«Jēkabpils siltumam» siltumenerģijas piegāde no «Ošukalna» bijusi izdevīga
INESE ZONE

SIA «Ošukalns» vadība šajā procesā korupcijas riskus nesaskata
 
Saistībā ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja Aivara Krapa un vietnieces Kristīnes Ozolas izteikumiem par SIA «Jēkabpils siltums» siltumenerģijas iepirkumu no SIA «Ošukalns», kur domes vadība saskata neadekvāti augstu iepirkuma cenu un informē, ka lūgusi kompetentas iestādes izvērtēt, vai iepirkuma sakarā nav saskatāms korupcijas risks no uzņēmuma īpašnieka puses (materiāls bija publicēts BD 28. jūnija numurā), BD lūdza izteikumus komentēt SIA «Jēkabpils siltums» valdes priekšsēdētāju Aleksandru Karpenko un SIA «Ošukalns» valdes priekšsēdētāju Aigaru Nitišu. 
 
Sadarbojāmies atbilstoši līgumam
     – Siltumenerģiju iepērkam atbilstoši līgumam. Nosacījums ir, ka mums jāizvērtē ekonomiskais izdevīgums un  jāiegādājas lētākā siltumenerģija. Sākoties apkures sezonai, nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu varam nodrošināt ar šķeldas katlu un ražojam elektroenerģiju savā koģenerācijas stacijā. Kad siltum­enerģijas sāk pietrūkt, pieslēdzam SIA «Ošukalns» siltumenerģijas piegādi. Ja arī ar to ir par maz, lai nodrošinātu apkuri, izmantojam gāzes katlu. Tāpat siltum­enerģiju no  «Ošukalna» iz–mantojam vasarās, kad karstā ūdens nodrošināšanai nevar  izmantot šķeldas kat­lu, jo tas ir lētāk nekā iz–mantot gāzi.  Līguma noteikumi paredz, ka mēs siltum­enerģiju no «Ošukalna» iepērkam par 8% lētāk, nekā paši varam saražot ar gāzi vienu MWh. Atbilstoši tai gāzes cenai, kas ir spēkā līdz šim, vienas MWh izmaksas ir 35 eiro, bet no «Ošukalna» siltumenerģiju atbilstoši līgumam iepirkām lētāk – par 28 eiro par MWh.  No 1. jūlija ir spē­kā jauns līgums ar «Lat­vijas gāzi», atbilstoši kuram gā­zes cena ir zemāka,  un tad vienas MWh izmaksas mums būs 25 eiro, nevis 35 eiro kā līdz šim. Tātad paši varēsim saražot lētāk, nekā pirkām no «Ošukalna», un  «Ošukal­nam» mums siltums atbilstoši līgumam tad būtu jāpārdod par aptuveni 22 eiro. Kad stāsies spēkā lī­gums ar «Latvijas gāzi», in­formēsim «Ošukalnu» par jau­najām uzņēmuma siltum­­enerģijas ražošanas izmaksām un «Ošukalnam» būs vai nu jāsamazina cena par piegādāto siltumenerģiju atbilstoši līguma nosacījumiem, vai viņi var lauzt līgumu par siltumenerģijas piegādi, – skaidro Alek­sandrs Karpenko. Viņš pieļāva, ka SIA «Ošukalns» samazinās cenu.
      Runājot par iespējamajiem interešu konflikta riskiem, A. Karpenko sacīja, ka  publiskais iepirkums par siltum­enerģijas piegādes pakalpojumu  netiek rīkots, jo normatīvie akti paredz, ka siltum­enerģijas ražošanas uzņēmumiem tāds nav jārīko. A. Karpenko arī skaidro, ka konkrētajā situācijā ir tikai viens uzņēmums, ku­ram ir koģenerācijas stacija, kurš var piedāvāt siltum­enerģiju un ar kuru vēsturiski ir savienoti siltumtīkli. Esošais līgums nosaka konkrētu summu siltumenerģijas iegādei, savukārt publiskajā iepirkumā uzņēmējs var noteikt cenu, kas var būt augstāka, nekā ir uzņēmumā saražotā.  A. Karpenko arī in­formēja, ka spēkā esošajā apkures tarifā – vienas MWh siltumenerģijas ce­nā  – 54,22 eiro bez PVN  –  ir ierēķināta arī samazinātā maksa par siltumenerģiju, ko iepērk no  «Ošukalna».
     Atbildot uz jautājumu, vai gāzes cenas samazinājums, un tas, ka tāpēc varēs lētāk iepirkt siltumenerģiju no «Ošukalna», kā arī neliels šķeldas cenas kritums ļaus samazināt tarifus, A. Kar­penko sacīja, ka būs piesardzīgs un neizteiks apgalvojumus, kamēr nav veikti visi aprēķini. Uzņēmums plānojot īstenot ap pusotru miljonu vērtu trašu rekonstrukcijas projektu, ieguldot zemē gaisa trases no Tvaika ielas katlumājas. Šim nolūkam jāņem kredīts. Aptuveni pusi izmaksu vēlāk segs no ES fondiem, bet šīm izmaksām un kredīta segšanai būšot ietekme uz tarifu. Noslēdzot rekonstrukcijas projektu, tikšot izstrādāts jauns tarifu projekts, ko nākamā gada vasaras nogalē iesniegs regulatoram. Spēkā tas varētu stāties aiznākamgad. A. Karpenko arī minēja faktu, ka esošais tarifs – 54,22 eiro – stājās spēkā pirms šķeldas cenu lielā kāpuma un uzņēmumam tas radīja 318 000 eiro zaudējumus. Tāpēc par zemāka tarifa iespēju jārunā piesardzīgi, jo, izvērtējot visus izmaksu posteņus, var sanākt, ka labi ja izdodas rezultātā visu sabalansēt pa nullēm.
 
Kompetentā iestāde jau sen visu esot izvērtējusi 
    Vaicāts par korupcijas riskiem, SIA «Ošukalns» valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs sacīja, ka viņam nebijis informācijas par šādu domes vadības nostāju un  viņš par to sākotnēji uzzinājis no plašsaziņas informācijas līdzekļiem, ko vēlāk apstiprinājusi arī vadība, atsaucoties uz siltumtīklu uzņēmuma auditu. 
     – Runa ir par siltumtīklos veiktajā auditā minētajiem aizrādījumiem. Ar šo auditu man nav bijusi iespēja iepazīties, bet šie pārmetumi nav nekas jauns. Jau tūlīt pēc vēlēšanām bija saskare ar KNAB saistībā ar korupcijas riskiem. No pašvaldības un no kapitālsabiedrībām tika pieprasīta apjomīga informācija saistībā ar kompāniju darījumiem, kurās man pieder kapitāldaļas. Pārbaudes rezultātā tika konstatēti vairāki pārkāpumi un man uzlikts 300 eiro administratīvs sods, tai skaitā par siltumenerģijas pārdošanu. Līgums ar siltumtīklu uzņēmumu ir sens, tapis vēl tad, kad es nebiju deputāts. Sākotnēji nekādu nosacījumu par piedalīšanos publiskajā iepirkumā nebija.  Tā kā manis vadītajam uzņēmumam ir daudz nozaru, es šādi varu pieļaut risku, pats to nezinot. Dome iepērk kādu grants kravu, kokaudzes taksāciju vai citu nelielu pakalpojumu, ko var darīt bez konkursa, un jau man ir risks. Visus uzņēmumus par to esmu brīdinājis, – saka  A. Ni­­tišs. Viņš uzsver, ka pašvaldībai situācija ar līgumu ar siltumtīkliem nav jaunums un visa informācija ir labi zināma. Viņš esot vērsies pie Jēkabpils domes izpilddirektora Guntara Goguļa, lai izvērtē situāciju, pie A. Karpenko, bet tas skaidrojis, ka «Jēkabpils siltumam» iepirkums nav jāveic.
     – Lai turpmāk pirktu siltumenerģiju, pašvaldībai droši vien būs jāorganizē iepirkums, bet tas būs formāls. Citādi tas būtu, ja pašvaldība organizētu ilg­termiņa siltumenerģijas piegādes iepirkumu, teiksim, ar uzsākšanu pēc diviem ga­diem un piegādi turpmākajiem 10 gadiem. Node­finētu pieslēgumu iespējamās vietas, nepieciešamo enerģijas daudzumu, parametrus, ap­maksas nosacījumus utt. Tad iespējamie investori varētu izvērtēt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai izbūvētu katlumāju vai koģenerācijas staciju, investīciju atdevi un iesniegtu cenu piedāvājumu. Cena, neapšaubāmi, būtu stipri augstāka.   Taču, ja siltumenerģiju vajag tūlīt un par pašvaldībai izdevīgu cenu, tad tas neder. Un, ja mēs to pārdodam lētāk nekā «Jēkabpils siltums» var saražot, tad tas ir izdevīgi pilsētai.  Turklāt ar mums siltumtīklu uzņēmums var norēķināties  līdz pusgadam, pat gadam. Par gāzi gan tā nevarēs – sacīja A. Nitišs. Soda procenti par laicīgu nemaksāšanu būs jāmaksā. Papildus «Jēkabpils siltums», tērējot mazāk gāzi, gūst iespēju tirgot emisijas kvotas.  Runājot par gāzi, neatkarīgi no jebkādām  sarunām, cenu nosaka birža. Gāzes piegādes līgumu var noslēgt uz gadu vai diviem, tādējādi fiksējot cenu. Pēc  tam  atkal viss mainās. Cena var kļūt gan  augstāka, gan zemāka. Šinī brīdī gāzes cena ir zema. Attiecīgi arī piegādātās siltumenerģijas cena būs jāpārskata atbilstoši līgumam, – norāda A. Nitišs.  
    – Ko nozīmē, ka siltum­enerģija iepirkta par ne­adekvātu cenu. Ja ir vēlme, lai tas nonāk virsrakstos, var tā izteikties. Taču mēs visu  šo laiku siltumenerģiju tirgojām vismaz par astoņiem procentiem zemāk nekā nepieciešama dabas gāze siltumenerģijas saražošanai Tvaika ielas 4 katlumājā.  Protams, salīdzinājumā ar no 1. jūlija pieejamo lētāko gā­zes cenu tas ir dārgāk, bet tas nav neadekvāti ie­priekšējās cenas un līguma nosacījumu kontekstā. Tur­klāt mēs, neskatoties uz gāzes un šķeldas cenas svārstībām, samazinājām siltum­enerģijas cenu, kas bija virs 30 eiro līdz 28 eiro par MWh, – saka Aigars Nitišs. Viņš skaidro, ka  tad, kad siltumtīklu uzņēmums informēs par savām jaunajām izmaksām atbilstoši zemākajai gāzes cenai, atbilstoši tiks lemts par cenas pārskatīšanas iespējām  SIA «Ošukalns» piegādātajai siltumenerģijai.
     – Manuprāt, sadarbība siltumenerģijas piegādē ar SIA «Ošukalns» ir ļāvusi «Jēkabpils siltumam» investēt pārvades sistēmas uzlabošanā, mazinot zudumus un neieguldot lielus līdzekļus siltumražošanā, kā arī Jēkabpils iedzīvotājiem piegādāt lētāku siltumenerģiju, – spriež «Ošukalna»  vadītājs. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. kaut kā tā
    kaut kā tā
    pirms 4 mēnešiem

    kā tad pērn bija ar smilšaino, slapjo praulu piegādi par kvalitatīvas šķeldas cenu, kur ģirģens pieķēra un darīja zināmu sabiedrībai? kā tas viss beidzās? ar klusumu.

    Atbildēt

Pievienot komentāru