«JK Namu pārvalde» bijušā Jēkabpils novada namu apsaimniekošanu no 1. janvāra varētu neuzsākt
Inese Zone

«JK Namu pārvaldei» neizdosies no nākamā gada 1. janvāra pārņemt apsaimniekošanā bijušā Jēkabpils novada daudzdzīvokļu namus, jo nav nepieciešamo dokumentu. Par dažām mājām pat nav dokumentu par nodošanu ekspluatācijā. BD jau informēja, ka 22. jūlijā Jēkabpils novada dome pieņēma lēmumu nodot SIA «JK Namu pārvalde» 51 dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākumus Dignājas, Rubenes, Kalna, Leimaņu, Dunavas un Zasas pagastā.
    – Mēs jau septembrī pagastos rīkojām iedzīvotāju sapulces, lai informētu, kāds būs namu apsaimniekošanas modelis un ko mēs plānojam darīt. Gaidījām dokumentus no visiem pagastiem – zemesgrāmatas, ze­mes robežu plānus, inventarizācijas lietas, kas ir nepieciešamas, lai mēs vispār varētu veikt aprēķinus, cik izmaksās apsaimniekošana katram dzīvoklim, un varētu slēgt līgumus ar 1. janvāri. Bet, sazinoties ar pašvaldības darbiniekiem, nonācām pie secinājuma, ka vēl jāiegulda nopietns darbs pie dokumentu aktualizēšanas, jo mājas ir sen celtas, un daudzi no dokumentiem laika gaitā ir kaut kur nozuduši vai jāaktualizē. Ņemot vērā, ka nākamajā gadā līdz 1. martam visām apsaimniekojamajām mājām ir jābūt elektroniski ievadītām būvniecības informācijas sistēmā, mēs to nevarēsim izdarīt attiecībā uz šīm mājām, ja nebūs aktuālo dokumentu. Tāpēc šobrīd notiek pārrunas ar pašvaldību par to, cik ātri un kādā apjomā mēs varēsim saņemt nepieciešamo dokumentāciju, lai izlemtu, vai ar 1. janvāri pārņemt daļu māju, kam ir dokumenti, vai šo termiņu pārceļam, un visas mājas mums tiks nodotas kompleksi. Jāņem vērā arī tas, ka,  ja, piemēram,  pagastā ir piecas mājas, tad apsaimniekošanas izmaksas ir citas, nekā, ja pārņem tikai trīs mājas. Tas ir saistīts ar sanitāro apkopi, kas ir obligāts pakalpojums – sētnieka un mājas apkopēja nodrošināšana. Tās ir arī diezgan lielas izmaksas. Tas gan ir vienīgais, par ko var lemt paši nama iedzīvotāji –  vai viņi uztic šo pakalpojumu no­drošināt apsaimniekotājam vai vienojas veikt to paši. Bet par to var lemt tikai tad,  kad jau būs apzinātas kopējās izmaksas un viņiem tiks piedāvāts konkrēts apsaimniekošanas modelis. Šobrīd tas nav iespējams, jo izmaksu aprēķins atkarīgs no mājas kopējās platības, dzīvokļu platības un apsaimniekojamās platības. Atliek pietrūkt tikai vienam robežu plānam, un nevaram veikt aprēķinus un apsaimniekot māju, –  stāsta SIA «JK Na­mu pārvalde» valdes locekle Elita Freija. Viņa skaidro, ka tas arī apgrūtinātu parādu piedziņu no nemaksātājiem, jo tiesā nevar vērsties, ja nav dokumentālu pierādījuma, kāda ir teritorija, kas jāapsaimnieko. Tāpat problēma esot tā, ka daudzas mājas pašvaldība nav ierakstījusi zemesgrāmatā un cilvēki, kuri par pajām privatizēja dzīvokļus, arī nav tos ierakstījuši zemesgrāmatā. Tāda situācija esot visos bijušā Jēkabpils novada pagastos.
    – Varbūt ir mājas, ko var uzreiz pārņemt, bet tādu nav daudz. Ko varēs, to varbūt pārņems, bet ko nē, to vēl kārtos, un tas prasīs vairāku mēnešu darbu, jo gadiem to nav mēģināts sa­kārtot, un tas nebūs ātri, – secina Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.  
    E. Freija kā otru lielāko problēmu nosauc apkures sistēmu pārveidošanu. Ie­dzīvotāji savulaik dažādu apkures problēmu dēļ esot nelegāli ierīkojuši dzīvokļos krāsnis. No māju vecajiem šīfera jumtiem slejas desmitiem skursteņu. Tās visas neatbilstot nekādiem normatīvajiem aktiem. Kamēr pagastu pārvaldes apsaimniekoja mājas, tām juridiski par to visu nebijusi tik liela atbildība kā namu apsaimniekotājam. Viņiem esot jāievēro konkrēta likumdošana, kur noteikts, ka viņi pilnībā atbild par namu ugunsdrošību, un viņiem tā ir jānodrošina. Tāpēc nav iespējams pārņemt apsaimniekošanā mājas, ja dzīvoklī ir ar būvvaldi nesaskaņots apkures risinājums. Faktiski apsaimniekotājam būtu jāuzdod iedzīvotājiem šīs krāsnis demontēt. 
    – Dzīvokļi ir reāli apdzīvoti, iegūti par pajām, bet  nav ierakstīti zemesgrāmatā, arī mājas, un tās «karājas gaisā». Ir situācijas, kur dzīvokļi juridiski nemaz neskaitās to iemītnieku īpašumā. Varbūt iemītniekam tēvs dzīvokli nopirka par pajām, bet tagad dzīvo dēls, un nekas nav juridiski kārtots. Kam tad tagad tas dzīvoklis vispār pieder? Un tādu ir ap 50% dzīvokļu. Tādā situācijā īsti nevar risināt nevienu ar apsaimniekošanu saistītu jautājumu, ne slēgt līgumu par apsaimniekošanu, ne kaut ko no personas pieprasīt, ne izlikt no dzīvokļa par nemaksāšanu.  Ir arī tādi, kas uz vietas nedzīvo, bet par pajām dzīvokli ir iegādājušies, tālāk neko nav darījuši, bet ir pilnībā pārliecināti, ka viņiem ir īpašums, – saka Raivis Ragainis.  
    E. Freija stāsta, ka turpinās konsultācijas ar pašvaldības speciālistiem un varbūt sakārtos dokumentu maksimumu līdz 1. martam, un tad pārņems lielāko daļu māju, atliekot to darīt ar namiem, kur vēl  vajag ļoti daudz ko kārtot. Piemēram, Leimaņos un Dignājā esot mājas, par kurām pat arhīvos nav dokumentu par to nodošanu ekspluatācijā. 
   Runājot par iespējamo apsaimniekošanas maksu, E. Freija sacīja, ka to katrai mājai noteiks individuāli, atkarībā no ēkas apsaimniekojamās teritorijas un stāvokļa. Par sanitārajiem pakalpojumiem iedzīvotāji varēšot izlemt, vai pašiem uzkopt namu apkārtni un kāpņu telpas, tā samazinot apsaimniekošanas maksu, vai uzticēt to apsaimniekotājam. 
    – Es mazāk uztraucos par ikdienas apsaimniekošanu, ko nodrošinās, mani uztrauc tas, ka  mājās nekas nav darīts gadiem, bet pirmais, ko cilvēki prasīs – lai tagad veic kāpņu telpu remontus, ieliek tur jaunus logus un citu, bet nekādu uzkrājumu, lai to darītu, pa šiem gadiem mājām nav. Cilvēkiem nav bijusi vēlme pašiem iesaistīties nama apsaimniekošanā, un to nebūs viegli panākt, jo valda uzskats, ka tas viss ir jādara pašvaldībai, – saka Raivis Ra­gainis.
Kamēr «JK Namu pārvalde» mājas nebūs pārņēmusi,  apsaimniekošanas pamatuzdevumus nodrošinās pagastu pārvaldes. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru