Jēkabpils pašvaldības uzņēmumus mudina strādāt ar peļņu
INESE ZONE

Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis domes sēdē deputātus iepazīstināja ar pašvaldības kapitālsabiedrību 2019. gada pārskatu rezultātiem.
Guntars Gogulis stāsta, ka uzņēmumus var iedalīt divās daļās: ir tādi kā Jēkabpils reģionālā slimnīca un SIA «Vidusdaugavas SPAAO», kam jādara viss, lai turpmāk strādātu bez zaudējumiem, un pārējie, kam savukārt jāoptimizē darbs, lai turpmāk gūtu peļņu.
     No pašvaldības uzņēmumiem reģionālā slimnīca un Jēkabpils autobusu parks ir tie, kuri šogad negatīvi izjutuši Covid – 19 ārkārtas situācijas sekas. Uzstādījums turpmākajam darbam visām pašvaldības kapitālsabiedrībām ir  2020. gadu pabeigt vismaz bez zaudējumiem, bet 2021. gadu, vēlams, jau ar peļņu.  
     BD ielūkojās Jēkabpils pašvaldības uzņēmumu 2019 gada pārskatos.
     SIA «Vidusdaugavas SPAAO» kopējais apsaimniekoto atkritumu daudzums pērn pret 2018. gadu pieaudzis par 1,9%, savukārt nešķiroto atkritumu apjoms samazinājies par 7,35 bet otrreizējai pārstrādei nodoto pieaudzis par 7%. 2019. gadā poligonā kopumā apglabāja 20,2 tūkstošus tonnu atkritumu, kas ir par 8,5%  mazāk nekā 2018. gadā. 2019. gada aprīlī poligonā atklāja angāru nešķirotiem sadzīves atkritumiem un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Sāka veikt atkritumu šķirošanu, un rezultātā poligonā tiek noglabāti vairs tikai 55% no nešķirotajiem atkritumiem. Pērn uzņēmums pārtraucis nerentablo Madonas un Aizkraukles pārkraušanas un šķirošanas staciju darbību. Tās ir iznomātas SIA «Eco Baltia vide». Pagājušo gadu  SIA «Vidusdaugavas SPAAO» tomēr noslēdza ar zaudējumiem – 48 790 eiro. Uzņēmumam palielinājušās ražošanas izmaksas un kredītprocentu maksājumi, taču sarukušas administrācijas izmaksas.
     SIA «Jēkabpils siltums» 2019. gadā piegādāja siltumenerģiju  55 563,36 MWh apmērā. Tas ir par 7% mazāk nekā 2018. gadā, un samazinājuma iemesls ir siltāki laika apstākļi un siltumenerģijas piegāžu pārtraukums no Tvaika ielas katlumājas, sākoties siltumtrašu rekonstrukcijai. Tas ietekmēja apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājies par 10%, bet ieņēmumi no pārdotās siltumenerģijas - par 9%. Atbilstoši par 10% samazinājušās izmaksas kurināmā iegādei. Taču uzņēmuma gada pārskats liecina, ka tas nav ietekmējis zaudējumu rašanos, jo  kurināmās biomasas cenas nav kritušās un neatbilst apstiprinātajā tarifā iekļautajām kurināmā izmaksām, kas rada zaudējumus – 64 955 eiro 2019. gadā. Uzņēmums norāda, ka zaudējumi būtu 13% no apgrozījuma, bet, lai to novērstu, 2019. gadā ir pārdotas siltumnīcas efekta (SEG) emisiju kvotas, tā samazinot zaudējumus. Pērn «Jēkabpils siltums» 26 473,73 MWh siltumenerģijas iepircis no neatkarīga piegādātāja.
     SIA «Jēkabpils ūdens» 2019. gadā iegūtā ūdens apjoms ir 1 063 795 m3, par 5 424 m3 vairāk nekā 2018. gadā. Lietotājiem piegādātā ūdens apjoms ir 684 375 m3. Zudumi tīklos salīdzinājumā ar 2018. gadu nav kļuvuši mazāki, tie joprojām ir 34%. Kopējais centralizētajā kanalizācijā nonākušo un attīrīšanai novadīto notekūdeņu apjoms ir 905 607 m, par 864 934 m3 mazāk nekā 2018. gadā. No piegādātā ūdens lietotājiem savākto notekūdeņu apjoms ir pieaudzis par 4 666 m3 vairāk nekā 2018. gadā. «Jēkabpils ūdens 2019. gadu noslēdzis ar peļņu – 22 842 eiro. Neto apgrozījums 2019. gadā ir 1 737 676 eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 7%.
     SIA «JK Namu pārvalde» 2019. gadā ieņēmumi no īres un apsaimniekošanas maksas ir 1 642 922 eiro, salīdzinoši 2018. gadā bija – 2 008 494 eiro. Ieņēmumi no maksas pakalpojumu sniegšanas gūti 151 708 eiro apmērā. Administrācijas izmaksas 2019. gadā bijušas 347 131 eiro, mazākas salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad tās bija 350 039 eiro.  Neto apgrozījums no pamatdarbības veidiem uzņēmumam 2019. gadā bija 1 951 764 eiro, bet 2018. gadā – 2 274 835 eiro. 2019. gadu uzņēmums noslēdza ar 6 423 eiro peļņu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad peļņa bija 968 eiro.
SIA «Pils rajona namu pārvalde» 2019. gadu beidza ar 4 861 eiro peļņu. G. Gogulis pozitīvi vērtēja uzņēmuma darbu, kas izkļuvis no zaudējumiem. Uzņēmuma ieņēmumi no īres un namu apsaimniekošanas maksas 2019. gadā ir 191 208, salīdzinoši 2018. gadā – 204 800 eiro. Pārējie ieņēmumi no santehnikas, elektromontāžas un citiem darbiem ir 41 594 eiro,  kas 2018. gadā bija 10 816 eiro.  Uzņēmuma administrācijas izmaksas ir 75 333 eiro, kas samazinātas salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad tās bija 81 331 eiro.
    SIA «Jēkabpils autobusu parks» 2019. gadu noslēdza ar 186 271 eiro peļņu. Neto apgrozījums 2019. gada 1. ceturksnī – 1 127 127 eiro, bet 2. ceturksnī –  2 265 802 eiro.
     Šobrīd uzņēmuma nākotne atkarīga no tā kā noslēgsies sabiedrisko pārvadājumu iepirkums. Iepriekš vairāku pretendentu piedāvājumi netika atzīti par atbilstošiem, tai skaitā arī Jēkabpils autobusu parka iesniegtais. Uzņēmums šo lēmumu ir pārsūdzējis Iepirkumu uzraudzības birojā.  
     SIA «Jēkabpils pakalpojumi» 2019. gadā guvuši 273 109 eiro peļņu.    Uzņēmums informē, ka peļņas pieaugums saistīts ar jaunu pakalpojumu līgumu noslēgšanu ar īpašnieku (Jēkabpils domi) par apgaismojuma uzturēšanu un zāles pļaušanu pilsētā, palielinājušies ieņēmumi no pilsētas teritorijas apsaimniekošanas darbiem, būvniecības darbiem, kā arī no sadzīves atkritumu savākšanas un izvešanas. Uzņēmuma 2019. gada neto apgrozījums bija 2 000 576 eiro. Administrācijas izdevumu īpatsvars neto apgrozījumā  2019. gadā ir 11,6% no neto apgrozījuma. «Jēkabpils pakalpojumi» 2019. gadā no daudzdzīvokļu namu konteineriem izveduši 3 710 tonnas atkritumu, salīdzinoši 2018. gadā – 3 572,3 tonnas. Izvesta arī 661 tonna daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju sašķiroto atkritumu. No privātmāju konteineriem izvestas 1 889 tonnas atkritumu, bet 2018. gadā  – 2 306 tonnas.  Pērn izvestas 1 593 tonnas privātmāju iedzīvotāju sašķiroto atkritumu. Uzņēmums  veic arī  būvdarbus. Pērn ekspluatācijā nodoti: Ilūkstes ielas posms, velotrase, jauni auto stāvlaukumi Brīvības un Palejas ielā.
     Par SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» pērnā gada pārskatu BD jau iepriekš rakstīja sīkāk, uzņēmums 2019. gadu noslēdz ar 121 706 eiro zaudējumiem, kas bija par 703 015 eiro mazāk nekā 2018. gadā. Šogad uzņēmuma finansiālo situāciju negatīvi ietekmē  Covid – 19 ārkārtas situācija, kad tika pārtraukta daudzu pakalpojumu sniegšana.
     Visu kapitālsabiedrību finanšu riski ir saistīti ar pakalpojumu saņēmēju parādiem un nepieciešamību ņemt aizņēmumus, lai varētu uzlabot tehnisko aprīkojumu un siltumtrašu vai ūdens apgādes tīklu stāvokli kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanai un resursu ekonomijai. 
      G. Gogulis informēja, ka uzraugošās institūcijas pievērš uzmanību tam, lai pašvaldības nešķērssubsidē (izmaksu pārvietošana no citiem pakalpojumu veidiem savos uzņēmumus) savus uzņēmumus, un tie darbojas brīvajā tirgū, esot pelnoši bez pašvaldības subsīdijām, kuru piešķiršana, kontroles ieskatā ieskatā, kropļo uzņēmējdarbības konkurenci. Tāpēc arī tiek uzsvērts akcents uz uzņēmu peļņas gūšanu.
     Atbildot uz jautājumu, vai kapitālsabiedrību peļņas nodrošināšana nebūs saistīta ar to sniegto pakalpojumu tarifa palielinājumu iedzīvotājiem, varbūt tādā gadījumā nevis spiest uz peļņu, bet atsevišķus pakalpojumus uzticēt privātajām struktūrām vai uzņēmums privatizēt,  G. Gogulis skaidro, ka tas nav izslēgts un ir jāsaprot, ka pašvaldības uzņēmumu darbība nav garantēts bizness. Taču uzņēmumiem esot iespēja samazināt izmaksas un strādāt bez zaudējumiem vai ar peļņu, efektivizējot pārvaldību un izmaksas.
     -Tarifa palielināšana būtu vieglākais risinājums, bet lai viņi skatās arī uz citām ekonomijas iespējām. Tagad kapitālsabiedrībām savi budžeti jāsaskaņo ar pašvaldību, un  tā sarunu ceļā tika meklēti risinājumi, kā ekonomēt, un tā tas daudzās situācijās arī aizgāja uz plusiem, – skaidro Guntars Gogulis.   
 
 D. Gagunova foto
Viens no uzņēmumiem, kuram aizvadītajā gadā pieaugusi peļņa, ir «Jēkabpils pakalpojumi». Tas saistīts arī ar izpildīto būvdarbu apjoma pieaugumu. Piemēram, uzņēmums būvēja velotrasi aiz vecā tiesu nama.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Kadsparsteigums
    Kadsparsteigums
    pirms 1 nedēļas

    Gogoļa balsī nav apslāpējama vēlme privatizēt.. pirmā būs slimnīca, kas mērķtiecīgi tiek novesta līdz bezdibeņa malai, neprasmīgi saimniekojot. Pēc tam pārējās kapitālsabiedrības. Jēkabpils pakalpojumu kapitāldaļas tikko atpirka no privātā - tad jautājums kāpēc? Un vai nebija lieki, vairākus simtus tūkstošu maksāt ..par neko. Pašvaldība bija mažoritārais dalībnieks, turklāt ir skaidrs, ka lielākā apgrozījuma daļa ir pašas pašvaldības iepirkumu apkalpošana. Kārtējais farss.

    Atbildēt
  2. Cits
    Cits
    pirms 1 nedēļas

    Šodien mamma saņēma JK Namu pārvaldes vēstuli, par kāda privātā zemes gabala pirkšanas iespējām. Tad par kādu peļņu var runāt, ja nauda aiziet pat privātu zemes gabalu īpašnieku reklamēšanai. Kāpēc man būtu jāmaksā, par to lai Namu pārvalde palīdz kādam notirgot īpašumu?

    Atbildēt

Pievienot komentāru