Jēkabpils slimnīcas mediķi vēlas noskaidrot, kāpēc solītais algu pielikums ir tik mazs
ILZE BIČEVSKA

BD redakcija saņēma kāda Jēkabpils reģionālās slimnīcas (JRS) mediķa sūdzību.
   – Šā gada sākumā Jē­kabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris solīja, to pat paužot publiski radioraidījumā, ka šogad ievērojami tiks palielināts atalgojums vidējam medicīniskajam personālam: medmāsām un māsu palīgiem. Kopumā tika solīts, ka medmāsām atalgojums pa­lielināsies par 25%, māsu palīgiem – līdz 11%, bet ārstiem – līdz 18%. Lai solījumus pildītu, vajadzīga nauda, un šo naudu 2018. gada mediķu algu palielinājumam ir devusi valsts. Bet diemžēl Jēkabpils reģionālās slimnīcas valde domā savādāk. Lai nebūtu reāli jāmaksā šis algas pielikums, mūsu slimnīcā tiek patvaļīgi mainīta atalgojuma aprēķināšanas sistēma, – stāsta mediķis.
   Kā rāda Latvijas Veselī­bas un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) mājaslapā rodamā informācija, pagājušajā gadā ir panākta trīspusēja vienošanās, izveidots likumprojekts ar pārejas noteikumiem, kas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpē tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020. gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta. Tika panākta vienošanās, ka valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 miljoniem eiro 2018. gadā, 185 miljoniem eiro 2019. gadā un 253 miljoniem eiro 2020. gadā. 
    – Acīmredzot, lai nebūtu šī valsts iedalītā nauda jāizmaksā vidējā medicīniskā personāla algu palielinājumam, mūsu slimnīcas valde izdomāja tādu metodi: aprēķinot jauno atalgojumu, pie pamata algas vairs netiek ņemts vērā mediķa darba stāžs. Līdz ar to pamata summa ir mazāka un mazāks sanāk arī algas pielikums. Pat nebūtisks: māsu palīgi saņem apmēram par astoņiem eiro vairāk, bet māsas – no 30 līdz 40 eiro vairāk. Sanāk, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir speciāli izdomāts, kā šo valsts doto naudu medicīniskā personāla atalgojumam nedot. 
    Vēlos, lai slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris pastāsta publiski, cik no šīs valsts 2018. gadam atvēlētās budžeta naudas ir iedalīta tieši JRS vajadzībām? Kāpēc tika izdomāta šāda netaisnīga sistēma? Vai šī jaunā atalgojuma sistēma nav pretrunā ar koplīgumu, kurā, man domāt, sākotnēji bija paredzēts, ka, rēķinot atalgojuma izmaiņas, tiek ņemts vērā arī darba stāžs? Kāpēc slimnīcas valdei šāda rīcība ir izdevīga? Kur tādā gadījumā tiks novirzīta mūsu algu palielināšanai paredzētā nauda? 
   Vēlos arī norādīt, ka darbiniekiem vispār nebija nekādas iespējas laicīgi iepazīties ar šo jauno atalgojuma sistēmu. Darba līgumu pielikumi, kas mūs informēja par izmaiņām atalgojumā, tika iedoti parakstīšanai dienu pirms tam, kad jau tika izmaksāta alga par janvāri. Izskatās, ka slimnīcas valde patvaļīgi dara, kā vēlas. Tā ir necieņa pret darbiniekiem, jo īpaši pret vidējo medicīnisko personālu, kurš ikdienā veic smagāko darbu palātās, bet saņem daudz mazāku algu nekā ārsti, kuri reizēm stacionārā pavada tikai dažas stundas die­nā, – stāsta sašutušais mediķis. 
 
Publicējam Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ivara Zvīdra atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. 
 
    SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris šogad (2018. gadā) nav piedalījies nevienā radioraidījumā, tā­pēc nevar komentēt mediķa sūdzībā norādītā atalgojuma palielinājuma procentu lielumu.
    Slimnīca nav aprakstītās trīspusējās vienošanās dalībnieks, tāpēc tai nav konkrētas informācijas par panākto vienošanos. 
2017. gada 14. decembrī tika pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas li­kums, kurā nav iekļauts pants par konkrētām summām darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. 4. panta otrā daļa nosaka: «2) Veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Ei­ropas Parlamenta un Pa­domes 2013. gada 21. mai­ja regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finansējums, sākot ar 2019. gadu, ne­drīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim».
     Ārstniecības personu atalgojums tiek noteikts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. No­sakot atalgojumu, tiek piemēroti MK noteikumi Nr. 595 «Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām». Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam, slimnīcas ārstniecības personām atbilstoši darba stāžam ārstniecības jomā, tiek noteiktas piemaksas pie mēnešalgas.
    2018. gada valsts bu­džetā nav nodalīta konkrēta budžeta nauda Jēkabpils reģionālajai slimnīcai algu paaugstināšanai, kā tas bija divus iepriekšējos gadus. 
    Jēkabpils reģionālā slimnīca tiesības saņemt valsts budžeta līdzekļus iegūst, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Atalgojuma paaugstināšanai paredzētā nauda, pēc Ve­selības ministrijas informācijas, ir iestrādāta jaunajos pakalpojumu tarifos. Atal­gojuma un VSAOI palielinājuma un ar to saistīto piemaksu (darba stāžs, darba kaitīgums, piemaksas par nakts stundām un citām piemaksām) palielinājumam slimnīca ir paredzējusi 2018. gada plānotajā budžetā papildus 1 100 000 EUR.
    Tā kā līgumi ar Na­cio­nā­lo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu par konkrētiem naudas apjomiem 2018. gadam slimnīcai tika piedāvāti tikai janvāra otrajā pusē, arī aprēķinus bija iespējams veikt pēc līgumu saņemšanas. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru