Kā pavasarī pasargāt sējumus no meža zosu postījumiem?
ILZE BIČEVSKA

Šopavasar Latvijā ir vērojami neparasti lieli meža zosu bari. Tās Latvijas teritorijā uzturējās pārāk ilgi, un vienuviet koncentrējās milzīgs šo pārlidojošo gājputnu skaits. Zosis meklēja barību, un priecīgas to atrada zemnieku nupat ar lopbarības pupām un zirņiem apsētajos laukos, kā arī sadīgušajos ziemājos. Putnu bari, kur dažā vienkopus ir pat tūkstotis zosu, nodara lielus postījumus lauksaimniecībai, bet cīnīties pret šo invāziju ir grūti, jo Latvijā meža zosis šaut pavasarī aizliegts. Ko darīt? 
 
Latvijas laukos ir ar ko baroties
 
Par to, kāpēc šāds medību aizliegums radies un kāpēc šogad ir vērojami tik lieli zosu bari, kuri turklāt nesteidzas doties prom, jautājām Sēlijas virsmežniecības virsmežzinim Mārim Bondaram.  
  – Lielie bari Latvijā sakoncentrējās šā gada pavasara dabas apstākļu dēļ. Pirmais pārlidojošo zosu ešelons uz ligzdošanas vietām devās jau aprīļa sākumā. Nonākuši Igaunijas ziemeļos, putni atdūrās pret realitāti, ka tur vēl valda ziema, un devās atpakaļ pie mums. Pa to laiku līdz Latvijai bija atlidojis nākamais ešelons. Un tā visas šīs zosis, secinājušas, ka te ir gana labi apstākļi to izdzīvošanai, palika nogaidīt, – stāsta Māris Bondars. Virsmežzinis lēš, ka tad, kad būs veikts apkopojums par meža zosu postījumiem sējumos, rezultāti varētu būt tādi, ka šie postījumi izrādīsies lielākie pēdējo gadu vēsturē. 
Vai ir tā, ka zosu populācija pēdējos gados pieaugusi? M. Bondars teic, ka ornitologi izpētījuši, ka meža zosu skaits stabili stāv uz vietas, bet sējas un baltpieres zosu ir pieaudzis. 
    – Šo putnu perēšanas zona, uz kuru tās dodas, pārlidojot Latvijai, pārsvarā atrodas tundrā. Ir konstatēts, ka kādi 30 līdz 50 pāri perē arī Latvijā, bet absolūtais vairums, protams, to dara ziemeļos. Savukārt ziemo tās Polijas dienvidu daļā, Vācijā, arī Holandē, nonākot pat līdz Vidusjūras krastam. Pie mums tās uzturas, tātad, tikai pārlidojot. Kāpēc zosis vairs nedrīkst šaut pavasarī? Tāpēc, ka Latvija ir pievienojusies ES putnu direktīvai, kas noteic, ka šos savvaļas putnus nedrīkst šaut pārlidošanas, riesta un vairošanās laikā. Bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju ar zosīm, es varu ieteikt zemniekiem izmantot iespēju prasīt no Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas tās medīt vietās, kur nodarīti postījumi. Kādas patlaban ir problēmas šo atļauju ātrā saņemšanā? Iepriekšējos gados tādas tikpat kā netika prasītas, jo postījumu nebija daudz. Domāju, ka daudzi zemnieki arī nebija informēti, ka šāda iespēja pastāv. Savukārt šogad ir tā: kamēr šīs atļaujas pieprasītu, kamēr izsniegtu, zosis jau ir prom. Tātad nokavēts. Vēl ir iespēja vērsties vai nu pašvaldībā vai Vides un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu izveidot komisiju, kas novērtē nodarītos postījumus. To gan vēl varētu pagūt, – stāsta M. Bondars.
   Viņš piezīmē, ka ir arī argumenti, kas darbojas pret zemniekiem. Proti, lopbarības pupu un zirņu sējumi ir iekļauti zaļināšanas programmās, kur par bioloģiskās daudzveidības veidošanu lauksaimnieki saņem lielus maksājumus, kas sedz arī šos putnu radušos zaudējumus. Tāpat lauksaimniekiem esot iespēja dabūt kompensāciju par šiem noēstajiem laukiem.
 
Plašāku materiālu, arī zemnieku viedokli par šo problēmu, lasiet Brīvās Daugavas 19. maija numurā. 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru