Jēkabpils reģionālās slimnīcas valde stāsta par pirmo 100 dienu darbu
INESE ZONE

8. novembrī Jēkabpils reģionālās slimnīcas valde un domes vadība preses konferencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja par šajā laikā paveikto un nākotnes iecerēm.
     – Gribētu pateikt paldies ikvienam slimnīcas darbiniekam un arodbiedrībai, jo jaunā kolektīvā nekad nav viegli uzsākt darbu. Izjutu to, ka darbinieki mūs gaidīja, vēlējās strādāt un pieņēma, par ko man ir liels prieks un esmu pateicīga. Nevienas pārmaiņas nenāk viegli un nav viegli, ja nāk jauna vadība, vēl jo vairāk, ja vadība mainās diezgan bieži. Īpaši paldies kolektīvam, kas palīdzēja un atbalstīja. Katra pārmaiņa, jebkurš solis, kas ir sperts šajās 100 dienās, ir noticis, pateicoties visiem darbiniekiem. Un jāteic, ka nevienas pārmaiņas nav vieglas, jo tas no mums un darbiniekiem prasa iziešanu no komforta zonas, paskatīšanos uz sevi no citas puses un pieņemt arī to, ka tas, ko bijām pieraduši darīt vakar, vairs nav tik efektīvs šodien, jo nekas nestāv uz vietas, – sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņiko­va. Arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps un vietniece Kristīne Ozola bija gandarīti par to, ka jauno valdi kolektīvs ir pieņēmis un valdei ir laba sadarbība ar domi. 
     – Esam kopīgi pieņēmuši lēmumu, ka līdz jaunajam gadam valde strādās divu cilvēku sastāvā. Pēc tam skatīsimies, vai pēc jaunā gada sludināt konkursu uz trešā valdes locekļa amatu vai nē, – informēja Aivars Kraps. Slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Margarita Sa­veļje­va sacīja, ka ar valdes priekšsēdētāju pa 100 dienām dažādos jautājumos izdevies panākt kopsaucēju, jo valdes priekšsēdētāja no pusvārda visu saprotot. Priekšā gan esot cīņa par kop­līgumu, jo ir lietas, uz kurām valdes priekšsēdētājai skatījums ir savādāks nekā kolektīvam. 
 
Pārskata periodu noslēdz ar 19 997 eiro zaudējumu
     M. Meļņikova informē, ka slimnīcas mājaslapā www.jrslimnica.lv. jau publicēts vadības ziņojums par periodu no 2018. gada 30. septembra līdz šī gada 30. septembrim, un periods ir noslēdzies ar 19 997 eiro zaudējumu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējiem peri­odiem un 2018. gadu (2018. gada auditētie rezultāti uzrādīja slimnīcai 824 721 eiro lielus zaudējumus, kas līdz tagadējās valdes apstiprināšanai bija samazināti līdz aptuveni 400 000 eiro) zaudējumi ir samazinājušies. 
    – Bet jāskatās uz priekšu, ko mēs varētu veikt vēl labāk, ko vēl optimizēt un uzlabot. Jāskatās, lai pakalpojumu programmas, par kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), arī tiktu izpildītas un finansējums saņemts. Mēs darba procesā ik brīdi konstatējām statistiskās kļūdas, kas liedz saņemt finansējumu no valsts budžeta. Liels paldies Ārijai Lokmanei  (Jēkabpils reģionālās slimnīcas medicīniskās uzskaites un veselības aprūpes korektore), kas ir labā roka medicīnas statiskā, jo jebkurā brīdī var ko pajautāt un pārbaudīt, lai samaksa par pakalpojumiem būtu likumīga un rēķinam atbilstoša, – stāsta Mar­garita Meļņikova. 
    Viņa informē, ka ir aktualizēta medikamentu norakstīšana uz pacientu, ko uzsākusi jau iepriekšējā valde. Tas esot pārrunāts ar ārstiem, un, kaut arī ieviest izmaiņas nav vienkārši, esot prieks, ka traumatoloģijas nodaļas vadītājs dakteris Aldis Šperliņš piekritis, ka viņa nodaļas darbs ir kā pilotprojekts šim procesam. Tas ir, medikamenti nodaļā ir tikai konkrētu dienu skaitu, cik tas nepieciešams pacientam. Tas ir svarīgi, jo medikamenti ir joma, kurai jātērē daudz finanšu no slimnīcas budžeta. 
    – Tāpat aktualizēsim, un tas jau ir darīts, antibiotiku lietošanu. Ir jāsaprot, ka medicīna attīstās un antibiotiku lietošana vairs nav tik populāra, kā tas bija vēsturiski. Un arī pie ķirurģiskajām operācijām pēc jaunajām vadlīnijām vairs nelieto tik daudz antibiotiku. Tas arī ir kopsakarā ar MK vadlīnijām attiecībā uz multirezisteneces risku samazināšanu. Antibiotiku lietošana ir risks, kas veicina pret tām noturīgu baktēriju attīstību. Tāpēc mēs, iespējams, soli šajā virzienā veiksim, pirms tas būs obligāts jebkurai ārstniecības iestādei, – saka Mar­garita Meļņikova.
 
Zobārstiem būs jauna aparatūra
    BD slimnīcas valdei vaicāja, kā plānots risināt zobārstniecības kabineta aprīkojuma atjaunošanu? Slimnīcas zobārsti ir vieni no retajiem, kam ir līgums ar valsti par bērnu bezmaksas ārstēšanu, taču kabineta iekārtas ir novecojušas. No trijām darbojas viena, un nupat arī tā gandrīz pilnībā izgāju no ierindas. 
M. Meļņikova atzīst, ka tas ir akūts jautājums. Valsts apmaksā zobārstniecības pakalpojumus bērniem, taču tos bieži vien esot emoci­onāli grūti sniegt un daudzi zobārsti to neuzņemas. Ir vecāki, kas var apmaksāt zobārstu pakalpojumus, bet daudzi to nevar atļauties, tāpēc kopā ar pašvaldību nolemts, ka slimnīcā jāturpina sniegt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem. Tādēļ plānota jaunas zobārstniecības ie­kārtas – krēsla – iegāde. Jau esot sagatavota iepirkuma tehniskā specifikācija. Iz­maksas esot līdz 15 000 ei­ro, un cerams, ka nākamā gada janvārī iekārta jau būs slimnīcas zobārstu rīcībā. 
 
Plāno paplašināt dienas stacionāra piedāvājumu
     Vaicāta par nākotnes plāniem. M. Meļņikova min, ka ir nepieciešams attīstīt dienas stacionāra darbu, jo mazinvazīvās ķirurģiskās operācijas ir izdevīgas gan slimnīcai, gan pacientiem. Tās ir ceļa, pleca locītavu operācijas, nierakmeņu iz­ņemšana, kas prasa vienu dienu, un nākamajā pacientu jau var izrakstīt. Tāpat esot jāattīsta plānveida īslaicīgā ķirurģija, kas ir tas pats dienas stacionāra princips. Atšķirība tā, ka pacientam varbūt lielāks risks vai lielākas komplikācijas iespējas, tāpēc viņš dienas stacionārā var atrasties līdz trīs dienām. 
     – Kā attīstāmu jomu saredzam arī dermatoloģiju ambulatori. Jau ir sagatavota tehniskā specifikācija CO2 lāzeriekārtas iegādei, kas sniegs iespēju ādas veidojumus likvidēt atbilstoši jaunākajām metodēm. Jāveicina mazinvazīvu uroloģijas pa­kalpojumu attīstība. Par to ar priekšlikumiem nāk klajā uroloģijas nodaļas vadītājs Māris Vlazņevs. Šobrīd nier­akmeņu izņemšana ir iespējama, bet, lai to padarītu efektīvāku, izvērtēsim lāzer­iekārtas iegādi nierakmeņu skaldīšanai. Lai piesaistītu jaunus speciālistus, jau esam sākuši pārrunas ar vēl vienu urologu, kas no janvāra vai februāra varētu sākt strādāt. Jau runājam ar ceturtā gada rezidentiem par viņu iespēju palikt mūsu slimnīcā. Neesmu saņēmusi noraidošu atbildi. Bet ir tā, ka jauniem speciālistiem un jebkuram jaunam cilvēkam ir jādod iespēja mainīt, uzlabot, jādod niša, kur viņš var ko savu attīstīt un dot savu ieguldījumu. Neviens jauns speciālists, lai kādu naudu viņam maksātu, tad, ja viņu ieliks vecā sistēmā un pa­teiks, ka ir jāstrādā pēc ve­cās sistēmas, nepiekritīs. Tas ir jāsaprot. Tādēļ es ļoti ceru, ka mēs spēsim dot jaunajiem iespēju attīstīties pašiem un attīstīt savu jo­mu. Tas attiecas uz ķirurģiju, uz traumatoloģiju, kur mēs sākam domāt, vai nevajadzētu attīstīt arī gūžas protezēšanu, jo ir jauni speci­ālisti, kas to varēt darīt. A­t­tīstīsim arī artroskopiskās pleca locītavu un ceļa locītavu operācijas. Domājot par nākotni, top vidēja termiņa attīstības stratēģija. Strā­dāsim arī pie pacientu ēdināšanas uzlabošanas. Meklēsim dietologu, lai var caurskatīt pacientu ēdināšanu atbilstoši jaunākajām prasībām. Visās nodaļās ir izvērtēta sanitāri epidemi­oloģiskā drošība, lai samazinātu inficēšanās risku pacietiem. Protams, ir liels prieks, ka uroloģijas nodaļā ir jauns vadītājs,  kurš ir bijis mūsu slimnīcas rezidents. Varbūt tas ir riskants pasākums no valdes puses uzticēt šo amatu jaunam darbiniekam, bet jau redzam, ka tas at­maksājas, jo jauns cilvēks ir ar jaunu skatījumu. Vēl mums ir jauns kardiologs Dmitrijs Degtjarjovs, kurš arī ir šīs slimnīcas rezidents. Uz pusslodzi viņš šos pakalpojumu sniedz poliklīnikā un uz pusslodzi stacionārā kā konsultants nodaļās, – stāsta Margarita Meļņikova.  
M. Meļņikova stāsta, ka no 1. novembra ir sadalītas atbildības sfēras valdes locekļu starpā, kas redzams arī slimnīcas mājaslapā. M. Meļņikovas pārziņā ir uzņēmuma stratēģiskā vadība, finanšu, personāla un administratīvo procesu vadība. Savukārt Renārs Putniņš ir atbildīgs par iepirkumu procesu, investīciju projektu un no 1. novembra, kad darbu atstāja Andrejs Miļčev­skis, arī par ārstnieciskā procesa vadību. Taču ikkatrs jautājums, kas skar stratēģiskas lietas un slimnīcas darbu, tiekot parunāts, un M. Meļņikova varot pateikt paldies R. Putniņam, ka var sastrādāties, un abi spēj atrast kompromisus. 
 
Plāno attīstīt laboratorijas darbu
      Informējot par laboratorijas darbu, M. Meļņikova skaidro, ka grib kliedēt runas par to, ka vadība grib laboratoriju nodot ārpakalpojumā. 
    – Es gribētu mūsu slimnīcas laboratoriju redzēt konkurētspējīgu salīdzinājumā ar privātām laboratorijām. Es saprotu, ka tas ir ambiciozs plāns, bet, ja nebūs ambiciozu mērķu, tad mēs paliksim tur, kur esam. Mums ir bijušas pārrunas ar jauno potenciālo laboratorijas vadītāju, kura, cerams, sāks strādāt jau šomēnes. Galvenais, uz ko mēs skatījāmies, lai vadītājam būtu pieredze laboratorijas darba organizēšanā, lai cilvēks izprastu klīnisko laboratoriju, mikrobioloģijas un tuberkulozes laboratorijas darbu. Lai nav tā, ka es zinu tikai klīniskās laboratorijas darbu un par pārējo man nav izpratnes. Tas bija viens no galvenajiem priekšnosacījumiem. Un arī tas, ka laboratorijas vadītājam, kā jebkuram vadītājam, ir maksimāli jāatrodas savā darbavietā, jābūt pieejamam. Tāpēc šī persona strādās uz pilnu slodzi un no viņas tiks prasīta pilna atbildība par laboratorijas attīstību un optimizāciju. Konkurss uz laboratorijas vadītāja amatu netika izsludināts, bet tas nenozīmē, ka mēs neapzinājām, kam varētu piedāvāt amatu. Bija saruna arī ar iepriekšējo laboratorijas vadītāju, bet viņa izvēlējas palikt esošajā darbā. Mums bija svarīgi, lai jaunais laboratorijas vadītājs pēc iespējas ātrāk uzsāk darbu, jo gads tuvojas nobeigumam un mums ir jāizsludina iepirkums laboratorijas reaģentiem. Reaģenti ir viens no lielākajiem iepirkumiem slimnīcā. Tāpēc mums līdz gada beigām ir jāizvērtē esošā darba organizācija. Varbūt ir analīzes, ko uzņemšanas nodaļā nav jāveic, un tad arī reaģentu skaits varētu samazināties. Tāpēc, lai to varētu paspēt, pieņemsim darbā profesi­onāli. Bet kā jebkuram darbiniekam, arī laboratorijas vadītājam būs trīs mēnešu pārbaudes laiks. Tas ir normāli darba attiecībās, lai darba ņēmējs un devējs varētu saprast, vai tas ir piemēroti. Mēnesi laboratorija darbojas bez vadības, bet katrs speciālists labi pārzina savus pienākumus un tiek galā. Turklāt iepriekšējais vadītājs darbā bija reizi nedēļā. Laboratorija ir akreditēta līdz 2023. gadam, – informē Margarita Meļ­ņikova.
 
Prioritāte – uzņemšanas nodaļas darba kvalitāte
    M. Meļņikova stāsta, ka arī uzņemšanas nodaļas darba uzlabošana ir viena no prioritātēm, jo tā ir slimnīcas seja. Uzņemšanas no­daļā arī ir jauna vadītāja – daktere Jeļena Buciniece, kas nodaļu vada no 1. no­vembra. 
     – Nav noslēpums, ka uz­ņemšanas nodaļā ir bijusi NVD pārbaude, kuras kontroles aktu mums solīja atsūtīt jau novembra vidū. Es kontroli uztveru kā iespēju, kad cilvēks no cita skatupunkta var parādīt to veidu vai vietu, kur darba organizāciju nepieciešams uzlabot. Tāpēc gaidu uzņemšanas nodaļas pārbaudes aktu. Tas būs operatīvs re­dzējums, vadoties no kura, mēs skatīsimies, kā veidot pacientu pieņemšanu un grupēšanu. Kā viens no galvenajiem darba uzdevumiem vadītājai ir tieši infografikas veidošana par pacientu grupēšanu pēc prioritātēm. Ir svarīgi gan mums, gan pacientiem to apzināties, jo nereti pacientam šķiet, ka ar viņu nekas netiek darīts. Bet tā nav, ir arī citi aprūpējamie pacienti, tiek veikti izmeklējumi. Tāpēc mēs ar šo infografiku vēlamies parādīt, ka galvenā prioritāte ir ārsta apmeklējums tuvākajās minūtēs. Tad seko izmeklējumi un citu ārstu apskate, kas aizņem laiku. Protams, būs jāstrādā arī ar ģimenes ārstiem. Ir jābūt īstajiem pacientiem īstajā laikā un vietā. Tas nozīmē, ka pacientiem, kuri ir ar tādām veselības aprūpes problēmām, kas jārisina ģimenes ārsta pieņemšanas laikā, nebūtu jāatrodas uzņemšanā, jo šie pacienti paildzina citu – varbūt akūtāku – pacientu gaidīšanas laiku uz palīdzību, – skaidro Margarita Meļņi­kova. M. Meļņikova informē, ka ir no­skaidrots, kāpēc nevar sazvanīt pa centralizēto tālruni, lai pieteiktos uz izmeklējumiem vai pie ārsta. Vecajā centrālē esot četri kanāli, bet divi ir bojāti. Kad zvana trīs cilvēki vienlaikus, trešajam ir sajūta, ka darbinieks nomet klausuli, bet tā tas nav. Nolemts nomainīt veco centrāli. Tāpat tiekot strādāts pie mājaslapas uzlabošanas, lai tajā būtu pieejama plaša informācija par pakalpojumiem, ko sniedz slimnīca, to saņemšanas iespējām un speciālistiem. 
 
Nākamgad būs pilna insulta vienība
    BD interesējās, vai slimnīcā darbojas pilnvērtīga insulta vienība, kas ir obligāta prasība reģionālajām slimnīcām? 
     M. Meļņikova stāsta, ka šobrīd atbilstoši līgumam ar Nacionālo veselības dienestu insulta grupas nav. 
      – Jāņem vērā, ka slimnīcā ir tikai viens pilnas slodzes neirologs. Bet ir trīs nei­rologi – ceturtā gada rezidenti, kas nodrošina dežūras. Paldies dakterei Zitai Danevičai, kas ir savas jomas entuziaste un šīs rūpes ir uzņēmusies. Ikviens insulta pacients, ja tas tiek atvests uz uzņemšanas no­daļu, saņem veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši insulta vadlīnijām, veic arī trombolīzi. Bet jautājums ir aktulizēts. Nākamgad septembrī trīs rezidenti neirologi jau būs pabeiguši rezidentūru, un mums būs trīs pilnvērtīgi neirologi. Mēs runājam arī ar ceturto, un tas nozīmē, ka uz nākamā gada beigām insulta vienība varētu strādāt pilnā sastāvā. Šobrīd, ja tas nepieciešams un darbā nav daktere Daneviča, insulta pacientus pārvedam uz citām ārstniecības iestādēm. Protams, ka ar jebkuru speciālistu runājam, lai viņš pakalpojumu nodrošinātu ne tikai slimnīcā, bet arī pieņemšanas poliklīnikā. To dara urologs un kardiologs, un to darīs arī neirologi, – stāsta Mar­garita Meļņikova. Informē­jot par vakancēm, M. Meļņi­kova pastāstīja, ka līdzšinējā kvalitātes vadības speciāliste darbu atstājusi pēc pašas vēlēšanās, un tagad tiks izsludināti konkursi gan uz kvalitātes vadītāja, gan uz galvenā ārsta amatu. Gal­venais ārsts esot valdes iniciatīva. Tādi esot visās slimnīcās, un viņu pienākums ir ārstniecības procesa vadīšana. 
 
Slimnīcas rekonstrukcijas projektu nācies būtiski uzlabot
     Slimnīcas valdes loceklis Renārs Putniņš informēja par ERAF finansēto slimnīcas rekonstrukcijas projektu.
     – Nav noslēpums, ka no iepriekšējas valdes to saņēmām  ļoti sliktā stāvoklī, jo atbilstoši plāniem tagad jau bija jānotiek būvdarbiem uzņemšanas nodaļā. Mēs saņēmām nepabeigtu būvprojektu, kas vēl top, un, to iztirzājot ar jauno projekta vadības grupu, esam atraduši daudz kļūdu, bet ir panākta vienošanas ar esošajiem projektētājiem par kļūdu labojumu. Ir bijušas kļūdas saistībā ar ugunsdrošību – bija uzprojektēta ugunsnedroša ambulatorā daļa. Tāpat vides pieejamības jautājumi nebija risināti, lai cilvēki ar ratiņkrēsliem varētu iekļūt slimnīcā un poliklīnikā, bija citas problēmas. Nu tās ir atrisinātas, un tuvāko nedēļu laikā abi projekti – uzņemšanas nodaļas un poliklīnikas – būs pabeigti un tiks nodoti ekspertīzei. Mums ir jauna projekta vadības grupa, kam ir liela pieredze būvprojektu izstrādē un ERAF fondu projektu vadībā. (Red. piez. – R. Put­niņš atteicās nosaukt grupas locekļu vārdus, jo viņiem esot saistības arī ar citiem darba devējiem, bet ar Jē­kabpils slimnīcu noslēgts līgums par gabaldarbu. Viņš sazināšoties par iespēju nosaukt vārdus un domājot, ka tuvākajā laikā to varēšot izdarīt. Iepriekš arī domes vadība izvairījās no grupas dalībnieku vārdu nosaukšanas), – stāsta Renārs Put­niņš.
     Vaicāts, kāpēc vispirms tika iepirkta aparatūra, ja projekts paredzēja to darīt pēc būvniecības, R. Putniņš stāsta, ka projekts bijis iekavēts, un, lai iekļautos termiņos un nezaudētu ES fondu naudu, no situācijas izgājuši, sākot ar iepirkumu. Bet toties tagad varēšot projektēt telpas atbilstoši iepirktajai tehnikai ar atbilstošiem durvju izmēriem un citiem rādītājiem. 
      – Ir izsludināti divi iepirkumi datortomogrāfijas un rentgena aparatūrai, un jācer, ka nākamā gada sākumā jau saņemsim un varēsim pacientiem sniegt labāku pakalpojumu. Būvniecī­bas process tam netraucēs. No trim rentgena aparātiem divi būs slimnīcā un viens poliklīnikā. Stacionārā apa­ratūra būs uzņemšanas nodaļā, bet otrs – portatīvais rentgens – tiks izmantots reanimācijā un perinatālās aprūpes centrā. Po­liklīnikā rentgenu varēs uzstādīt uzreiz, jo tā atrašanās vieta neatrodas būvdarbu zonā. Mobilais rentgens atradīsies 2. stāvā, kur arī nenotiks būvdarbi. Uzņemšanas rentgenu gan uzstādīs pēc tam, kad būs izremontētas telpas, bet līgums paredz, ka tehniku piegādās pēc remonta beigām. Ga­rantijas laiks būs no saņemšanas brīža. Nebūs tā, ka iepērkam tehniku, gadu būvējam un tāpēc zaudējam gadu garantijas laika. Tas pats būs ar datortomogrāfu, ko arī piegādās pēc būvniecības pabeigšanas, un ga-rantija stāsies spēkā ar uzstādīšanas laiku. Sagai­dām, ka aparatūras izmaksas būs zemākas, un ietaupīto varēsim novirzīt kādai jaunai aparatūrai vai būvniecībai. Problēma bija tā, ka celtniecības izmaksas bija plānotas ap 4,5 miljoniem, bet projekta tāme bija 7 miljoni. Tas nozīmē, ka iepriekšējais projekts pārsniedza pieejamo finansējumu. Tas ir izaicinājums, pie kā mēs strādājam un redzam, ka varēsim izmaksas samazināt. Kopējā projekta summa ar iekārtām un citu aprīkojumu ir 6,4 miljoni. Tā kā celt­niecība vien bija plānota uz 7 miljoniem, tagad pastāv iespēja, ka no kaut kā būs jāatsakās. Es redzu, ka mēs varētu atteikties no administratīvo telpu izbūves un administrācija paliks esošajās vecajās telpas. Mums jāiekļaujas šajos 4,5 miljonos. Vēl iepriekšējās valdes laikā nebija laikus veikti maksājumi, ko paredzēja līgums, un mums draudēja uz projektu neattiecināmās izmaksas – ap 30 000 eiro, kas slimnīcai būtu jāmaksā no savas naudas. Bet sarunās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ceram, ka tiksim cauri ar brīdinājumu. Nākamā gada otrajā ceturksnī jāizsludina iepirkums būvniecībai, bet projekts jābeidz līdz  2022. gadam. Tomēr tas ir reāli, jo rekonstrukcija skars tikai uzņemšanu, bet poliklīnikā pamatā būs remontdarbi, – stāsta Renārs Putniņš.
    Informējot par saimniecisko darbību, viņš secina, ka tā neesot visu laiku labi nodrošināta. Iepriekš īstenoti daudzi lieli ERAF projekti, bet, izejot cauri telpām, redzams, kur jau plaisa parādījusies, kur linolejs atplīsis, kas ir tipisks infekciju perēklis. 
     – Darbi tiek apzināti ar saimniecības vadītāju un grupēti pēc steidzamības pakāpes. Tāpat arī teritorijas apgaismojums pakāpeniski tiks nomainīts pret LED spuldzēm, lai ietaupītu fi­nanses. Mainām, kad kāda lampa izdeg, jo visu uzreiz nevaram atļauties nomainīt. Tāpat ir citas lietas, it kā sīkumi. Piemēram, uzbrauktuve pie infekciju nodaļas ir, bet priekšā trotuāra apmale, kas traucē ar ratiņiem to pārvarēt. Tas ir sīkums no­asfaltēt nelielu slīpumu, bet tas daudz ko dod. Šādas nianses slimnīcā var visur atrast. Esam arī saņēmuši atzinumu, ka slimnīcas lielais skurstenis ir sliktā stāvoklī. Tas ir jānojauc, un jāizbūvē jauni. To risināsim ko­pā ar pašvaldību. Gribu piezīmēt, ka tomēr tas ir liels sasniegums attiecībā uz zaudējumu samazinājumu, jo pērn zaudējumi bija ap 800 000 eiro, bet šogad tikai mīnus 19 000 eiro, – saka Renārs Putniņš.
   M. Meļņikova piebilst, ka valsts apmaksāto pakalpojumu apgūšana ir galvenais fi­nansējuma avots, bet nākotnē jāattīsta maksas pakalpojumi. Ar valsts apmaksātiem pakalpojumiem slimnīca nevar nopelnīt, jo tarifā nav peļņas koeficienta. Peļņu var gūt, tikai un vienīgi attīstot maksas pakalpojumus, ko valde arī plānojot. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru