Jēkabpils reģionālās slimnīcas statuss nav apdraudēts
INESE ZONE

Veselības ministrijas informatīvais ziņojums par izmaiņām slimnīcu darbībā, kas neizslēdz iespēju, ka  dažām reģionālajām slimnīcām, iespējams, nāksies kļūt par zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm, un informācija, ka Veselības ministrija iecerējusi daļēji pārņemt valsts pārziņā reģionālās slimnīcas Daugavpilī, Valmierā un Liepājā, sabiedrībā rada bažas par Jēkabpils reģionālās slimnīcas nākotni. 
    Lai arī jaunā slimnīcas valde nesen uzsākusi darbu, BD tomēr lūdza šajā situācijā informēt, kā veicas ar uzņemšanas nodaļas un poliklīnikas rekonstrukcijas projektu, kas atbilstoši pašvaldības informācijai bija apdraudēts. Interesējāmies, kad varētu sākties kādi darbi, vai projektā ir izmaiņas par darbu apjomu? Tāpat lūdzām informāciju par slimnīcā notikušo insulta grupas darba pārbaudi, jo tā ir viens no reģionālās iestādes statusa saglabāšanas nosacījumiem, kā arī lūdzām ieskicēt, kas uzsākts finanšu situācijas uzlabošanai. 
 
Šogad – jauna aparatūra, nākamgad – būvniecība
    Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola atbildes sniedza balstoties uz valdes priekšsēdētājas Margaritas Meļņikovas sniegto informāciju. 
Viņa skaidro, ka šobrīd ir novērsts risks zaudēt ES finansējumu slimnīcas rekonstrukcijas projektam. Projekta plāns ir saskaņots ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kas tam ir devusi savu akceptu. Būvniecību plānots uzsākt nākamgad, bet šogad projekta ietvaros iegādāsies jaunu aparatūru. Savukārt, vaicāta par to, vai nav apdraudēts Jēkabpils reģionālās slimnīcas statuss, viņa minēja, ka tā saglabāšana ir viens no valdes galvenajiem uzdevumiem. Protams, esot grūti ietekmēt politiķu lēmumus, kas arī šobrīd valsts budžeta sakarā esot neprognozējami. Valdes ieskatā reģionālo statusu slimnīcai ir svarīgi saglabāt tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas sakarā, jo Jēkabpils ir ceļu un dzelzceļu krustpunkts, un stratēģiski nozīmīgās atrašanās vietas dēļ slimnīcas reģionālā statusa saglabāšana būtu atbalstāma arī no valdības puses. Slimnīcas valde intensīvi piedaloties ministriju un darba grupu sanāksmēs, lai paustu savu nostāju. 
    -Cik zināms, Saeimā un ministrijās ir darba grupas, kas veido redzējumu par nākamo gadu, kam statusu noņems, ko daļēji pārņems valsts kontrolē, bet par Jēkabpili tādu indikāciju nav, ka to grib pārņemt, - sacīja Kristīne Ozola. 
    -Sadarbībā ar nodaļu vadītājiem tiek apzinātas vajadzības, lai nodrošinātu nepieciešamos instrumentus un tehnisko aprīkojumu. No oktobra pastāvīgu darbu uzsāks rezidentūru pabeigušais urologs, kas varēs nodrošināt arī uroloģiskās operācijas. Lai iesaistītu ārstus lēmumu pieņemšanā, jau ir izveidota ārstu konsultatīvā padome. Tās sastāvā ir iekļauti nodaļu vadītāji un pēc nepieciešamības citi speciālisti. Septembra beigās plānota pirmā padomes sēde. Ir uzsākts antibiotiku lietošanas izvērtējums, jo arī šajā segmentā valde redz iespēju samazināt izdevumus. Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta laboratorijas darba efektivitātes uzlabošanai. Tiks pārdalīts veselības aprūpes ministrijas finansējums pakalpojumu sniegšanai atbilstoši pakalpojumu pieprasījumam un rindas garumam. Piemēram, ir papildināts finansējums ginekoloģijas, traumatoloģijas un uroloģijas operācijām dienas stacionārā. Tiek veikta valsts apmaksāto programmu analīze, to izstrādes vai neizstrādes analīze, lai novērstu neatbilstības vai no valsts budžeta saņemamā finansējuma samazinājumu. Viena no lielākajām budžeta izdevumu pozīcijām ir darbinieku algu fonds, tāpēc valdes darba plānā aktuāla ir algu politika. Valde norāda, ka iepriekšējā periodā mazāka uzmanība ir tikusi pievērsta saimniecisko vajadzību nodrošināšanai, un, plānojot slimnīcas šī gada budžetu, netika iekļautas vairākas izdevumu pozīcijas, kas ir nepieciešamas slimnīcas darbībai. Valde arī informē, ka ir iesāktas sarunas par efektīvu operācijas zāļu izmantošanu. Domājot par nākotni, līdz gada beigām plānots veikt pakalpojumu programmu izdevumu aprēķināšanu pa pozīcijām, lai nākotnē varētu sinhronizēt ieņēmumu un izdevumu pozīcijas un ar laiku iegūt finansiālu stabilitāti, - tā valdes sniegto informāciju atreferēja Kristīne Ozola. 
     K. Ozola informēja, ka šī gada pirmajā pusgadā veikts insulta vienības darbības izvērtējums un kopsavilkumu par inspekcijas secinājumiem slimnīca saņems līdz šī gada beigām. Cerams, tas būšot salīdzinājumā ar citām slimnīcām. Šobrīd neesot nekādu pazīmju, ka kaut kas no šī viedokļa varētu negatīvi iespaidot slimnīcas darbu. Protams, ka arī šobrīd tā strādājot ar zaudējumiem, jo no tādiem zaudējumiem, kādi bija, nevarot atbrīvoties mēneša laikā. 
 
Būs jāgādā par vides pieejamību slimnīcā
    BD lūdza slimnīcas valdes priekšsēdētāju Margaritu Meļņikovu precizēt, kāda aparatūra slimnīcai tiks iegādāta šogad? Viņa skaidro, ka projekta ietvaros tiek plānots iegādāties vizuālās diagnostikas aparatūru - rentgenus un kompjūtertomogrāfijas aparātu, kas būs jaunākas paaudzes un attiecīgi ērtāk lietojama mūsu ārstiem. Aparatūras iegāde esot plānota tā, lai to varētu izmantot maksimāli lietderīgi un tā derētu plašam medicīnas profilu klāstam: perinatālās aprūpes centram, reanimācijā, traumatoloģijā, terapijā, neiroloģijā, uzņemšanā un citās nodaļās.
    Preses konferencē domē izskanēja informācija par izmaiņām slimnīcas uzņemšanas nodaļas un poliklīnikas rekonstrukcijas projekta vadības grupā. Vaicāta par tās jaunajiem locekļiem, M. Meļņikova nenosauca vārdus, bet informēja, ka, ņemot vērā to, ka līdz šim projektu vadīja slimnīcas darbinieki un ārsti, kuri pie esošā darbaspēka apjoma strādā uz izdegšanas sliekšņa, tad, saskaņojot un konsultējoties ar Jēkabpils domi, tika nolemts izveidot profesionālu vadības grupu. Šobrīd Eiropas finansējuma zaudēšanas risks  esot samazināts līdz minimumam.
   -Grupā ietilpst tādi cilvēki, kuri ir strādājuši ar daudziem Eiropas projektiem un savā darba gaitā ir būvējuši Daugavas stadionu, Carnikavas pašvaldību ēkas, mūsu valsts lielās slimnīcas. Ir iekļauts jurists, kurš strādājis Ārlietu ministrijā un vairākās vēstniecībās. 
    Projekta būtība netiek mainīta. Tas tiek uzlabots un pārveidots, lai tas atbilstu Eiropas un pasaules slimnīcu standartiem. Ņemot vērā, ka esošā projekta izmaksas ievērojami pārsniedz esošo piešķirto finansējumu, tiks lemts, no kādām projekta daļām būs jāatsakās. Bet, mierinot iedzīvotājus, jau iepriekš var teikt, ka projekta izmaiņas neietekmēs uzņemšanas nodaļas jeb stacionārās daļas pārbūvi. Izmaiņas var skart plānoto, kas attiecas uz ambulatoro daļu, bet kā obligātu sadaļu atstājot liftu pārbūvi, kas prasa steidzamu nomaiņu. Celtniecības uzsākšana tiek plānota nākamā gada pirmajā ceturksnī, - informē Margarita Meļņikova.
     Viņa skaidro, ka viena no problēmām bija tā, ka sākotnējā projektā praktiski netika pārdomāta vides pieejamība. Tagad uzstādījums esot šo jautājumu izvirzīt par prioritāti. Šobrīd jau ir konstatētas pieejamības problēmas slimnīcas daļā, kas nav pakļauta pārbūves projektam, bet tās to risināšot paralēli, un jau tiek veikti nepieciešamie aprēķini.

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru