Kā plānot savu budžetu, ja esi naudas tērētājs, ne krājējs?
Apmaksāts raksts

Ja Tu esi no tiem cilvēkiem, kurš visu mūžu izbaudījis naudas tērēšanu, tās krāšana varētu būt tikpat sarežģīta kā, piemēram, atbrīvošanās no ietiepīgajiem tauciņiem uz vēdera. Tas prasa pamatīgu apņēmību, disciplīnu un sevis pārvarēšanu. Taču, tiklīdz būsi spēris pareizos soļus pareizā virzienā, pastāv iespēja, ka izdosies ieviest savā dzīvē jaunus paradumus. 
    Šajā rakstā esam apkopojuši vairākus vērtīgus padomus, kas Tev palīdzēs saprast, kā taupīt naudu, neatsakoties no pilnīgi visiem tās tērēšanas “prieciņiem”. Tērētājiem tas daudz efektīvāk palīdz vismaz daļēji atbrīvoties no vainas apziņas, kas nereti nāk komplektā ar naudas  tērēšanu. 
     Centies veidot emocionālo saikni ar savu naudu. Emocionālā saikne ir tā, kas atšķir tērētājus no krājējiem. Tiesa, tas attiecas uz psiholoģiskiem aspektiem, nevis statistiku. Tie cilvēki, kuri biežāk taupa naudu, nereti izjūt emocionālu saikni ar saviem finanšu līdzekļiem. Viņi izbauda iespēju redzēt, kā naudas summa ar laiku kļūst arvien lielāka, kā arī nelabprāt tērē to nenozīmīgiem mērķiem. Savukārt tērētāji emocionāli pieķeras lietām, kuras var nopirkt par naudu – viņi baudu gūst iegādājoties, piemēram, jaunu apģērbu, apavus vai pat mašīnu. Tāpēc eksperti iesaka radīt samērīgu emocionālu saikni ar naudu, kas Tev pieder, ja vēlies iemācīties to krāt. 
    Saproti, kas ir svarīgāks. Izņemot atsevišķus gadījumus, dažu kafijas krūzīšu baudīšana ārpus mājas lielu robu Tavā budžetā neiegriezīs, taču, piemēram, mājokļa īre, automašīna un citas nozīmīgākas lietas gan. Lai saprastu, kādus lēmumus saistībā ar finansēm pieņemt, izvērtē to, kur Tu dzīvo, ar ko pārvietojies, kādi ir Tavi ikdienas paradumi utt. Protams, arī šķietami maziem izdevumiem ir nozīme, it īpaši, ja bez tiem var iztikt, piemēram, sporta zāles vai Netflix mēneša abonements, kuru Tu nemaz neizmanto utt. Tev nav jābūt cilvēkam, kurš skaita katru pēdējo centu, vienkārši centies būt kritisks un saprātīgs savos naudas tērēšanas lēmumos. 
     Nebaidies tērēt naudu par to, ko Tu vērtē visaugstāk. To var saukt arī par tērēšanu ar nolūku. Lūk, piemērs: Jānis pārvācās no Madonas uz Rīgu, kur viņš studē universitātē. Viņš vismaz reizi nedēļā dodas uz mājām ar savu personīgo automašīnu, lai apmeklētu deju kolektīva mēģinājumus. Viņš šajā kolektīvā dejo jau piecus gadus. Lai arī braukšanas izdevumi katru nedēļu ietekmē Jāņa budžetu, dejošana ir viņa sirdslieta. Un tā ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm, satikt draugus un darīt to, kas viņam patiešām patīk. Attiecīgi, ja Tu apmierini vienu vai divas savas svarīgākās vajadzības, ietverot tās izdevumu plānā, tas ļauj Tev iemācīties ietaupīt kādā citā jomā (piemēram, nepirkt jaunu auto, bet braukt ar to pašu modeli, jo tas kalpo pietiekami labi). Ir svarīgi, ka ieguldi naudu tādās jomās, kas Tevi iepriecina un piešķir nozīmi Tavai dzīvei. 
     Tu netērē to, ko Tu neredzi. Maksāšana sev pašam ir vērtīga stratēģija, jo, kā atzīst eksperti, Tu nevari iztērēt to, ko Tu neredzi. Proti, brīdī, kad Tavā bankas kontā ienāk alga, daļu tās izņem skaidrā naudā vai arī pārskaiti uz krājkontu, bet šī konta karti noliec grūtāk pieejamā vietā. Tādā veidā Tu ne tikai iemācīsies iekrāt naudu, bet arī iegūsi papildu līdzekļus neplānotām situācijām, kurās daudzi citi cilvēki uzskata, ka labs risinājums ir aizdevums. Dari tā katru mēnesi, un jau pēc pusgada vai gada Tev būs iekrāta pamatīga summiņa, par kuru Tu pat, iespējams, būsi piemirsis. 
   Un kāds cilvēks esi Tu – tērētājs vai krājējs? Vai esi mēģinājis pārvarēt sevi un iemācīties kontrolēt savu vēlmi tērēt naudu bez robežām? Iespējams, Tev ir kāda cita stratēģija, kā apgūt krāšanas prasmi?

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. he he
    he he
    pirms 1 gada

    Kāda nauda? Nauda nāk un nauda iet. Vakardien dārzā strādājot vēroju dzērves. Lidoja blakus vairāki nelieli kāši, tad pašķīrās, izpletās pa plašu teritoriju un riņķodamas sauca pārējās, kuras varbūt atradās uz zemes. Padomāju, pat putni ir vienoti, lidojot prom cenšas savākt visus līdz. Ja cilvēki būtu tik vienoti, palīdzētu viens otram, būtu pavisam cita dzīve. Baidāmies kādam ko labu pateikt, baidāmies no kāda ko paņemt, ja dod. Kad vajadzētu cīnīties par labāku nākotni visiem, tad nav, ir bailes. Visu laiku kaut kādi esam kā sapīti.

    Atbildēt

Pievienot komentāru