Jēkabpils reģionālās slimnīcas valde informē par 100 dienās paveikto
INESE ZONE

Jau pagājušas 100 dienas, kopš darbu uzsākusi jaunā Jēkabpils reģionālās slimnīcas (JRS) valde, kas bija aicinājusi uz tikšanos vietējos plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, lai informētu par paveikto, mērķiem un darbiem, kas vēl izdarāmi līdz šī gada beigām. 
  Informējot par pienākumu sadali valdes locekļu starpā, tika skaidrots, ka Gvido Liepiņš atbild par attīstību, stratēģijas plānošanu un īstenošanu un finansiālo vadību; Andrejs Miļčevskis – par ārstniecības procesu, tā pilnveidošanu un jaunu speciālistu piesaisti, bet Inna Budovska –  par iekšējo un ārējo komunikāciju, klientu apkalpošanu un rezidentu piesaisti darbam slimnīcā. 
 
Pacientu apkalpošanā izmanto jaunākās tehnoloģijas
    Informējot par 100 dienās paveikto, tika uzskaitīts, ka uzlabojumiem komunikācijā ar pacientiem ir ierīkota vienotā tālruņa sistēma un rindu mašīna poliklīnikā, kas kontrolē pacientu plūsmu. Slimnīcas jaunais vienotais tālrunis ir 62203333. Tā esot panākts, lai reģistratūra vienmēr būtu sazvanāma, un tas sniedz iespēju apkopot zvanu statistiku un redzēt, kad reģistratūra ir vairāk noslogota, kad nepieciešams papildu cilvēku resurss un kā varētu klientu apkalpošanu pilnveidot. Pirmkārt acīmredzami tika uzlabots darbs komunikācijā ar pacientu.  Tāpat esot uzstādīti papildu posttermināli norēķiniem ar maksājumu kartēm visu reģistratūru kasēs poliklīnikā un slimnīcā. Uzsākta klientu apkalpošanas kvalitātes standartu izstrāde un ieviesta jauna darbavieta – vecākā reģistratore/klientu apkalpošanas speciāliste, un sadarbībā ar viņu top standarts ar mērķi panākt profesionālu personāla saziņu ar pacientiem, Tāpat esot izstrādāta jauna slimnīcas mājaslapa – www.jrslimnica.lv –, kurā var iepazīties par jaunākajām aktualitātēm slimnīcas darbā, informāciju par pakalpojumiem un pieņemšanas laikiem. Izstrādāta un ieviesta arī e- pieraksta sistēma, ko pacienti var izmantot no 10. augusta. Tā ir pieejama slimnīcas mājaslapā ērtam pierakstam pie  speciālistiem, pat  neatejot no sava datora: gan uz valsts apmaksātajiem, gan maksas pakalpojumiem. 
 
Cenšas saimniekot optimālāk un aktīvāk meklēt jaunus speciālistus 
I    nformējot par paveikto saimnieciskajā darbā, Gvido Liepiņš pastāstīja,  ka pašlaik notiek darbs pie pilnīgas slimnīcas katlumājas automatizācijas. Izveidota arī mājaslapa iekšējai lietošanai, kas domāta saimnieciskajiem darbiniekiem un ārstniecības speciālistiem iekšējai komunikācijai. Piemēram, tā darbojas arī kā saimniecisko darbu uzskaites žurnāls, kur darbinieki var reģistrēt problemātiskās saimnieciskās lietas, kur nepieciešami remonti vai uzlabojumi, tāpat var reģistrēt darbu apjomu, izpildes termiņus un nepieciešamos resursus. Optimizēta arī liftu apkalpošana. Līdz šim trīs slimnīcas modernie lifti apkalpoti ar liftnieku palīdzību, tagad tādu nav, jo viss darbojas automatizēti. Taču labi darbinieki esot slimnīcas lielākā vērtība, tāpēc arī abiem liftniekiem  atrasts cits darbs slimnīcā. Kā vēl vienu veikumu G. Liepiņš minēja izveidoto vienoto operācijas blokā plānoto operāciju kalendāru, kas elektroniski pieejams iekšējai lietošanai domātajā vietnē un palīdz efektīvi plānot operāciju darbu. Veikts darbs arī pie pacientu plūsmas sadales un efektivizācijas, nodalot ambulatoro pacientu plūsmu no stacionāra pacientu plūsmas, un tie pacienti, kam nepieciešama ambulatora aprūpe, nenāk uz stacionāru. Tā, piemēram, tagad pārsiešanu veic poliklīnikā, kur ir atbilstoši speciālisti, bet agrāk pacienti nāca to darīt uz nodaļām, aizņemot nodaļu darbinieku laiku. Pie saimnieciskajiem darbiem  tika minēta arī nelielas operāciju zāles iekārtošana dienas stacionārā, kur jau iepriekš bijusi tam atvēlēta telpa un aprīkojums, kas tikai nebija uzstādīts. Tagad atbilstošas nelielas manipulācijas var veikt šajā zālē. 
   Inna Budovska informēja par darbu jaunu speciālistu piesaistē. Jau esot izvērtēta esošā situācija un izveidots saraksts ar aktuālajām specialitātēm, kādas trūkst visvairāk, lai varētu piesaistīt rezidentus. Atbilstoši tiek veidota sadarbība ar augstskolām, šobrīd ar  Stradiņa universitāti, kas  sola palīdzēt nodrošināt slimnīcu ar nepieciešamajiem speciālistiem. Tāpat sadarbībā ar pašvaldību tiek strādāts pie dzīvokļu fonda nodrošināšanas jaunajiem speciālistiem, kas nāks strādāt uz JRS.  G. Liepiņš sacīja, ka dzīvoklis jau esot piešķirts jaunajai kardioloģei. Gan pirmajā gadījumā bijuši arī savi sarežģījumi, bet pašvaldība esot gatava sniegt atbalstu un nodrošināt speciālistus ar izremontētiem dzīvokļiem.
   Valdes loceklis Andrejs Miļčevskis pastāstīja, ka slimnīcai nepieciešams urologs, divi neirologi, kardiologs, anesteziologs, ķirurgs, rehabilitologs, gastroenterologs – endoskopists un būtu vēlams arī radiologs.  Daži no šiem speciālistiem jau ir pašvaldības stipendiju programmas dalībnieki un, beidzot studijas un praksi, nāks darbā uz slimnīcu, citi tiek meklēti. Jau šogad slimnīcā darbu uzsāks paliatīvās aprūpes speciālists, būs ķirurgs, nākošgad - kardiologs un urologs un  divi neirologi – viens 2020. un otrs 2021. gadā. Ar A. Miļčevska palīdzību tiek veiktas pārrunas ar speciālistiem par darbu Jēkabpils slimnīcā.
 
Poliklīnikā būs acu klīnika
   G. Liepiņš arī informēja par uzsākto ERAF projekta īstenošanu, kas saņemts mantojumā no iepriekšējās vadības un paredz poliklīnikas un uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju. Jaunās valdes redzējums ir poliklīnikas projekta izstrāde atbilstoši modernākajām tendencēm, ar skatījumu uz nākotni. Līdz ar to tika izvērtēts kabinetu iespējamais noslogojums, lai optimizētu telpu izmantošanu un uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Projektētāji šos jautājumus risina kopā ar medicīnas tehnologu Gintu Cīruli.  Pēc jaunās valdes iestāšanās amatā projekts tika papildināts ar acu klīniku poliklīnikas telpās - ceturtajā stāvā. Acu klīnika ir ieplānota kā vienīgā klīnika reģionā, kas sniegs valsts apmaksātos pakalpojumus oftalmoloģijā, tai skaitā glaukomas un kataraktas operācijas. Jēkabpilī darbu sāks jauna speciāliste, kas veiks acu operācijas, kā arī operēs jēkabpiliešiem jau zināmā oftalmoloģe Ilona Mitre.
     Līdz šim vislielākā sabiedrības interese bijusi par poliklīnikas pārbūvi. Konkrēti par bērnu nodaļas pārcelšanu uz otro stāvu. Māmiņas protestē, ka tur gaiteņi ir šaurāki un nevarēs iebraukt ar ratiņiem. 
     -Lai izvairītos no infekcijām, iebraukšana ar ratiņiem no ielas poliklīnikā pat nebūtu vēlama, tāpēc tiks izbūvēta novietne ratiņiem, kur tos varēs pieslēgt. Protams, ka nevar pilnībā izslēgt nepieciešamību iebraukt ar ratiņiem pediatrijas nodaļas telpās. To arī neliegs un, lai pārvietošanās būtu ērtāka, ierīkos plašākus liftus. DEAK tiks pārvietots uz pirmo stāvu, jo tā atrašanās augšējā stāvā apmeklētājiem nav lēta, – skaidroja G. Liepiņš.
Ieviesīs kontroles un datu apkopošanas sistēmas
   Runājot par darbiem, kas veicami līdz šī gada beigām, jaunās valdes locekļi minēja, ka pirmkārt jānodrošina diktofona centra darbs, kas domāts, lai kvalitatīvi ievadītu sistēmā pacientu datu un slimības vēstures, tā arī atvieglojot vecāko māsu darbu, un būs domāts arī dakteriem. Otrs  darbs, kas jāveic līdz gada beigām, ir debitoru parādu kontroles risinājumu izstrāde, lai pacientu reģistratori varētu strādāt ar pacientiem, kuri ir parādā slimnīcai, lai mazinātu pacientu parādu apjomu. Tāpat jāstrādā pie zāļu verifikācijas sistēmas ieviešanas, kas mazinās viltotu zāļu nokļūšanas iespēju slimnīcā.
     -Ar nākamā gada 9. februāri stāsies spēkā ES regula, kas paredz papildu standartu ieviešanu, lai nodrošinātos pret viltotu zāļu izplatīšanu. Tādi gadījumi ES ir bijuši. Uz katra zāļu iepakojuma būs kods, ko ieskenēs, un tas nozīmēs, ka otrs tāds kods nekur nevar parādīties, jo tad tas būs viltojums, – skaidro G. Liepiņš. 
     Vēl viens darbs esot kvotu izpildes  sistēmas kontroles risinājumu izviešana. Tas būs analītisks rīks, kas dos iespēju kontrolēt ārstniecības kvotu izpildi vai neizpildi, kā arī saņemtā valsts finansējuma atbilstību tai, lai varētu izvērtēt savu situāciju katrā no ārstniecības jomām un uzlabot tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams. Plānots arī nodrošināt to, ka  līdz gada beigām pacienti izmeklējumu rezultātus varēs saņemt izmeklējumu e- pastā, ievadot norādīto kodu. Arī ārsti un speciālisti tā ātrāk varēs redzēt izmeklējumu rezultātus. 
    -Līdz gada beigām plānojam ieviest zāļu un medicīnas preču norakstīšanu uz pacientu. Tas kalpos, lai uzlabotu ārstniecības procesa kvalitāti, lai ārstniecība pret pacientu notiktu korekti un tā, kā to ir nozīmējis ārsts. Jo, rakstot ordinācijas vairākkārt uz papīra, var kļūdīties. Varēs arī operatīvi kontrolēt zāļu un medicīnas preču patēriņu un derīguma termiņu. Vienotu risinājumu ieviesīsim radioloģijas izmeklējumiem, atsakoties no «DataMed» sistēmas ārpakalpojuma. Tas pacientiem dos iespēju visus izmeklējumus turpmāk apskatīt e- veselības sistēmā, kur šobrīd  tie visi nav pieejami. Turpināsim arī kvalitātes vadības sistēmas izstrādi un ieviešanu, – stāstīja G. Liepiņš.
 
D. Gagunova foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (21)

  1. Dakters
    Dakters
    pirms 1 gada

    Pagājušas jau gandrīz 200 dienas un sasniegumi kļuvuši vēl spilgtāki - slimnīcas zaudējumi jau sasnieguši gandrīz 500 000 EUR (pus miljona) atzīmi - salīdzinājumam, pagājušajā gadā šajā periodā slimnīca strādājusi ar 18 000 peļņu.. Dīvaini, ka par šo Jēkabpils reģionālās slimnīcas valde neinformē..

    Atbildēt
  2. Sanitars
    Sanitars
    pirms 1 gada

    Jāni, tas tu?

  3. Leo
    Leo
    pirms 1 gada

    Kāds "īpaši stulbs" te pirms diviem mēnešiem kaut ko par pareizo izvēli rakstīja..

  4. Leo
    Leo
    pirms 1 gada

    ..pareizo izvēli rakstīja..

Pievienot komentāru