Jēkabpils izšķiras par labu savienībai ar novadiem, opozīcija pret to iebilst
INESE ZONE

Jēkabpils domes finanšu komitejas un tūlīt pēc tam arī ārkārtas sēdē deputāti skatīja jautājumu «Par viedokli par likumprojektu «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums»». Kā zināms, pašvaldībām līdz 18. decembrim ir jānoformulē savs viedoklis domes lēmuma formā un jāinformē par to Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisija.
    Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps  finanšu komitejas sēdē sacīja, ka ir bijušas deputātu diskusijas par diviem variantiem: Jēkabpils saglabā atsevišķas lielās pilsētas statusu, un otru – apvienojas ar novadiem bijušā Jēkabpils rajona robežās, kā to paredz administratīvi teritoriālās reformas projekts. Abiem esot gan plusi, gan mīnusi, bet, izsverot visu no valstiskā viedokļa, viņš piedāvājot balsot par atbalstu lēmuma projektam, kas paredz atbalstīt apkārtējo novadu pievienošanu Jēkabpilij bijušā rajona robežās atbilstoši reformas projektam: «Atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas iedalījumu, saskaņā ar kuru paredzēts izveidot administratīvo teritoriju – Jēkabpils novads ar administratīvo centru Jē­kabpilī un šādām administratīvajā teritorijā ietilpstošām teritoriālā iedalījuma vienībām: Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pa­gasts, Leimaņu pagasts, Mež­āres pagasts, Rites pa­gasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pa-gasts, Sēlpils pagasts, Va­riešu pagasts, Viesītes pa­gasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts, Zasas pagasts un Jēkabpils pilsēta».
       Deputātu vidū par to nebija vienprātības. Depu­tāts Raivis Ragainis  rosināja balsot par viņa priekšlikumu ieteikt lēmuma projektā  jaunu redakciju: aicināt Saeimu likumprojektā «Ad­ministratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums» lemt par Jēkabpils kā republikas pilsētas administratīvās teritorijas saglabāšanu. Deputāte Līga Kļaviņa arī atbalstīja R. Ragaiņa priekšlikumu, jo reformas sekas esot neskaidras un šobrīd tiek plānota tikai robežu pārbīdīšana. Rīcība ar lielo pilsētu statusu esot dīvaina, jo, ja tāda vairs nav ne Jēkabpilij, ne Jelgavai, tad Zemgalē vairs nav nevienas lielās pilsētas. Viss tiekot grozīts tikai atbilstoši partiju vēlmēm.  Jēkabpils domnieki, balsojot par pilsētas at­tīstības plānu, taču paši esot balsojuši par Jēkabpili kā lielo pilsētu un attīstības centru, kāda tā iezīmēta plānā. L. Kļaviņa sacīja, ka reforma ir nepieciešama, taču jautājums – kāda? Do­mes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola iebilda, ka pilsētas statusu Jēkabpilij neviens neatņems jebkurā gadījumā. Taču lielās pilsētas statusam tā gan vairs neatbilstot ne iedzīvotāju, ne uzņēmēju skaita ziņā.  Taču esot un būšot pakalpojumu centrs apkārtējo novadu iedzīvotājiem.  
    – Ja grib palikt komforta zonā, tad atsevišķi būtu vieglāk, bet, ja domā valstiski, teritorijām jābūt lielākām. Ir informācija, ka nākamajā plānošanas periodā labas iespējas iegūt investīcijas būs pašvaldībām, kas apvienojušās ar novadiem. Valdība nepametīs zem traktora  pilsētas, kas pievieno novadu. Protams, būtu labāk, ja jau tagad būtu ne tikai karte, bet vairāk informācijas, kā dzīvosim pēc reformas. Taču ir jādomā valstiski, ne tikai par pilsētas interesēm, – sacīja deputāts Leonīds Salcevičs. 
       Sīkāk ar R. Ragaiņa viedokli var iepazīties viņa pa­ziņojumā plašsaziņas līdzekļiem, ko arī šajā lapā  publicējam.
      Abi varianti – gan R. Ra­gaiņa ieteiktais, gan uz sēdi sagatavotais par apvienošanos ar novadiem – tika no­doti deputātu balsojumam. Sēdē piedalījās visi 13 deputāti. Par R. Ragaiņa priekšlikumu balsoja Raivis Ra­gainis, Aigars Nitišs, Līga Kļaviņa, Mārtiņš Svilis, Andrejs Gavrilovs un Signe Bērziņa. Pret bija: Aivars Kraps, Kristīne Ozola, Le­onīds Salcevičs, Broņislavs Iva­novskis, Nikolajs Anuš­kevičs, Māris Dimants un Aleksandrs Deinis. Savukārt par atbalstu novadu apvienošanai ar Jēkabpili balsoja: Aivars Kraps, Kristīne Ozola, Leonīds Salcevičs, Broņislavs Ivanovskis, Nikolajs Anuškevičs, Māris Dimants un Aleksandrs Deinis, kā arī Signe Bērziņa. Pret bija  Raivis Ragainis, Aigars Ni­tišs, Līga Kļaviņa un Andrejs Gavrilovs, atturējās Mārtiņš Svilis. 
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru