Tikko, decembra vidū, Zasas pagasta zemnieku saimniecībā «Kalna - Jaun­zemi» tika atklāta jauna slaucamo govju kūts. Nova­dā jau var runāt par tradīciju: ik pēc gada tiek uzcelta jauna ferma. 

    Vispirms kūti 2011. gadā Zasas pagastā 32 govīm uzcēla Nauris Godļevskis, pēc tam 2012. gadā Rube­nes pagastā 32 govīm — Māris Daukste (z/s «Mežvi­di»). Pagājušajā gadā jaunu robotizētu fermu Kalna pagastā atklāja Jānis Gaidis. Šīs z/s «Krasti» lielās fermas būvniecībai tika piesaistīta arī projektu nauda, bet visas 3 mazākās kūtis ir tapušas lēnām un par sa­viem (saimniecību) līdzekļiem. Kā saimniecības bu­džetā saņemta kāda naudas summa, tā ieguldīta celtniecībā. 

    Z/s «Kalna-Jaunzemi» īpašnieks Jānis Račkov­skis atceras, ka ideja par jaunas kūts celtniecību ra­dusies pavisam nejauši 2011. gada rudenī, kad Latvijā bijusi lielā vējlauze, un radās izdevība tikt pie kokmateriāliem. Īpaši jāpateicas znotam, kurš strādā kādā celtniecības uzņēmumā, jo jau nākamajā vasarā viņš sāka gatavot visas kūtij vajadzīgās koka konstrukcijas. Pēc tam viņam palīgā atbrauca kolēģi un īsā laikā pirms valsts svētkiem visu salika kopā, kūts karkass bija ga­tavs. 2013. gadā varēja sākt iekšdarbus. Tātad, pati kūts ir veidota no koka karkasa veidņiem, vidū siltinājums, iekšpusē mitrumizturīgs finieris, bet ārpusē — gofrēts skārds. Tā kā telēm vecajā kūtī vairs vietas nebija, tās mitinājās ārā uz lau­ka. Lai nebūtu jāgaida ilgāk un varētu jau uz šo ziemu jaunajā kūtī pārdzīt arī go­vis, nācās ņemt bankas «Altum» kredītu transportiera iegādei. Transportieri viņi ie­gādājušies SIA «Pakavs», no 10300 eiro pusi maksājuši paši, otru pusi — «Altum». Nesen paši pabeiguši  arī mēslu krātuves būvniecību, tā izmaksāja ap 13000 eiro. Jānis spriež: «Ja ņemtu kā­das firmas pakalpojumus, lētāk par 40000 eiro nesanāktu.» Barības galdus pa­gaidām izveidojuši no koka, vēlāk pārliecināsies, kā būs labāk.

    Kūts būvēta 32 vietām. Šobrīd saimniecībā ir 19 go­vis, 9 teles un bars mazo teļu, kūts ir pilna. Slaukšana notiek ar «Westfalia» kannām, jo, kā uzskata saimnieks, pie šī govju skaita piena vadu neliks. Ziemā plāno uzcelt jauno piena māju, visas komunikācijas jau ir sagatavotas, piena dzesētāju izmantos esošo. Pienu gan kādu laiku vēl nāksies panēsāt, bet tas vairs ir tikai sīkums pret to, kā saimniekojuši agrāk.  Agrāk Jānim nācās celties puspiecos un šaurajā kūtiņā rīta cēlienā strādāt piecas stundas. Ar lepnumu izrādot  gaišās un plašās telpas, viņš atzīstas: «Tagad no rīta uz kūti eju pusastoņos. Jau dalot skābsienu, nospiežu mēslu transportiera pogu, un viss notiek. Divās stundās viss padarīts.»

   Govis slauc abi ar sievu Ingrīdu, un vēl saimniecībā palīdz arī dēls Artūrs, kurš nākotnē varētu pārņemt saimniecību. «Kalna-Jaun­zemi» pienu pārdod k/s «Ezerkrasti-1».

    Nākamais gads būs pa­smags, jo būs jāpilda gan kredītsaistības, gan vēl ir pa­likuši šādi tādi sīkāki pa­rādi, tāpēc nekādas investīcijas neplāno. Taču, kad fi­nansiālā situācija sāks atkal nostabilizēties, cer iegādāties gan vircas mucu, gan traktoru ar frontālo iekrāvēju, jo vecā tehnika ir jau no­lietojusies. Saimniecība ir dibināta 1993. gadā, un šobrīd z/s «Kalna-Jaunzemi» apsaimnieko 44 ha zemes. Jānis skaidro, ka šogad bijusi iespēja iegādāties vēl netālu esošus 20 ha, bet sakarā ar kūts celtniecību visu neesot varējis «pavilkt», tāpēc nākošgad nāksies pārplānot arī ražošanu un at­teikties no graudu audzēšanas. Jau tagad siena pļaušanai nākas meklēt papildu platības, tāpēc graudus lopbarībai turpmāk iepirks un pats vairs neaudzēs. Ja reiz ir izdevies uzcelt kūti, tad jāstrādā un jāattīstās vien tālāk.

  Lai kā šobrīd vairumam piensaimnieku nākas knapināties ar naudām, bet tiem, kam ir nepieciešamība vēl iegādāties papildu piena kvotas, ir iestājies pamatots izmisums, ļoti jācer, ka pietiks spēka un izturības pārciest šo tumšo laika sprīdi  un sagaidīt, ka cenas atkal sāks kāpt augšup. 

 

 

 

Autores foto