Jēkabpils slimnīca 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem
INESE ZONE

Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadība bija aicinājusi vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un slimnīcas kolektīvu iepazīties ar 2018. gada finanšu darbības publisko pārskatu, kas jau ir publicēts slimnīcas mājaslapā. Piedalījās arī Jēkabpils pašvaldības priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa. Viņa pateicās valdei par profesionāli sagatavotu pārskatu un darbiniekiem par ieguldījumu. Redzot šī gada pirmo mēnešu datus, esot radusies pārliecība, ka attīstības tendence virzās uz pozitīviem rādītājiem, taču finanšu rādītāji neesot galvenais, galvenais ir panākt, lai veselības aprūpes pakalpojums tiek piedāvāts augstā kvalitātē un profesionāli, un pašvaldības vadība paļaujas uz valdes iesākto darbu sekmīgu realizāciju. 
    Atbilstoši 2018. gada pārskatam, pērn slimnīcas zaudējumi ir 824 721 eiro.  Savukārt ieņēmumi bijuši 11,57 miljoni eiro. Nacio­nālā veselības dienesta (NVD) finansējums pērn pieaudzis par 9,9%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bijis 9,64 miljoni eiro. Pārējos ieņēmumus veido 1,93 miljoni eiro. Savukārt kopējās izmaksas ir 12,39 miljoni eiro. Lielākās izmaksas rada darba algas un sociālā apdrošināšana – 8,68 miljoni eiro. Pērn izdevumi darba samaksai medicīnas iestādes darbiniekiem pieauguši par 1,52 miljoniem eiro jeb 17,5 procentiem salīdzinājumā ar 2017. gadu. Otra lielākā izdevumu pozīcija  ir medikamenti. Šim nolūkam pērn tērēti 1,65 miljoni eiro, kas ir par 238 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.
      Pēc prezentācijas vadības pārstāvji atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, un šajā daļā mediķu dalība nebija paredzēta. Darbinieki iebilda, ka viņi labprāt noklausītos arī šo informāciju un paši uzdotu jautājumus, bet valdes pārstāvji tam nepiekrita. Mediķi pau­da neapmierinātību, un izskanēja replika par Balt­krievijas parauga pārvaldības metodēm.
     Kā jau minēts, pērn slimnīcas zaudējumi ir 824 721 eiro. Blakus šim skaitlim prezentācijā iekavās bija minēts rādītājs «nolietojums» – 749 824 eiro. Šādā veidā informāciju parasti izvieto, ja grib norādīt, ka iekavās minētā informācija ir saistīta ar faktiem pirms tās – to pa­skaidro vai precizē, un loģisks bija žurnālistu jautājums, vai ar to ir do­māts, ka reālie zaudējumi ir daudz mazāki, tas ir, no tiem jāatskaita aprēķinātais nolietojums jeb pa­matlīdzekļu amortizācija? Tāpat tika vaicāts, ar ko izskaidrojams, ka  2018. gadā slimnīcas zaudējumi pieauga aptuveni par 300 000 eiro? 
     Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš skaidroja, ka jau 2017. gads tika noslēgts ar zaudējumiem – 137 964 eiro, un 2018. gada pirmais ceturksnis, līdz jaunā valde 1. maijā uzsāka darbu, nesis vēl plus 148 750 eiro zaudējumus, bet otrais ceturksnis – jau plus 112 452 eiro. 
     – Tas liecina, ka zaudējumi veidojās jau pērn, un, pār­ņemot uzņēmumu, 2018. gada budžets jau bija plānots ar zaudējumiem, un tie bija mērāmi vairākos simtos tūkstošu. Mēs sākām strādāt ar 1. maiju, un  ir ne­pieciešams laiks, lai saprastu, kas tas ir un ko darīt. Lielākie zaudējumi, skatoties pa izdevumu posteņiem, mums ir atalgojums un medikamenti. Arī algas koeficients pret ienākumiem mums ir ļoti liels, tie ir 75%. No 2018. gada 1. janvāra minimālā alga tika palielināta līdz 430 eiro, bet slimnīcā liela daļa vidējā un tehniskā personāla saņem minimālo algu, un tas prasīja papildu līdzekļus, jo šim nolūkam netika piešķirts finansējums no NVD. 
     Tur veidojās disbalanss starp ienākumiem un izdevumiem. Var teikt, ka pašiem varētu būt lielāki ieņēmumi, bet tādā uzņēmumā kā slimnīca straujas pārmaiņas nav iespējamas. Tā kā lielākā izdevumu pozīcija ir personāls, tas ir īpaši jūtīgs jautājums, jo tie ir cilvēki, viņu ģimenes, un mums nav bijis uzstādījums no pašvaldības par katru cenu gadu pabeigt ar peļņu. Svarīgi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu cilvēkiem un labus darba apstākļus personālam, lai tie būtu pievilcīgi jaunajiem kolēģiem, kuri vēl domā pievienoties mums, – sacīja G. Liepiņš. Uz jautājumu, kādu tieši summu prasīja algas palielinājums, G. Liepiņš atbildēja, ka par to nav precīzu aprēķinu. Tas viss neesot tik smalki sadalīts. G. Liepiņš minēja, ka vēl viena liela izmaksu pozīcija esot virsstundu darba samaksa. Ar 2018. gada 1. janvāri par virsstundām bija jāmaksā vairāk. Valdes locekle Inna  Bu­dovska precizēja, ka  113 000 eiro ir tā starpība, kas bija jāsamaksā par virsstundām virs normālā darba laika, kas netika plānoti. 
 
 
Plašāku materiālu lasiet 4. un 5. aprīļa Brīvās Daugavas numuros. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (5)

  1. Kadsparsteigums
    Kadsparsteigums
    pirms 1 mēneša

    Priece, un pat pārsteidz, ka Inna, ir iedziļinājusies problēmā. Bet nav prieks, ka patiesībā zaudējumiem pat pie sliktākā scenārija nevajadzēja pārsniegt minētos 113 000 eur, kas radas pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēka attiecibā uz mediķu atalgojuma/darba laika normām. Pārējie zaudējumi ir neprasmīgas vadības rezultāts.

    Atbildēt
  2. vakavaka
    vakavaka
    pirms 1 mēneša

    Tikko viens no portāliem raksta, ka Giels un Juhņēviča atteikušies no amatiem LTV valdē - skandāls esot pārāk liels, nez vai mūsu provincē arī, kas līdzīgs gaidāms sakarā ar šiem zaudējumu ģenerātoriem. Te skandāls uz miljons eiro esot..

    Atbildēt
  3. Nekas nav mainījies
    Nekas nav mainījies
    pirms 1 mēneša

    Sestdiena. Bērnam degunā labi redzams svešķermenis(no rotaļlietas) Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā tantes aiz stikliem atbild,ka LORA sesdienâ nav,tāpat nav neviena cita speciālista,kurš varētu ar pinceti to izvilkt.Bērns ar ātrajiem un mammu tiek vests uz Rīgu,kur Bērnu klīniskajā slimnīcā reğistratūrā māsiņa ,spīdinot telefona lukturīti ar pinceti 2.sek to izvelk. Piedevām māte ar bērnu tiek atstāta Rīgâ,jo atpakaļ nav tiesību ātrajiem tos vest.Cik te necilvēcības un nepamatotu izdevumu!!!??

    Atbildēt
  4. nu gan
    nu gan
    pirms 1 mēneša

    Vai tad veselību atguvušie jāuzskata par zaudējumu? Dīvaina loģika.

    Atbildēt
  5. Ana
    Ana
    pirms 1 mēneša

    Ļoti neprofesionāli ir teikt, ka lielākos zaudējumus (!) veido darba algas. Tās ir izmaksas. Bez tām slimnīcas vispār nebūtu. Smieklīgi, ka to nolietojumu liek iekavās, ar to grib pateikt, ka, ja nebūtu nolietojums, tad zaudējumi būtu vien apmēram 75000?

    Atbildēt

Pievienot komentāru