Jēkabpils tēlu apdraud sliktas ziņas un destruktīva atsevišķu politiķu darbība
INESE ZONE

   Pirmo reizi par nepieciešamību apzināti veidot Jēkabpils publisko tēlu un piesaistīt šim nolūkam speciālistus tika runāts, kad izvēlējās un apstiprināja saukli «Jēkabpils – labo pārmaiņu pilsēta» (2008. gadā) un zaļi zilo pilsētas logo ar Jēkabpilij un Krustpilij raksturīgajiem dievnamu siluetiem un simbolisku Daugavu vidū (2012. gadā).
    Šopavasar Jēkabpils pašvaldība 11 700 eiro atvēlēja Jēkabpils publiskā  tēla  veidošanas koncepcijas izstrādei.  Šo darbu uzticēja SIA «Sabiedrības informācijas centrs», bet izstrādātājs ir SIA «Tēls PR». Šobrīd koncepcija ir gatava, jau deputātu izskatīta finanšu komitejā, un atliek to apstiprināt domes sēdē kā dokumentu, atbilstoši kuram jāstrādā pašvaldības struktūrām un uzņēmumiem.  Sabiedrisko attiecību aģentūru SIA «Tēls PR» savā mājaslapā informē, ka  2001. gadā to dibināja profesionāļi žurnālistikā un sabiedrisko attiecību jomā, kā arī mediju izdevniecībā un poligrāfijā,  un jau kopš otrā tās darbības gada uzņēmums ierindojās pēc apgrozījuma lielāko Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūru TOP desmitniekā. Norādīts, ka 12 darbības gados aģentūra sadarbojusies ar nozīmīgākajiem dažādu tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijām, ministrijām un sabiedriskajām organizācijām. Tai skaitā minēta ceļu būves kompānija  AS «A.C.B.», daudzas valsts aģentūras, struktūrvienības un komisijas - UNESCO Latvijas nacionālā komisija, Ceļu satiksmes un drošības direkcija, Lauku atbalsta dienests, arī Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrija. Pašvaldību sadarbības partneru vidū ir mazāk. Minēts Sējas novads, Salaspils un Liepājas dome, Latgales plānošanas reģions.
 
Iesaka pozicionēt Jēkabpili kā reģionāla un nacionāla mēroga līderi
   Autori skaidro, ka tā ir Jēkabpils publiskā tēla veidošanas un sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem koncepcija – apvienojošs dokuments, kas ietver sevī Jēkabpils pašvaldības, tās struktūru, institūciju, kapitālsabiedrību un administrācijas realizētas publiskās komunikācijas aktivitātes un darbības, kā arī pamatprincipus, vadlīnijas, publiskās komunikācijas organizācijas shēmu, saturisko ietvaru un konkrētus ieteikumus, lai veidotu un uzturētu Jēkabpils pilsētas vienotu un atpazīstamu publisko tēlu.
     Secināts, ka koncepcijas mērķis ir radīt sabiedrības viedokli par Jēkabpili, kas bez jau minētā saukļa «Jēkabpils – labo pārmaiņu pilsēta»  atbilstu šādiem apgalvojumiem: Jēkabpils – viedokļu līderis Latvijas lielo pilsētu vidū; Jēkabpils – reģiona un apkārtējo novadu kvalitatīvas attīstības centrs, kas piedāvā iespējas dažādās dzīves jomās (sociālā, ekonomiskā, kultūras un sporta, izglītības, tehnoloģiju un inovāciju, uzņēmējdarbības utt. Jomās); Jēkabpils – pilsēta, kura labprāt uzņem un piesaista gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus; Jēkabpils pašvaldība – atvērta un iedzīvotājiem draudzīga, informatīvi patiesa, kas gatava skaidrot jebkuru pieņemto lēmumu vai rīcību; Jēkabpils – aktīva un atbildīga pašvaldība, kas darbojas iedzīvotāju un pilsētas attīstības interesēs; Jēkabpils – stabils un pozitīvs zīmols visas Latvijas mērogā, pilsēta, kura, nepārprotami, asociējas ar pozitīvismu un atvērtību, ar attīstību un mūsdienīgu vietu dzīvošanai, darbam, personiskajai izaugsmei jebkuram iedzīvotājam; Jēkabpils pašvaldība – centrs un līderis pozitīvā pilsētas tēla veidošanā.
 
Tēla vājās un stiprās puses
    Kā Jēkabpils vājās puses nacionāla līmeņa komunikācijā koncepcijas autori min to, ka pašvaldības ārējā komunikācija ir fragmentāra, sadrumstalota un netiek plānveidīgi veidota.  Pilsētai neesot izveidots vienots un spēcīgs vizuālais tēls, ko izmantotu ne tikai dome, bet arī visas pašvaldības institūcijas, kā arī pasākumu, aktivitāšu un projektu organizētāji. Pilsētas logotipam un sauklim trūkstot pilnvērtīga un koordinēta pielietojuma. Minēts, ka publiskajā informatīvajā telpā dominē negatīva informācija par pilsētu, netiek piedāvātas alternatīvas un pozitīvas ziņas, tādējādi kopumā veidojas negatīvs priekšstats par norisēm pilsētā.
    Savukārt par reģionālo līmeni runājot, konstatēta nekonstruktīva un pat destruktīva sadarbība starp deputātiem un fakts, ka savstarpējās deputātu  attiecības tiek risinātas publiskajā telpā. Līdz ar citiem secinājumiem minēts, ka komunikācija ar iedzīvotājiem pamatā tiek veikta tikai formālā līmenī un par ikdienas jautājumiem, neveidojot plānveidīgu un uz attīstību vērstu pozitīvu komunikāciju. Neesot veiktas vispārējas iedzīvotāju aptaujas par viņu dienaskārtību, attieksmi pret pilsētu un pozitīvo lokālpatriotismu. Konstatēta negatīvo ziņu dominance plašsaziņas līdzekļos, kas radot iedzīvotājos negatīvu priekšstatu. Sociālo mediju, mājaslapu un citu interneta resursu izmantojums vērtēts kā vājš un nekoordinēts. 
    Izvērtētas arī stiprās puses. Nacionālajā līmenī tās esot pilsētas kā reģionālā, vēsturiskā un tūristiem interesenta centra  atpazīstamība. Secināts, ka pilsēta esot vispār pazīstama, un atšķirībā no apkārtējiem novadiem Latvijas iedzīvotāji zina un pazīst Jēkabpili kā vienu no lielajām pilsētām ar lielām attīstības iespējām. Jēkabpils arī tiekot uztverta kā nozīmīgs satiksmes un tranzīta mezgls, kas radot par pilsētu svarīga valsts nozīmes centra iespaidu.
Kā pilsētas tēla stiprās puses vietējā līmenī minētas strukturēta un saprotama pārvaldes struktūra, profesionāla sabiedrisko attiecību nodaļa un labi attīstītas attiecības ar lokālajiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat nosaukti spēcīgi administratīvie resursi, nozīmīgi projekti, kas perspektīvā var būt kā pamats tēla veidošanas informatīvajai kampaņai, laba sadarbība ar iedzīvotājiem un iedzīvotāju pārstāvniecības grupām,  labi attīstīta un neatkarīga plašsaziņas līdzekļu sistēma.
 
Publiskā tēla iespējas koncepcijas izpratnē
   Koncepcijas autori, akcentējot publiskā tēla iespējas,  pauž viedokli, ka Jēkabpils ir ne tikai lielākā un tādējādi nozīmīgākā reģiona pilsēta, bet arī infrastruktūras, pakalpojumu, izglītības, kultūras un izklaides centrs, tādējādi ir iespēja zem Jēkabpils zīmola apvienot gan kādreizējās rajona apdzīvotās  vietas (tagad – novadus), gan iegūt vispārēju atpazīstamību un reālu centra statusu. 
    Jāpiekrīt, ka apkārtējo novadu iedzīvotāji tiešām izmanto pilsētu kā dažādu pakalpojumu vietu, jo te bāzējas valsts iestāžu pārstāvniecība, var izmantot citus pakalpojumus. Tāpat, slēdzot mazās novadu skolas, pieaugs Jēkabpils kā  izglītības pakalpojumu vietas iespējas. Taču par novadu apvienošanu zem Jēkabpils zīmola gan tik droši nevar runāt. Novadi cenšas attīstīt savu atpazīstamību, paši popularizēt savus tūrisms pakalpojumus, un cenšas veidot kopīgu Sēlijas identitāti, izveidojot  Sēlijas novadu apvienību. To pašu var teikt par secinājumu, ka Jēkabpils varētu sadarbībā ar Vidusdaugavas reģiona pašvaldībām attīstīt vienotu un sabalansētu tūrisma pakalpojumu tīklu, nodrošinot Jēkabpili kā galveno partneri. Arī tūrisma jomā novadi  nesteidz veidot sadarbību ar Jēkabpili. 
   Pie iespējām arī minēts, ka  Jēkabpils  publiskais tēls ilgstoši nav ticis  veidots, taču  tas ļauj darīt to no jauna, jo nav iepriekšēju tēla veidošanas neveiksmju. Vēl secināts, ka pašreizējā politiskā situācija valstī ļauj Jēkabpilij un tās vadītājiem pārņemt viedokļa līderu statusu lielo pilsētu segmentā valsts mērogā, tādējādi veidojot arī pilsētas kā aktīvas un domājošas vietas tēlu. Autori lēš, ka, aktivizējot iedzīvotāju iesaisti pilsētas pārvaldē un atbilstoši par to komunicējot gan lokālā, gan nacionālā mērogā, ir iespējas nodrošināt pilsētas ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un  iedzīvotāju skaita pieaugumu. Ceļu infrastruktūra minēta kā iespēja palielināt uzņēmēju skaitu un aktivitāti pilsētā, bet labā izglītības infrastruktūra  – kā iespēja piesaistīt pilsētai radošo inteliģenci, jaunos speciālistus, augstu izglītību prasošu profesiju pārstāvjus, ja tiks popularizēta ģimeņu atbalsta un piesaistes programma.
Drauds – politiskā nestabilitāte 
   Savukārt kā pilsētas tēla draudi minēti: politiskā nestabilitāte, kas pievērš nacionālo plašsaziņas līdzekļu uzmanību galvenokārt negatīvajām ziņām un informācijai par norisēm pilsētā. Politiskā nestabilitāte radot draudus destruktīvai rīcībai pilsētas administrācijā un vietvarā kopumā, veicinot iedzīvotāju polarizēšanos un pārmēru kritiskas attieksmes veidošanos pret jebkuru pašvaldības realizēto pasākumu. Tāpēc atkal akcentēta pozitīvu un mērķtiecīgi orientētu labo ziņu nepieciešamība. Secināts, ka, iztrūkstot pilsētas iesaistei nozīmīgu valsts mēroga pasākumu (dažādās jomās) organizēšanā un šādu norišu trūkums var radīt iespaidu, ka pilsētā trūkst pozitīvu notikumu un aktivitāšu. Uzticamības zudums un uzticamības zemais līmenis pašvaldībai (saskaņā ar pēdējiem iedzīvotāju aptaujas datiem) varot radīt plaisu starp pašvaldības (tās iestāžu un kapitālsabiedrību) lēmumiem un iedzīvotāju vērtējumu par tiem. Tāpēc draudus varot radīt ierobežotais finansējums mārketinga un komunikāciju aktivitātēm, jo tie var nesasniegt pietiekami plašu un nozīmīgu auditoriju nacionālā mērogā. 
    Noteikti, ka lielāks finansējums sniegtu vēl plašākas publicitātes iespējas. Taču nevar teikt, ka jēkabpilieši būtu atstāti bez pašvaldības informācijas. Izdevuma «Jēkabpils Vēstis» drukāšanai un piegādei šogad atvēlēti 14 883,23 eiro, bet audiovizuālo darbu veidošanai un pārraidīšanai – 16 527 eiro. TV raidījumi skar arī nacionālo līmeni, jo redzami reģionālās TV ziņu raidījumos. Radio raidījumiem, ierakstiem un pārraidēm Jēkabpils pārraides zonā atvēlēti 2066 eiro, bet raidlaikam komerciālas informācijas  sniegšanai un paziņojumiem – 2066,12 eiro. Filmas un raidījuma par Jēkabpils attīstību valsts pastāvēšanas 100 gados piešķirti 4000 eiro. Turklāt ir jau vēl finansējums dažādiem prezentācijas materiāliem, jauniešu un NVO aktivitāšu atbalstam, kas uzskatāma par komunikāciju, kas popularizē pilsētu un veido dialogu ar sabiedrību. Bet nevar nepiekrist, ka vienmēr ir iespējas procesu uzlabot un attīstīt.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (16)

  1. vērotājs
    vērotājs
    pirms 2 mēnešiem

    Ar tēlu ir tā- paskaties sejā un uz tā arī viss ir rakstīts. Nevajag pat neviena centa izmest.

    Atbildēt
  2. Jefs
    Jefs
    pirms 2 mēnešiem

    Sliktu neraksta tikai par Jēkabpili,viss internets pilns ar slikto par visiem kam tik tiek klāt vai pa rokai. Tāpat kā komentāros,lai vai par ko būtu raksts - viss slikts.Es to šļuru neņemu galvā.:)DDD

    Atbildēt
  3. jefiņ
    jefiņ
    pirms 2 mēnešiem

    Un tu tas pozitīvais komentētājs? :DDD Ko darīt, kāda dzīve, tādi komentāri. Varu tikai piebilst, ka krievu laikā cilvēki bija laimīgāki.

  4. vērotājs
    vērotājs
    pirms 2 mēnešiem

    Jefiņ, man ir pozitīvs novērojums. Pie Supernetto pulksteņa beidzot smukas puķītes sastādītas. Izskatās jauki.

    Atbildēt
  5. Jefs - oponentiem
    Jefs - oponentiem
    pirms 2 mēnešiem

    Redziet, jebkuru faktu (ideju) gan pozitīvo gan negatīvo ir iespējams novest līdz absurdam un pēc tam to pacelt kā savas "cīņas karogu". Tas ir vecs politiķu triks un tikpat vecs kā pasaule.:)DD Labi, turpiniet diskusiju bez manis, ja trūkst iedvesma , tad var aiziet un paostīt puķītes pie Superneto, bet es ar autobusu 09:50 braucu uz Rīgu skatīties kā dejos mūsu dejotāji un visu citu, kur vien kaut ko varēs redzēt. Vairāk nav laika. Patīkamu jums dieniņu kvernot pie datora. :)DDD

    Atbildēt
  6. Jefiņ,
    Jefiņ,
    pirms 2 mēnešiem

    nu tu atkal aizmuldējies. Tu nupat arī kvernēji pie datora, ne tā? :DDD Ne par gramu neesi labāks kā mēs. Nu nemet velnam ar akmeni, ka netrāpi dievam. Mēs Jefiņ strādājam un pīppauzēs apskatāmies, ko labu pozitīvais Jefiņš ir iecepis. Tu kaut kā interesantāk komentos nevarētu apskaidrot savu domu gājienu? Citādi tā pasausi. Man piemēram tautiskās dejas un koru dziedājums nekad nav paticis. Un kur nu vēl uz Rīgu vēl jahtēt dēļ visa šitā. Tad jau labāk operu vai kamerorķestri paklausīties. Es arī vakarā braukšu uz to pusi, uz lidostu.

  7. !
    !
    pirms 2 mēnešiem

    Sproģe atvaļinājumā un nevienā portālā neķengā Jēkabpili. Visi viņas prombūtnes gadījumi saskan ar šo parādību

    Atbildēt
  8. ???
    ???
    pirms 2 mēnešiem

    Domā,ka šai mājā datora nav ar interneta pieslēgumu?

  9. !
    !
    pirms 2 mēnešiem

    ??? Nezinu ir vai nav datora, bet visi viņas atvaļinājumi un piedalīšanās sapulcēs sakrīt ar ķengu iztrūkumu masu medijos komentāros

  10. :)DDD
    :)DDD
    pirms 2 mēnešiem

    Bet pazudusi ir arī mūžīgā Sproģes kritizētāja, iespējams, ka šīs salīgušas mieru un kopīgi atpūšas Kiprā.

  11. he he
    he he
    pirms 2 mēnešiem

    Par Līvānu novada darbiem mēdiji nespēj rakstīt, cik daudz tur viss tiek darīts, bet par Jēkabpili un apkārtējiem novadiem palielam vien traļi vaļi un kaut kādi sīkumi.

  12.  to he he
    to he he
    pirms 2 mēnešiem

    Kas tev tur Līvānos tāds ir? Nekas tur nav, panīcis miestiņš, vakar biju. Pat nav kur pačurāt.

    Atbildēt
  13. he he
    he he
    pirms 2 mēnešiem

    Maximā čurā.

  14. to he he
    to he he
    pirms 2 mēnešiem

    Tavai sievai klēpī

  15. he he
    he he
    pirms 2 mēnešiem

    Tu sūdzējies, ka Līvānos nav kur pačurāt. Es tev kā cilvēkam ieteicu vietu, kur to var izdarīt, a tu te par kaut kādām sievām un klēpjiem runā. Jau bum bum? Nav man sievas, ja kas.

  16. garāmgājējs
    garāmgājējs
    pirms 2 mēnešiem

    he he, ko Tu ņem pierē visādus pajoliņus, te to papilnam, pateikt kaut ko pēc būtības nespēj, bet vienīgi aizskart citus prot. Tie arī ir tā publika, kas nedara godu visai Jēkabpilij.

Pievienot komentāru