Jēkabpils domes finanšu komitejas sēdē tika apspriesta un apstiprināšanai domes sēdē tālāk virzīta Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcija līdz 2025. gadam. Tās uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu Jēkabpils izglītības iestāžu tīkla turpmākai attīstībai. Koncepcijas izstrādātājs ir SIA «AC konsultācijas».
Pirmais koncepcijas variants tapa jau iepriekšējā sasaukuma laikā, un, balstoties uz to, arī tiek virzīti Jēkabpils Valsts ģimnāzijas (JVĢ) un 2. vidusskolas rekonstrukcijas projekti. Variants, ko tagad grasās apstiprināt, ir šogad aktualizēts, ņemot vērā jaunākos datus par skolēnu un iedzīvotāju skaitu, telpu piepildījumu un citām tendencēm. Secinājumi gan tādi paši kā iepriekš, ka skolu tīklu nepieciešams optimizēt, jo skolēnu un iedzīvotāju skaits sarūk, un nepieciešams racionāls skolu izvietojums abos Daugavas krastos. Koncepcija paredz piecus alternatīvus variantus, kā varētu notikt mācību iestāžu optimizācija izveide. Atbilstoši virzītajai iecerei paredzēts izveidot Jēkabpilī trīs mācību iestādes uz 2. vidusskolas, 3. vidusskolas un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas (JVĢ) bāzes.
Deputāti vienprātīgi atbalstīja šādu attīstības modeli, kas atbilst otrās alternatīvas variantam un paredz apvienot Jēkabpils 2. vidusskolu ar Jēkabpils pamatskolu, izveidojot Jēkabpils vidusskolu, ar divām mācību īstenošanas vietām, izmantojot esošo infrastruktūru Jaunajā ielā 44 un Rīgas ielā 200a. Jēkabpils vakara vidusskolu šajā variantā kā struktūrvienību pievienotu jaunizveidotajai Jēkabpils pilsētas vidusskolai Jaunajā ielā 44. Jēkabpils Valsts ģimnāzijā paredzēts izmantot esošo infrastruktūru proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm. Savukārt Jēkabpils 3. vidusskolu, izmantojot esošo infrastruktūru, pārdēvētu par Krustpils vidusskolu un pēc 2022. gada tai pievienotu tagadējo Krustpils pamatskolu Madonas ielā 48, ja Krustpils novads to nodotu Jēkabpils pašvaldībai. Šī attīstības scenārija gadījumā tiktu radītas vietas sākumskolas/pamatskolas ciklā arī Daugavas kreisajā krastā.
Jo mazāk skaidrības, jo vairāk variantu
Deputāts un 2. vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis kolēģiem sacīja, ka pārmaiņas izglītībā paredz iespēju valsts ģimnāzijās īstenot skolēnu apmācību ne tikai no 7. klases, bet arī ātrāk. Tāpat gaidāms, ka vidusskolā mācību programmu apgūs tikai valsts valodā. Tas radot risku, ka, īstenojot minēto alternatīvu un izveidojot uz 2. vidusskolas bāzes vienu lielu skolu, tai par skolēnu skaitu būs jākonkurē ar JVĢ, un tad ir jautājums, vai abām pietiks skolēnu? Īpaši pēc sešiem gadiem, kad liela daļa Jēkabpils vidusskolas audzēkņu var aiziet uz JVĢ. A. Dei-nis ieteica padomāt par 6. alternatīvu: apvienot JVĢ ar Jēkabpils pamatskolu, 2. vidusskolu ar vakarskolu un 2. vidusskolā uzsākt otru – latviešu valodas pamatizglītības mācību plūsmu. A. Deinis secināja, ka vēl viena alternatīva varētu atvieglot iespēju izvēlēties piemērotāko, kad Saeima un valdība beidzot izlems, kā tad jāattīstās Latvijas izglītības sistēmai.
Kā zināms, Saeimas Iz-glītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums konceptuāli noraidījis ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ko rosinājusi sākt ieviest ar 2019. gada 1. septembri. Tāpat komisijas vairākums noraidīja ar Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām reformām saistītos priekšlikumus par kompetenču izglītības ieviešanu, atliekot to par gadu vēlāk. Tāpat komisijas vairākums noraidīja ar Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām reformām vidusskolas izglītības posmā saistīto priekšlikumu. Komisija nolēma saglabāt likumā pašlaik no-teiktos vispārējās vidējās izglītības četrus programmu virzienus. Premjerministrs Māris Kučinskis paudis viedokli, ka par izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai.
Deputāti secināja, ka šajā situācijā, balsojot par koncepciju, viņi pamatā ir par to, ka posmā no 2020. līdz 2025. gadam Jēkabpilī tiks izveidotas trīs izglītības iestādes, bet konkrētāk varēs lemt, kad būs lielāka skaidrība.
– Varbūt vispār tās alternatīvas jāņem no lēmuma ārā, lai nejauc galvu, jo šobrīd nevaram pateikt, vai turpmāk JVĢ būs tikai proģimnāzijas klases vai arī jaunākas. Šobrīd mums skaidri ir jāpasaka IZM, uz ko mēs ejam – trīs izglītības iestādēm, bet, kā tas konkrēti notiks, redzēsim vēlāk, – sacīja domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa.
Deputāti viņu atbalstīja un virzīja koncepciju apstiprināšanai domes sēdē. Reformu rezultāts: pilsētā ir trīs vispārējās vidējās izglītības iestādes ar reģionālu ietekmi: Jēkabpils Valsts ģimnāzija – 7. līdz 12. klases; Jēkabpils pilsētas vidusskola – 1. līdz 12. klases (latviešu un mazākumtautību izglītības programmas) ar vakarskolas struktūrvienību; Krustpils vidusskola – 1. līdz 12. klases.
Piedāvā piecus scenārijus
Kopumā koncepcijā gan bija ieteiktas piecas alternatīvas: pirmais attīstības scenārijs – Jēkabpils Valsts ģimnāzijai izveidot piebūvi, kur pamatskolas izglītību varētu iegūt 1. līdz 6. klases, un saglabāt visas pārējās Jēkabpils pilsētas izglītības iestādes ar esošo infrastruktūru, atsakoties no pamatskolas mācību ēkas Rīgas ielā 198; otrais scenārijs, ko atbalsta pašvaldība, jau minēts teksta sākumā; trešais attīstības scenārijs – Jēkabpils pilsētā saglabāt Jēkabpils vakara vidusskolu un Jēkabpils Valsts ģimnāziju (ar proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm), izveidot trīs pamatskolas – vienu Dau-gavas kreisajā krastā uz esošās pamatskolas bāzes un esošajās 2. vidusskolas telpās, bet otru – Daugavas labajā krastā – uz esošās 3. vidusskolas bāzes, to reorganizējot par pamatskolu; trešo – mazākumtautības pamatskolu uz esošās 2. vidusskolas bāzes un esošajās pamatskolas telpās Rīgas ielā 200. Šī attīstības scenārija gadījumā tiktu radītas vietas sākumskolas/pamatskolas ciklā arī Daugavas kreisajā krastā un radīti priekšnoteikumi vienlīdzīgai proporcijai starp skolēniem, kuri izvēlētos iegūt akadēmisko izglītību Jēkabpils ģimnāzijā un izvēlēties mācības profesionālajās izglītības iestādēs pēc 9. klases beigšanas Jēkabpils pamatskolās; ceturtais attīstības scenārijs – Jēkabpils 2. vidusskolas telpās izvietot Jēkabpils pamatskolu, bet pamatskolas telpās – 2. vidusskolu. Šī attīstības scenārija gadījumā tiktu radītas vietas sākumskolas/pamatskolas ciklā arī Daugavas kreisajā krastā, jo sākumskolas/pamatskolas izglītību labajā krastā dzīvojošajiem audzēkņiem spētu nodrošināt Jēkabpils 3. vidusskola un Krustpils pamatskola. Šī attīstības scenārija gadījumā nedaudz tiktu samazināta Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu tīkla kapacitāte, atsakoties no pamatskolas mācību ēkas Rīgas ielā 198; piektais attīstības scenārijs – Jēkabpils pilsētā saglabāt Jēkabpils vakara vidusskolu un Jēkabpils Valsts ģimnāziju (pārplānojot infrastruktūru atbilstoši proģimnāzijas un ģimnāzijas klasēm) un saglabāt divas vidusskolas – Jēkabpils 2. vidusskolu un Jēkabpils 3. vidusskolu, atsakoties no pamatskolas.
Prognozē skolēnu pieplūdumu no novadiem
Atbilstoši koncepcijai, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2007. gadā Jēkabpils pilsētā bija 26 358 iedzīvotāji, savukārt 2017. gada 1. janvārī – 22 412 cilvēki.
Nozīmīga izglītojamo daļa ir no Jēkabpils pilsētai tuvākajām teritorijām – Krustpils, Jēkabpils un Salas novada. Pēc pētījuma «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā» rezultātiem ir aplēsts, ka Jēkabpils pilsētas skolās potenciālo vidusskolēnu skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 197 audzēkņiem uz reorganizējamo apkaimes vidusskolu rēķina. Šobrīd vislabākos piepildījuma rādītājus (ka ir tuvu maksimāli iespējamajiem) attiecībā gan pret skolēnu skaitu, gan pret klašu komplektu skaitu nodrošina Jēkabpils 3. vidusskola. Viszemākais piepildījums – tikai 56% – pret skolēnu skaitu un tikai 71,1% pret klašu komplektu skaitu ir Jēkabpils 2. vidusskolā. Lai gan pēdējos desmit gados pilsētā izglītības iestāžu tīkls ir samazināts un veidots tā, lai gan pamatizglītību, gan vidējo izglītību skolēni varētu iegūt abos Daugavas krastos, skolu izvietojums no šī viedokļa vēl aizvien ir neracionāls.
Piesardzīgi optimistiskā scenārija gadījumā Jēkabpilī 2025. gadā vispārizglītojošo skolu kapacitāte būs nepieciešama aptuveni 2600 līdz 2700 skolēniem. Pesimistiskā scenārija gadījumā ir prognozējams skolēnu skaita samazinājums līdz 2400 līdz 2500. Ja turpinās strauja iedzīvotāju aizplūšana un vienlaikus pasliktinās dzimstības rādītāji, tad nepieciešamā skolu kapacitāte pēc 2025. gada var būt vēl mazāka – ap 2100 līdz 2200 vietas.