Jēkabpils kapos nozagti vēsturiskie čuguna krusti
INESE ZONE

Jēkabpils kapu teritorijā, pa labi no vecās kapličas, kur atrodas baltvācu apbedījumi, nolauzti un aizvesti tur esošie čuguna kapu krusti. Par to BD informēja biedrības «Jēkabpils mantojums» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeps. 
    Iepazīstoties internetā ar digitalizēto Jēkabpils kapu karti, viņš  sapratis, ka baltvācu apbedījumu tur nav, un pēc tam uz vietas kapsētā 8. decembrī konstatējis, ka krusti ir nolauzti un aizvesti. Par notikušo viņš ziņojis kapu pārzinei, kas sacījusi, ka līdz šim nav bijusi informēta par  krustu pazušanu. Čuguna krusti, kā to skaidroja «Jēkabpils pakalpojumu» valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka, arī nav bijuši uzskaitīti.
     -Par notikušo mani informēja kapu pārzine, kuru savukārt bija informējis biedrības pārstāvis Jānis Zeps. Tagad esam ziņojuši policijai, kas veiks atbilstošas darbības. Viņi var interesēties pie metāllūžņu uzpircējiem, bet nav garantiju par rezultātu. Krustus jau veselus nenodod, bet sadauza sīkākās daļās, lai nevar atpazīt.  Krusti nav uzskaitīti, un mums tas nav jādara, jo mums kā apsaimniekotājiem nav dots tāds uzdevums. Acīmredzot nevajadzēja izcirst veco kapu daļā krūmus. Kad teritoriju sakopām, krusti kļuva labāk redzami un tas piesaistīja uzmanību. Jā, šī ir zādzība un kapu apgānīšana, tāpēc arī ziņojām policijai. Taču mēs tikai apsaimniekojam kapu teritoriju, bet neatbildam par pieminekļiem. Nezinu, kam būtu jāatbild par krustiem kā kultūrvēsturisku mantojum. Runāt par to var, bet kam par to jāatbild – biedrībām, valstij, tas nav atrisināts, – stāsta Jānis Hauka. 
     Savukārt Jānis Zeps BD informēja, ka viņš sazinājies ar uzņēmumu «Cemety», kas veica kapu digitalizāciju, un tur sacījuši, ka krustu nav bijis jau vasarā.  J. Zeps bija izbrīnīts, kā pa visu šo laiku nav pamanīts, ka krusti ir pazuduši.
–Ļoti žēl, ka šie krusti un uz tiem esošie uzraksti, kas liecina par apbedītajām personām, tagad nav fiksēti digitalizācijas procesā. Tur jau ir tā digitalizācijas jēga, ka varbūt pēc 30 vai 50 gadiem cilvēks tepat vai ārzemēs internetā  var uzzināt, kur reiz bijis viņa senču kaps vai apbedīta kāda vēsturiski nozīmīga persona. Varbūt  tad jau būs veikti virsapbedījumi, bet digitāli šī informācija būtu saglabāta. Tagad tāda iespēja ir zudusi, –  sacīja J. Zeps. 
    Biedrība «Jēkabpils mantojums» diskusiju ciklu par kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu Jēkabpils kapsētās aizsāka pēc tam, kad Jēkabpils pašvaldība apstiprināja saistošos noteikumus, atbilstoši kuriem kapu apsaimniekotājs bija iezīmējis ilgāku laiku nekoptās kapa vietas, un sabiedrība tika informēta, ka tad, ja tās netiks sakoptas, apsaimniekotājs ir tiesīgs tās nolīdzināt un piedāvāt virsapbedījumiem. Nekopto kapavietu iezīmēšana tika veikta, neizvērtējot pieminekļu kultūrvēsturisko nozīmi un nepievēršot uzmanību apbedīto cilvēku personībām un viņu nopelniem sabiedrības labā. Jau tad pašvaldības pārstāvji informēja, ka  domei pieder zeme zem pieminekļiem, bet ne pieminekļi. Par to uzturēšanu varot gādāt draudzes vai  sabiedriskas organizācijas. Sanāksmju laikā izskanēja priekšlikumi, kas tika apkopoti pašvaldības saistošo noteikumu papildināšanai, 2016. gadā nosakot, ka, lai atzītu kapavietu par nekoptu un aktualizētu kapsētās saglabājamos kultūras pieminekļus, reizi gadā tiks apstiprināta kapavietu komisija, kuras sastāvā ir Jēkabpils pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un nevalstisko organizāciju pārstāvji, bet, ja nepieciešams, tiek pieaicināti speciālisti no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Komisija sniegs priekšlikumus par kapsētā saglabājamajiem kultūras pieminekļiem, apsekos kapavietas, uzrakstīs aktu par katru nekopto vietu un marķēs to ar brīdinājuma zīmi. J. Zeps skaidro, ka praksē šī komisija tādā veidā nedarbojoties.
     Šis ir jau otrais gadījums, kad Jēkabpils kapsētās pazūd čuguna krusti. 2010. gadā Kapeles kapos līdz ar citiem tika nopostīta arī Tīlingu ģimenes atdusas vieta. Tā iezīmēja iezīmē Krustpils baznīcas mācītāja Alberta Tīlinga (1828 — 1877) un viņa sievas Šarlotes kapa vietu. Šarlote Tīlinga, dzimusi Amenda, bijusi Talsu mācītāja Kārļa Amendas meita. K. Amenda slavens ar to, ka bijis komponista Ludviga van Bēthovena draugs un Volfganga Amadeja Mocarta bērnu skolotājs. Savukārt A. Tīlings izveidojis Krustpils baznīcas parku un pirmo draudzes skolu. 
   Materiāla tapšanas laikā BB redakcija saņēma Jēkabpils pašvaldības informāciju, kas publiskota arī domes mājaslapā, kurā iedzīvotāji, kuri varētu sniegt kādu informāciju par krustu zādzību, aicināti to ziņot: 
    «Jēkabpils pilsētas kapos konstatēta zādzība, kuras rezultātā pazuduši vairāki vēsturiski nozīmīgi krusti. Par minēto nodarījumu ir ierosināta lieta Valsts policijā un tiek veikta izmeklēšana, lai apzinātu nodarījuma apjomu.
    Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsver: “Kapu apgānīšana ir zemiska rīcība ne tikai pret pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī morāli un ētiski nepieņemama. Jēkabpils pašvaldība regulāri rūpējas par pilsētas kapu sakopšanu un to vēsturiskās vērtības saglabāšanu. Aicinām iedzīvotājus ziņot jebkuru viņu rīcībā esošu informāciju, kas palīdzētu atklāt zādzību Jēkabpils pilsētas kapos.”
    Jēkabpils pašvaldība lūdz atsaukties aculieciniekus un ziņot par iespējamajiem pārkāpējiem pa Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa dežūrdaļas tālruni 65202600. Anonimitāte garantēta».
 
D. Gagunova foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. kapakmens
    kapakmens
    pirms 1 gada

    ja atceramies ka kapu apsaimniekotājs jau vairākus gadus grib lai apbedījumus veic uz veciem kauliem, tad tāda krustu pazušana viņiem ļoti izdevīga

    Atbildēt
  2. andrejs
    andrejs
    pirms 1 gada

    Bēdīgi, ka vandāļi un zagļi nozog krustus, faktiski nozog daļu no pilsētas kultūrvēstures, bet tie, kam jārūpējas par kapiem, to pat nepamana.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru