmaiņas esošajā pašvaldību deputātu vēlēšanu sistēmā. Paredzēts, ka tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir no 30 001 līdz 60 tūkstošiem, varētu ievēlēt 19 deputātus. Tātad arī jaunajā Jēkabpils pašvaldībā būtu 19 deputāti.
 
Ar reformu plāno iz­skaust pašvaldību nevienlīdzību
Tikšanās ievadā Juris Pūce sacīja, ka šī konsultācija nenozīmē sarunas beigas. Viņš aicināja deputātus un pašvaldību vadītājus ie­sniegt VARAM savus priekšlikumus un ierosinājumus. Tāpat ministrs solīja, ka jūlija otrajā pusē būs tikšanās ar iedzīvotājiem. J. Pūce atgādi­nāja, ka jau 1992. gadā Augstākā Padome uzsāka darbu pie ATR un šis process nekad neesot bijis pabeigts, un tagad nolemts to izdarīt. J. Pūce skaidroja, ka reformas idejas pamatā ir situācija Latvijā, kur pašvaldībām ir uzticēts ļoti daudz funkciju – 11, bet, tā kā iedzīvotāju skaits arvien sarūk un sa­biedrība noveco, pašvaldībām tagadējā variantā esot arvien mazāk finanšu šo funkciju izpildei un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, bet ad-ministratīvie izdevumi pieaug. Tāpēc esot būtiski veidot pašvaldības ap lielākajiem centriem un optimālais variants ir pilsētas kopā ar lauku teritorijām. Viss esot atkarīgs no funkciju apjoma. ES esot valstis ar iedzīvotāju skaita ziņā ļoti ma­zām pašvaldībām, bet tad arī tām ir tikai dažas funkcijas un faktiski nav algotu darbinieku. Vēl esot diskusijas par otrā līmeņa pašvaldību izveidi. To varētu darīt, ja plānošanas reģioniem uzticētu izglītības sfēru un ko­munālo pakalpojumu un sociālā atbalsta funkciju. Taču komunālie pakalpojumi un sociālā palīdzība noteikti esot jāatstāj vietējo pašvaldību pārziņā, tāpēc  virzība esot uz to, ka neveidot otro līmeni, bet paplašināt plānošanas reģionu funkcijas. J. Pūces ieskatā, reforma ļaus samazināt administratīvos izdevumus, un par to esot jādomā arī valsts līmenī un nākotnē to panākšot ar attālinātiem e-pakalpojumiem. Taču, lai to nodrošinātu, ir jāveido lielākas paš­valdības, kas spēs piesaistīt atbilstošus resursus un darbiniekus. 
Kā ATR izaicinājumus J. Pūce minēja nepieciešamību rast veidu, kā nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā un pārstāvniecības nodrošināšanu jauno lielo novadu domēs. Tāpēc tagad strādājot pie iespējām to nodrošināt. Kā problēmu varot minēt vietējās identitātes saglabāšanu. Tāpēc rosinot palielināt deputātu skaitu, atbilstoši iedzīvotāju skaitam novadā. Ar pagastu identitātes zaudēšanu biedējuši iepriekšējās reformas laikā. Tagad bie­dējot, ka zudīs novadu identitāte. Par to, ka tā nav apdraudēta, liecinot fakts, ka tur, kur jau iepriekšējās reformas laikā izveidojās novadi visa rajona robežās, nomales nav aizmirstas. Savukārt labus pakalpojumus nodrošināt varēšot daži kvalificēti klientu apkalpošanas speciālisti ar labu datu bāzi. Pieejamība pat būšot labāka nekā līdz šim.
Runājot par reformas izmaksām, J. Pūce minēja, ka plānots atbalsts reģionālo ceļu programmai 300 miljonu eiro apmērā. Tāpat būšot mērķdotācijas atbalstam plānošanai un administratīvās struktūras projektu izstrādei. Taču nebūšot beznosacījumu dotācijas kā iepriekšējās reformas laikā, lai mazinātu pašvaldību pretestību. 
 
Gatavi apvienoties Sēlijas novadā, bet tikai ne ar Jēkabpili
Pēc tam SIA «Karšu iz­devniecības Jāņa sēta» galvenais redaktors, eksperts Jānis Turlajs ziņoja par teritoriālās reformas sociāl-ekonomiskajiem aspektiem: pašvaldību demogrāfisko, finansiālo situāciju, investīciju piesaisti, budžetu, darba­vietām un citiem jautājumiem. Pēc ziņojumu noklausīšanās pašvaldību domju deputātiem bija iespēja uzdot jautājumus un izteikt savus priekšlikumus, uz ku­riem nobeigumā J. Pūce atbildēja. 
Krustpils novada domes deputāts Kārlis Stars interesējās, vai pēc reformas darbosies pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonds un kā sadalīs 300 miljonus reģionu ceļiem? Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe  sacīja, ka nav guvusi pārliecību par to, ka no­vads pēc reformas labāk attīstīsies. Tāpat kā ne­kādus uzlabojumus ne­esot devusi iepriekšējā reforma, jo tik un tā visi iedzīvotāji ir aizplūduši uz Rīgu un ārzemēm. Un kā gan Jē­kabpils ar savu jaudu attīstīšot no­vadus, ja tai attīstības indekss arī ir ar mīnus zīmi un dažiem novadiem tas ir pat labāks? Turklāt tad novadiem būs ar savu bu­džetu jāsedz pilsētas ņemtie lielie kredīti. I. Sproģe arī pauda bažas, ka neizdosies panākt, ka domē būs pārstāvēti visi pagasti. Jau tagad lielajos novados esot redzams, ka tas nenotiek.  Tāpat viņa uz­skatīja, ka nav jēgas paust iedzīvotāju un deputātu viedokli, jo to vērā neņemšot. Viesītes novada domes de­putāts Māris Lācis minēja, ka nav pamata apgalvot, ka tagad pašvaldības ne uz ko nav spējīgas, nav investīciju. Novadā esot lielfermas, ar domes atbalstu uz tām sakārtoti ceļi. Jēkabpils no­va­da domes priekšsēdētājs Aivars Vanags apšaubīja, vai piepildīsies visi solījumi par reģionālo ceļu sakārtošanu, jo iepriekšējie nav pildīti. Viņš arī minēja, ka no­vads darot visu, lai piesaistītu uzņēmējus, bet uz laukiem neviens nenāk, un diez vai reforma to mainīs. Me­žus gan novadā uzņēmēji iz­cērtot, bet labuma nekāda, tikai izbraukā ceļus. A. Va­nags sacīja, ka būtu jāveido otrā līmeņa pašvaldības, jo par attīstību būtu jāatbild lielākā reģionā. Ja novadi būs kopā ar pilsētu, pilsēta attīstīsies, bet novadi – nē. Viesītes novada deputāts Pēteris Līcis interesējās, vai gadījumā, ja reforma izgāzīsies un nedos rezultātus, J. Pūce par to uzņemsies atbildību? Kritiski noskaņots bija arī Aknīstes novada domes izpilddirektors Jānis Gavars, kurs nesaskatīja jēgu likvidēt Aknīstes vidusskolu un pievienot centram Aknīsti, kas spējot nodrošināt darbavietas. Novadā faktiski neesot bezdarba. Kāpēc gan tagad kāds no augšas nosakot, cik klašu jābūt pašvaldību skolā? Krustpils novada deputāts Pēteris Gravāns interesējās, vai tiks ņemti vērā tagad notiekošo iedzīvotāju aptauju rezultāti, bet novada deputāte Aija Vete­re  sacīja, ka svarīgi būtu do­māt, ko darīt, lai nomalēs paliktu iedzīvotāji, bet reformas ideja uz to atbildi nedodot. Novadu pārstāvji rosināja, lai paceļ roku tie  no­vadu deputāti, kas reformu atbalsta, un tādu nebija.  Par reformu gan bija Jē­kab­pils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps un vietniece Kristīne Ozola. A. Kraps stāstīja, ka pilsētas degradētajās teritorijās taps trīs jaunas ražotnes (Red. piez. – Do­māti pārslu, metālapstrādes un kokapstrāde uzņēmumi, ko cels ar ES atbalstu un iznomās uzņēmējiem). Kopā būšot lielākas iespējas attīstībai. Un tikai tad, ja at­tīstīsies uzņēmējdarbība, būšot pamats tam, ka cilvēki at­griezīsies no ārzemēm vai darba Rīgā. Savukārt K. Ozo­la uzsvēra, ka kopā būtu lielākas iespējas plānošanā projektu īstenošanā, jo tad tos varētu sagatavot kvalitatīvāk. Tagad diskusija vairāk ievirzījusies par to, vai vajag reformu, nevis kādai tai jābūt. Taču esot skaidrs, ka reforma būs, un tad šāda diskusija nav konstruktīva. 
Taču novadu runātāji bi-ja kategoriski pret apvienošanos ar Jēkabpilī kā centru. Ja jau reforma ir obligāta, varbūt visi novadi varot veidot savu – Sēlijas novadu? Uz to J. Pūce vaicāja, bet kas tad būs novada centrs?  Ilūkste vai Viesīte neatbilst re­formas kritērijiem, lai bū­tu gana spēcīgs centrs, un Jēkabpils taču esot Sē­lijas centrā. Taču varot diskutēt, tikai tad novadiem jārosinot jauni reformas kritēriji. 
 
Aicina no emocijām pāriet pie priekšlikumiem
– Jūs vaicājat, ko iegūsim? Tikai lielākas pašvaldības nākotnē varēs nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu kvalitāti, un no tā visi iegūs. Var pievērt acis uz no­tiekošo, bet to nevarēs apturēt.  Pašvaldību struktūra ir jāpielāgo esošajai un nākotnes situācijai. Ir jāatver acis uz  realitāti. Jūs sakāt: dabūjiet cilvēkus atpakaļ. Es amatā esmu piecus mēnešus, bet cik jūs? Mēs visi esam valsts amatpersonas, un ko jūs darījāt, lai valsts attīstītos? Mēs visi kopā kā valsts amatpersonu kopums par to esam atbildīgi. Bet jūs pa šo laiku kopš apspriešanas sākuma neesat iesnieguši savus priekšlikumus. Mēs sakām – reforma būs, bet gaidām jūsu priekšlikumus. Ja jūs varat pateikt tikai to, ka jums iecere nepatīk, tad jāsaka paldies, esmu jūs uzklausījis. Ja ir tik labi un labāk nevar būt, tad mēs dzīvojam dažādās realitātēs. Bet riski ir milzīgi, – no­vadu vadības nostāju kritiski vērtēja J. Pūce. Viņš informēja, ka arī pēc apvienošanas pastāvēs pašvaldību izlīdzināšanas fonds un top jauns tā modelis. Jā­lemj, cik dot: vai tikai to, kas nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai, un viss. Par visiem modeļiem tiekot diskutēts ar citām ministrijām. Par skolām J. Pū­ce varot teikt tikai to, ka pamatā ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, lai bērni var apgūt jauno izglītības saturu vienlīdz kvalitatīvi visās skolās un skolotājiem ir darbs un iespēja nopelnīt normālu atalgojumu. Tāpēc vidusskolas ar 50 bērniem nevarēšot pastāvēt. Savu­kārt klašu skaitu skolās valsts nosaka tāpēc, ka tā finansē skolotāju algas. Pašvaldību iestādes un skolas vien negarantējot attīstību, to dod tikai investīcijas biz­nesā. Atbildot, kā Jēkab­pils ar negatīvu teritorijas attīstības līmeņa indeksu attīstīs novadus, J. Pūce sa­cīja, ka novadu un pilsētu indeksiem esot dažādi kritēriji, ko nevar salīdzināt. Savukārt visu apvienoto pašvaldību ņemtos kredītus maksāšot izveidotā jaunā pašvaldība. J. Pūce sarunas noslēgumā atkal uzsvēra, ka gaida novadu priekšlikumus un ierosinājumus gan par apvienošanos, gan kritērijiem, bet pagaidām tādu neesot, tikai emocijas.
 
 
 
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta  līdzekļiem
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (12)

  1. Ķencis
    Ķencis
    pirms 4 mēnešiem

    Viesīti par Sēlijas galvaspilsētu, attīstīsim līdz lielpilsētas līmenim (dodiet tik naudu) un viss notiks pa pirmo. Ar laiku uzbūvēsim dzelzceļu (AirBaltika stilā, tradīcijas jau ir) Viesīte - Viļņa - Varšava - Berlīne un tak tik būs (Eiropas līmenis) - sēļi rullēs !!!!!!! Ko mums tā Jākobpils, tāds panīcis un noplucis maskaļu miests vien ir.

    Atbildēt
  2. sēlis
    sēlis
    pirms 4 mēnešiem

    Paši reformētāji kaut kādus kritērijus ir radījuši un tagad uz tiem spiež. Būtībā tautai nekāda teikšana - te ir kritērijs.

    Atbildēt
  3. Rrr
    Rrr
    pirms 4 mēnešiem

    Apbrīnojami. Neviens nekur lauku reğionos šo reformu nevēlas, bet uzspiež ar varu! Kur vēl tā notiek,tāir kāda nolemtība? Tikai atcerieties,valstsvīri- arī mūsu pacietībai ir robeža!

    Atbildēt
  4. cc
    cc
    pirms 4 mēnešiem

    Reformai būt!Nav vajadzīgas daudzās teritorijas-novadi, katrā ar lielu skaitu liekiem un nevajadzīgiem ierēdņiem. Tāpēc arī no šīs sabiedrības daļas ir vislielākā pretestība.

    Atbildēt
  5. sems
    sems
    pirms 4 mēnešiem

    Cik samazināti papīru ceikelētāji ministrijās ? PALIELIN"ATS skaits un vēl algas arī o -o ! Līdz šim lielie novadi nav attīstījušies labāk kā mazie un tas ir neapstrīdams fakts !

  6. Dainis
    Dainis
    pirms 4 mēnešiem

    Kad piegriezīs naudu no izlīdzināšanas fonda, mazie novadi paši lūgsies lai viņus pievieno pie kaut kā lielāka :)) !

    Atbildēt
  7. neblefo
    neblefo
    pirms 4 mēnešiem

    90 % pašvaldību saņem no izlīdzināšana fonda,ieskaitot arī gandrīz visas lielā pilsētas Jēkabpili,Daugavpili,Rēzekni,Liepāju,Jelgavu.Tikai 12 pašvaldības-Rīga,Jūrmala,pieŗīgas novadi iemaksā, ieskaitot Ikšķili

  8. Reformai būt!
    Reformai būt!
    pirms 4 mēnešiem

    Barokļiem ir vakars uz ezera, tāpēc arī bļaustās pa visu ģerevņu.

    Atbildēt
  9. Brežņevs
    Brežņevs
    pirms 4 mēnešiem

    Padomijas laiki nāk atpakaļ. Pūce komunists.

    Atbildēt
  10. Ai
    Ai
    pirms 4 mēnešiem

    Jēkabpils tēvi, tiklīdz pilsētā sāksies dzīvokļu būvniecība, jums par iedzīvotāju skaita kritumu nebūs jāsatraucas.

    Atbildēt
  11. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 4 mēnešiem

    Jēkabpils apvienos novads ap sev kā kādreiz Krievija cits republiks.

    Atbildēt
  12. laucinieks
    laucinieks
    pirms 2 mēnešiem

    Kādu tagad dziesmu dziedās Pūce par uh administratīvo kapacitāti lielajās pašvaldībās un it sevišķi Rīgā.VARAM ministrijas pārstāve televīzijā pirms pāris nedēļām par atkritumu izvešanas līgumiem teica,ka viss OK un likumīgi,tad pamodās ministrs,ka nav likumīgi gan un pieprasīja paskaidrojumus?:))))Tagad jau taisās ārkārtas situāciju sludināt !DDDD Varbūt Lielo talku organizēt un lai visi Latvijas iedzīvotāji draudzīgi uz Getliņiem musorus ar tačkām no Rīgas izstumj ?

    Atbildēt

Pievienot komentāru