Jēkabpils Mežaparka attīstība notiekot atbilstoši iedalījumam zonās
INESE ZONE

Jēkabpils domes rīkotajā attālinātajā preses konferencē BD interesējās, kā notikusi izšķiršanās par strūklaku un ķiršu stādījumiem pie ūdenskrātuves un vai  nav doma izstrādāt Mežaparka attīstībai ilggadīgu plānu, pie kura tad pieturēties? 
      Jau informējām, ka Jēkabpils dome plāno pils dīķī uzstādīt jaunu strūklaku, bet tur esošo izvietot Radžu ūdenskrātuvē. Turpinot ūdenskrātuves un Mežaparka labiekārtošanu, šogad Lielās talkas dienā pašvaldības darbinieki tur stādīja saldos ķiršus. Ir iecerēts nākotnē papildināt parku ar vides objektiem – koka skulptūrām, kas taps Jēkabpilī rīkota koktēlniecības plenēra laikā. Arī iepriekš ir veikti dažādi uzlabojumi, ierīkoti objekti un aktīvas atpūtas iespēju vietas, bet ir dzirdēti viedokļi no sabiedrības, ka Radžu ūdenskrātuvē, ko ieskauj dabiska meža teritorija, strūklaka neiederas. To vajagot likt Kena parkā, atbilstoši sakārtojot parka dīķi. Tāda ideja no pašvaldības puses arī bija, un tika runāts par nepieciešamību ierīkot slūžas, lai Kena parka dīķī nodrošinātu vienmērīgu ūdens līmeni, kas nepieciešams strūklakas darbībai. Tagad to vairs nepiemin, bet ir citas ieceres. Tāpēc brīžiem rodas iespaids, ka, lai  arī Mežaparks tiek sakopts un papildināts ar objektiem, viss notiek kaut kā juceklīgi: šeit - vienu, tur - ko citu, nevis soli pa solim veidojot vienotu ansambli, kad ir plāns visai teritorijai, ko pamazām gadu gaitā īstenot. Slien jaunus objektus, bet pirms gada diviem uzstādītie nav pienācīgi uzturēti. Jauno mākslinieku koka skulptūras jau pabojātas, no «Priedes rīta» palicis vien zālē ieaudzis čiekurs. Tagad liks jaunas skulptūras. Varbūt nāks jaunas vēlēšanas, būs atkal jaunas idejas, bet vecie objekti paliks nolaisti. Rodas sajūta, ka viss notiek kampaņveidīgi, bez vienota plāna, neatkarīgi no varas maiņām un reformām. 
     Jēkabpils pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis skaidro, ka strūklaku izvietošanai, īpaši, ja tās ir liela apjoma, ir vairāki nosacījumi. Strūklakai jāatrodas publiski pieejamā vietā, tai jābūt zināma dziļuma, un jābūt pieejamam elektrības pieslēgumam. 
     -Krasta līnija Radžu ūdenskrātuvei ir gara un ir daudz vietu, kur varētu ierīkot strūklaku. Speciālisti pašlaik vērtē, kur to darīt. Kad būs izbūvēti apgaismojuma stabi pie jaunās Mežaparka asfaltētās takas, līdztekus ierīkos elektrības pieslēgumu uz to vietu, kur būs nolemts uzstādīt strūklaku. Domāju tā būs ļoti skaista vieta, jo strūklaka ir liela un  tai vajag lielu teritoriju, kur eksponēties. Pilsētā ir trīs vietas, kur tādu strūklaku var uzstādīt: Daugava, pils dīķis un Radžu ūdenskrātuve. Daugavā tas būtu vizuāli ļoti pievilcīgi, bet tur ir spēcīga straume, var būt dažādas neprognozējamas situācijas, un tad strūklakas dēļ būtu kuģošanas ierobežojumi. Tāpēc šādu variantu neizskata. Toties Mežaparkā ir daudz apmeklētāju un strūklaku var bez problēmām uzstādīt. Arī Kena parkā strūklaka noteikti ir nepieciešama, bet, lai to varētu izdarīt, ir jāizstrādā projekts pastāvīga ūdens daudzuma nodrošināšanai dīķī. Iecere ir, bet tās realizācija šobrīd ir apturēta, jo meklējam finansēšanas avotus. Ja diskutē par to, vai dabiskā vidē dabiskā ūdenskrātuvē iederas strūklaka, tad jāteic, ka Mežaparkā jau ir ļoti daudz tehnisku lietu - veikbords un citas, kas patīk cilvēkiem un tiek aktīvi lietotas. Jāskatās uz priekšdienām, vai nevar atļaut noteiktā teritorijā braukt ar ūdens motocikliem, jo parks top kā aktīvās atpūtas zona, - par iecerēm stāsta Guntars Gogulis. 
     Par ķiršu stādījumiem viņš skaidro, ka speciālisti izvēlējās saldos ķiršus – dažādas šķirnes, un būs vēl viena skaista vieta, kur ķiršu ziedu laikā varēs pastaigāties.
    Runājot par nepieciešamību pēc daudzgadu plāna Mežaparka attīstībai, G. Gogulis nepiekrita, ka parka labiekārtošana notiek kampaņveidīgi - atkarībā no to vai citu politiķu un speciālistu tā brīža idejām vai projektu iespējām.
     -Viss tiek plānveidīgi attīstīts, un tas izpaužas tādā veidā, ka Mežaparka teritorija ir sadalīta zonās: atpūtas, pastaigu, pludmales zona. Tāds sadalījums jau ir sen, un katrā no šīm zonām  tiek izvietoti tai atbilstoši infrastruktūras objekti. Ideāli būtu visās zonās visu ierīkot uzreiz, bet tad jāiegulda divi trīs miljoni. Tas nav iespējams, un visus parkus arī citās pašvaldībās attīsta pakāpeniski. Un tad arī cilvēkiem viss neapnīk, jo katru gadu ir kaut kas jauns. Varbūt no malas tas šķiet kampaņveidīgi, bet tas ir process, kas uztur parku dzīvu un interesantu. Ja atceramies, bija diskusija, vai vajag asfaltēt ceļu Mežaparkā, bet, kad redzam, kādu dzīvību tas ir iedevis teritorijai, kā cilvēki ir apmierināti un to dažādi izmanto, ir skaidrs, ka katrs jauns plāns papildina visu kopumā. Nemainīgi projekti 10 un vairāk gadiem ne vienmēr ir labi, jo ar laiku mainās sabiedrības vajadzības. Ja skatāmies, kas notiek pēdējos gados, kad sabiedrība ir kļuvusi ļoti sportiska un aktīva, kad cilvēkiem vajag trenažierus, var redzēt, ka tas atšķiras no situācijas pirms tam, jo agrāk bija uzsvars uz citām lietām. Jāiet laikam līdzi, lai vides objekti būtu moderni un sabiedrībā pieprasīti, - saka Guntars Gogulis. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!