Jēkabpils slimnīcai zaudējumus radījis darbinieku algu palielinājums
INESE ZONE

Uzlabojumus plāno panākt, izvērtējot slodzes un medikamentu izmantošanu
SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» mājaslapā publicētais pārskats par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka medicīnas iestāde strādā ar zaudējumiem. Pārskata periodu noslēgumā tie ir 464 339 eiro,  pamatdarbības rentabilitāte ir mīnus 6,8 %, bet likviditātes koeficients – 0,49, kas  atzīts par nepietiekamu. Minētajā periodā slimnīcas stacionārā sniegta palīdzība 7079 pacientiem, tajā skaitā 452 gadījumos bijušas dzemdības, ambulatoro palīdzību saņēmuši 86 670 pacienti, bet slimnīcas dienas stacionāra pakalpojumus izmantojuši 1469 pacienti. Iepriekš ziņojumā par periodu no 2018. gada janvāra līdz jūnijam zaudējumi bija 261 202 eiro, tātad tie palielinās. 
      Uz jautājumu par Jē­kabpils reģionālās slimnīcas finansiālo situāciju vietējiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem informāciju sniedza slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš, kurš skaidroja, ka kopš 1. maija, kad darbu sāka jaunā slimnīcas valde, ir daudz darīts, lai iepazītos ar citu slimnīcu pieredzi, kas ir pelnošas.
     – Kopā ar speciālistiem esam bijuši Madonas, Preiļu, Valmieras un  Rēzeknes slim­nīcās. Esam runājuši par šo problēmu ar  Nacionālā veselības dienesta, asinsdonoru centra vadību un citām uzraugošajām institūcijām, kas koordinē mūsu ES projekta finansējuma apguvi. Ir jāsaprot, kā attīstīties un pilnveidot darbu, lai īstenojot ES projektu, ņemtu vērā visas šīs lietas, kas ir saistītas ne tikai ar mūsu tiešo darbu – pacientu ārstēšanu.  Zaudējumi radušies saistībā ar algu palielinājumu medicīnas darbiniekiem, ko paredz normatīvie akti.  Algu īpatsvars veido 70,6%. Šī gada laikā tās palielinātas par 20%. Un pie pagājušā gada atalgojuma apmēra, kas ir  nedaudz virs 7 miljoniem, šie 20% veido lielu apmēru, kas gada griezumā ir 1,4 miljoni eiro. Būtisku algu apmēra daļu veido mak­sa par virsstundām. Iemesls ir personāla  ārstu un citu darbinieku trūkums, kas noved pie tā, ka mediķiem, lai nodrošinātu veselības aprūpi, ir jāstrādā virsstundas. Jaunais finansēšanas modelis, kas stājās spē­kā jau pērn, paredz normālo pagarināto darba laiku, ko pārsniedzot, jāmaksā dubultā. Tas ir iekļauts jau iepriekšējās valdes finanšu plānā, paredzot, ka tas radīs zaudējumus. Ja runā tikai par pamatalgu, tad palielinājums būtu 11%, bet kopā ar virsstundām – jau 20%, – stāsta G. Liepiņš.
    G. Liepiņš skaidro, ka tiek domāts par atalgojuma modeli, ņemot vērā veiksmīgo slimnīcu pieredzi un sadarbībā ar arodbiedrību, lai vienotos, kāds varētu būt  atalgojuma modelis uz priekšdienām, lai neturpinātu atalgojuma kāpumu. Protams, ka tikšot ievēroti visi Ministru kabineta noteikumi un darbiniekiem ir jāsaņem atbilstoši paveiktajam. Tagad tiek izvērtēta personāla slodze un notiek procesu analīze, jo medicīnā tiek izmantotas iekārtas, kuru uzturēšana,  apkalpošana un reaģenti izmaksā dārgi. Un tur, analizējot citu veiksmīgo slimnīcu darbību, varot saskatīt lielas rezerves. Jēkabpils, Liepājas un Val­mieras slimnīcas esot trīs lielās slimnīcas ārpus Rīgas, kur ir perinatālās aprūpes centri. Un šīm nodaļām ne­pieciešams papildu finansējums. Jēkabpils slimnīcas vadības iniciatīva, ko esot saklausījis Nacionālais veselības dienests, ir vienas ap­maksātās dežūrslodzes no­drošināšana, kas slimnīcas budžetā ienestu ap 150 000 gadā. 
     – Tas ir tas, ko mēs šo­brīd virzām politiskā un ministriju līmenī. Ja runājam par lielajiem izdevumu posteņiem, kas ir personāls un medikamenti, jāskatās uz Valmieras un Rēzeknes pieredzi, kur ir ļoti rūpīga kontrole pie medikamentu no­rakstīšanas.  Tas ļauj ne tikai ietaupīt resursus, bet garantē arī pacienta drošību, lai paredzēta ārstēšana būtu precīza. Lai pacients saņemtu paredzēto ārstēšanu, Valmierā, ieviešot medikamentu kontroli, rezultāts bija labs. Tas arī ļauj analizēt, kā uzlabot ārstēšanu, jo varbūt ar dārgākām zālēm pacientu var izrakstīt ātrāk, nekā ar kaut ko lētāku, – sacīja G. Liepiņš.
    Atbildot uz jautājumu, kāpēc algu palielinājums tik ļoti ietekmēja tieši Jēkabpils slimnīcu, jo tāds taču bija arī citās medicīnas iestādēs,  G. Liepiņš stāsta, ka algu fonds Jēkabpils slimnīcā šobrīd ir 70,6 % no budžeta, Valmierai tas ir apmēram 60%. 
      – Lai uzņēmums varētu arī investēt, nepieciešams sasniegt vismaz 65%. Tātad 65% pret mūsu ieņēmumu daļu, tas ir tas slieksnis, kuru vajadzētu sasniegt. Es minēju procesu izvērtēšanu. Ir daudzas citas lietas, ko pārņemsim no kolēģiem, – saka G. Liepiņš. 
      Vaicāts, vai tā varētu būt darbinieku skaita samazināšana, slodžu pārskatīšana, G. Liepiņš to neizslēdz. Viņš minēja piemēru ar liftnieku un kurinātāju skaita samazināšanu, jo šos darbus var nodrošināt automātiski. Katlumājā tagad iztiekot ar vienu darbinieku dienas lai­kā, un tas esot tikai sā­kums tam, ko plāno uzsākt. Taču katra cilvēka amata vietas nepieciešamību izvērtējot ļoti atbildīgi, jo daudzi slimnīcā nostrādājuši visu mūžu un aiz katra taču stāv ģimene. Visiem, arī tiem, kas aizgājuši, esot piedāvāta alternatīvas. Taču, ja ir tehnoloģijas, kas ļauj strādāt automātiski, tas ir jāizmanto, bet tiem, kuru darbs ir pamatoti vajadzīgs, ir jāsaņem cienīga alga. Citās slimnīcās algu pieaugums esot vēl lielāks, bet budžets sabalansēts. Un tas, ka cilvēku skaits nozarē samazināsies, esot kopēja tendence. 
      G. Liepiņš atzina, ka līdz šī gada beigām slimnīcas finansiālo situāciju uzlabot neizdosies. Turklāt neesot skaidrs par valdības lēmumu izpildi par finansējumu algu palielinājumam. Tagad strādājot pie 2019. gada budžeta projekta, un pasākumiem, ko īstenos finansiālās lejupslīdes apturēšanai, jāatstāj pozitīva ietekme uz nākamā gada budžetu. ES projekta īstenošanu (piesaistot ERAF investīcijas 5,009 miljonu eiro apmērā, no 2018. līdz 2019. gadam plānota ambulatorās daļas un uzņemšanas nodaļas renovācija) finansiālā situācija neietekmēšot. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. faktiski
    faktiski
    pirms 9 mēnešiem

    Kur slimnīca ņēma naudu darbinieku algu palielinājumam? Kredītā līda? Nu cipars ir vienkārši fantastisks. Un valdes locekļi un dome mētā, ka viss ir zem kontroles. :D

    Atbildēt
  2. Leo
    Leo
    pirms 9 mēnešiem

    Diezgan zems kompetences limenis, ja vienigais, ko labi atalgots darbinieks var izdomāt ir atlaist liftniekus un katru mīļu brīdi to prezentēt kā nopietnu, uz izaugsmi verstu procesu, jāsāk domāt vai šis cilvēks ir savā vietā. Medikamentu un materiālu kontrole domājams nekādu nopietno rezervi nedos, laiks domāt kā budžeta ieņēmumu daļu nopietni palielināt nevis kā samazināt izdevumus ar mulķīgiem priekšlikumiem.

    Atbildēt
  3. Leo
    Leo
    pirms 9 mēnešiem

    Kopumā, nožēlojams provinciālisms un valdes iztēles trūkums. Pārsteidz tikai absolūtais domes inertums, šī dome noteikti ieies vēsturē kā nekompetences paraugs.

    Atbildēt
  4. faktiski
    faktiski
    pirms 9 mēnešiem

    Kam Jēkabilij vajadzīga inerta dome? Parādi pāri galvai un nekas nenotiek, viss iet savu gaitu. Te ar steigu būtu jāiemaisās VK.

Pievienot komentāru