Kā sadarboties laicīgajai un garīgajai varai
AIJA VALDMANE

     Tradicionālo konfesiju pārstāvju tikšanās Jēkabpils domē sākās ar to, ka  katoļu prāvests Viktors Siļčonoks dāvināja visiem katoļu diecēzes izdotu  grāmatu «Jelgavas diecēze Latvijas simtgadei». Domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa novērtēja to kā skaistu un laikā izdotu grāmatu.
    Vispirms ar klusuma brīdi tika pieminēts mūžībā aizgājušais Jēkabpils domes deputāts Andris Rutko.
     L. Kļaviņa norādīja, ka viņa gribētu padiskutēt par to, kā garīgās varas pārstāvji turpmāk domā sadarboties un kādās jomās (ne tikai kultūras)  būtu arī kādi jauninājumi vai ierosinājumi.
 
Šis novembris atšķirsies no citiem
     – Laiks, ko mēs tik ilgi gaidījām, praktiski ir pietuvojies, – sacīja L. Kļaviņa un deva vārdu Jēkabpils Kul­tūras pārvaldes direktores vietnieces p.i. Lienei Lam­bai-Nadjkinai, kura klātesošos īsumā iepazīstināja ar Latvijas svētku programmu Jēkabpilī.
     Jau no 3. līdz 18. no­vembrim pilsētvidē un sociālajos tīklos būs fotoakcija «Dūrainīša stāsts». 3. no-vembrī  Krustpils kultūras namā notiks Brīvības fo­rums. Laikā no 11. līdz 16. novembrim būs gan Lāč­plēša dienas lāpu gājiens, gan piemiņas brīdis pie pieminekļa «Kritušiem par Tēviju», tāpat pasākumi Jēkabpils Galvenās bibliotēkas bērnu nodaļā. Vēstu­riskajā Latvijas Bankas ēkā sekos Laikmetīgās vēstures muzeja izstādes par Jē­kabpili, Atmodas laika norisēm. Tiks izrādīta filma «Jēkabpils l00 gados». «Kinomītnē» būs skatāma dokumentālā filma «Lus-trum». 18. novembrī Dau­gavas promenādē skanēs patriotiska latviešu mūzika, bet Krustpils kultūras namā būs skatāma Jēkabpils mākslinieku gleznu izstāde «Redzu Latviju». Šajā pašā datumā – 18. no­vembrī – plkst. 8.00 Latvijas dzimšanas rītā būs saules sagaidīšana, Latvijas himnas atskaņošana un karogu celšana mastos. Tajā dienā notiks arī dažādi pasākumi, turklāt pulksten 13.50 visu konfesiju dievnamos atskanēs baznīcu zvani un būs lūgšana Latvijai. Savukārt ekumēniskais dievkalpojums notiks Krustpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pēcpusdienā sekos piemiņas brīdis pie pieminekļa «Kritušiem par Tēviju». Tad tiks translēta Valsts prezidenta uzruna, sekos kamerorķestra «Sinfo­nietta Rīga» koncerts un Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgs sarīkojums. Pēc koncerta notiks apbalvošana. Tad jau vakarpusē  būs gaismas akcija «Brīvības liesmiņas». Dau-gavas promenādes pastaigu laikā klausīsimies «Uguns­kura stāstus». Jēkabpils tautas namā paredzēta dažāda programma. Svētki beigsies Vecpilsētas laukumā ar grupas «Pērkons», Jēkabpils pilsētas apvienotā kora koncertu un citām aktivitātēm.
    
Mums visiem tā ir misija
   – Centāmies, lai šis 18. novembris atšķirtos no citiem, – uzsvēra L. Lamba-Nadjkina. – Programma ir tikko apstiprināta, un klāt­esošie žurnālisti un tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji ir pirmie, kas ar to iepazīstas.
     Sv. Miķeļa evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Modris Plāte klātesošajiem uzdeva jautājumu, kā tad būs ar parastajiem dievkalpojumiem – vai tie būs jāatceļ vai tomēr tie notiks tāpat kā parasti, tikai šoreiz divreiz, ieskaitot ekumēnisko dievkalpojumu, kas no­tiks pulksten 14.00. Pries-teris Viktors Naglis bilda, ka «mēs visi esam noslogoti, jo būsim gan savās baznīcās, gan ekumēniskajā dievkalpojumā». 
     L. Kļaviņa akcentēja, ka  cilvēkiem varbūt būs pagrūtāk izvēlēties, uz kuru no dievkalpojumiem doties.
    – Tomēr esam ieinteresēti, lai cilvēki apmeklētu šo ekumēnisko dievkalpojumu, kas ir par godu simtgadei, – atzina domes priekšsēdētāja vietniece. – Pērn 11. no­vembrī runāja trīs pārstāvji – viens bijis do­mes pārstāvis, otrs skolnieks un trešais – viens no ga­rīdzniekiem. 
    11. datumā vajadzētu runāt Vik­to­ram Nag­lim, taču viņš sacīja, ka todien tas viņam nebūs iespējams. Atteicās arī baptistu mācītājs Jānis Lūsis, bet Viktors Siļčonoks paskaidroja, ka viņam šajā laikā jābūt Viesītes baznīcā. Klāt­esošie nosprieda, kas tas tomēr ir īss pasākums, tāpēc varētu runātāju skaitu arī samazināt. Tad klātesošie mēģināja vienoties par to mācītāju, kas runātu 18. novembrī. Tas varētu būt cienījamākais mācītājs, Go­da pilsonis Modris Plāte. M. Plāte piekrita, ka varētu gan, bet viņš trīs gadus neesot bijis atvaļinājumā un tieši šajā laikā došoties projām. Tāpēc būtu riskanti aicināt tieši viņu. Klātesošie šo viņa nodomu respektēja. M. Plāte pateicās klātesošajiem par viņam izrādīto uzticību un godu. Viņš apsolīja, ka varēs runāt nākamajā gadā.
Tad  L. Kļaviņa lūdza V. Nagli uzņemties šo pienākumu.
    
Kāpēc netiek uzrunāti krievu cilvēki?
   Šo jautājumu uzdeva Modris Plāte, kāpēc allaž tad, kad ir runa par pasākumiem, netiek uzrunāti krievu tautības cilvēki?
    – Kamēr mēs netiksim pāri šai plaisai, nekas labs nevar būt. Mēs nekādi neuzrunājam krievus, – tāds bija M. Plā­tes viedoklis.
     Te viņam oponēja L. Kļa­viņa, sakot, ka saistībām ar tautību gan nebūtu nekāda sakara. Jebkurā pasākumā drīkst piedalīties kā latviešu, tā arī citas tautības vai citas kristīgās konfesijas pārstāvji. Ja vien jūt iedvesmu, jāpiesakās.
    – Es negribu teikt, ka te būtu kāda šķirošana pēc tau­tības vai saistības ar konfesionālo piederību. Tā­pēc aicinu pieteikties, – vēlreiz uzsvēra L. Kļaviņa.
    Mācītājs Ēvalds Bērziņš sacīja, ka rotācija ir jau bi­jusi, visi pēc kār­tas runājuši.
 
Laicīgajai un garīgajai varai jāsadarbojas
    Vecticībnieku mācītājs  Vladimirs Ivanovs teica lielu paldies Modrim Plātem par viņa rūpēm par citu konfesiju mācītājiem.
     Tālāk sekoja organizatoriskie jautājumi – cik garš būs ekumēniskais dievkalpojums, cik ilgs sprediķa laiks u. c. Svarīgi būtu, lai vienā dienā nesakristu  būtiski pasākumi.
   L. Kļaviņa jautāja, vai šajā gadā vai arī nākamgad baznīcu pārstāvjiem neiezīmējas kādi notikumi, svētki vai kaut kas cits, par ko vērts runāt un tos atzīmēt. Ē. Bērziņš atgādināja, ka viņi jau ir svinējuši draudzes 400. gadadienu. L. Kļaviņa mudināja padomāt arī par 2019. gadu. – Pašvaldības uzdevums ir reklamēt arī jūsu pasākumus un jubilejas, – akcentēja L. Kļaviņa. – Aicinājums jums par to padomāt.
   V.  Siļčonoks minēja Baz­nīcu nakti jūnijā, tāpat arī Muzeju nakti. 
    Pēdējais jautājums bija par to, kādi tad ir laicīgās un garīgās varas uzdevumi un misija. 
    – Mēs katrs pildām savus uzdevumus. Tomēr iedzīvotājs, kam mēs kalpojam, ir viens un tas pats. Mums visiem vienojošais elements ir cilvēks. Tāpēc gribētu no katra dzirdēt, kāda vēl varētu būt mūsu kopīgā sadarbība. Mēs spriedām par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un finansējuma sadalījumu arī nākamajā gadā. Pašlaik notiek lieliska sadarbība izglītojošā sfērā, un te varētu minēt kristīgo mācību izglītības iestādēs. Ir pašvaldības samaksāts un nodrošināts kristīgās mācības piedāvājums. Vecāki var izvēlēties. Jūsu misija ir sagādāt cilvēkiem prieku. Dievnami ir brīnišķīga vide, kur var notikt  koncerti. Tie tiek kupli apmeklēti un augstu novērtēti. Arī pašvaldība piešķir savu artavu, lai koncerti tiek apmeklēti, – stāstīja L. Kļaviņa.
 
Cik noderīgi ir koncerti dievnamos?
    Taču, kā izteicās Ē. Bēr­ziņš, koncerti baznīcas kasei rada zaudējumus. Turklāt viņam nav skaidrs, kādā veidā šie kultūras pasākumi vai koncerti tiek organizēti. Ir gadījumi, kad ar menedžeri viss tiek sarunāts, bet runātais tā arī paliek, gaisā karājoties. Cilvēki nopirkuši biļetes, bet koncerts tiek atcelts. Kad paši rīko, tad daudzmaz viss kārtībā, bet, ja kāds pats piedāvājas, ir liela iespēja, ka koncerts var pajukt. Kātesošie tikai noteica, ka tāda jau ir tā producentu daba. Turklāt viņiem patīk koncerti baznīcās, jo tur nav jāmaksā par telpu īri. Bet pēc tam, ja kas, var atteikties. Savukārt V. Naglis pastāstīja, ka, ja viņu baznīcā koncerti tiek rīkoti par ziedojumiem, tad apmeklētāju ir maz, bet, ja par naudu – stāvgrūdām pilna. Taču lielākoties tomēr ir zaudējumi. Taču viņš teica, ka priecājas kaut vai par to lielo interesentu vilni, kas pieplūst pasākuma laikā. Tam piekrita arī M. Plāte. Tā bija ar grupu «Pērkons». Baznīca pilna, bet ienākumu tikpat kā nav.
     
Ko varētu darīt sociālajā jomā?
    – Mēs varam diskutēt par to, ka šobrīd cilvēkiem ir ļoti daudz vajadzību. Varbūt uz nākamo komisijas sēdi es varētu aicināt sociālā dienesta vadītāju. Viņa ir cilvēks ar lielu pieredzi (sociālā dienesta ziņā ir gan zupas virtuve, gan sociālā aprūpe), lai jūs kā draudžu vadītāji zinātu, ko pašvaldība nodrošina šajā jomā. Varbūt tas arī ļautu padomāt par nākamajiem sadarbības veidiem, un tiem cilvēkiem tad varētu sniegt daudz efektīvāku palīdzību. Piemēram, ir bijuši tādi gadījumi, kad cilvēkiem nav kur pārnakšņot, – stāstīja domes priekšsēdētājas vietniece. Tādu gadījumu zināja stāstīt arī Ē. Bērziņš.
     V. Siļčonoks ieminējās, ka tam domāta naktspatversme, bet L. Kļaviņa oponēja, ka tad tam cilvēkam jākārto daudz formalitāšu, jo tā ir pašvaldības iestāde: – Diev­namos jūs varat būt elastīgāki, atvērtāki. Mēs kā pašvaldība jums varam deleģēt arī zupas virtuves funkcijas.
   Ē. Bērziņš stāstīja, ka viņiem ir sadarbība ar Vā­cijas, Somijas misijām. Tiek atvesti apģērbi un citas lietas, kas jātur baznīcā. Vai pašvaldība nevar šīs lietas risināt? L. Kļaviņa informēja, ka ar to nodarbojas gan sociālais dienests, gan Sar­kanais Krusts. V. Naglis stāstīja, ka viņu dievnams vienmēr ir bijis atvērts dažādām aktivitātēm. Netālu no ēkas ir zupas virtuve. Tiesa, viņš nezina, kas to organizē.
    J. Lūsis sacīja, ka draudzes galvenais uzdevums ir garīgās vēsts nešana tautā, par pārējām lietām viņi pagaidām nav domājuši. V. Iva­novs piekrita, ka baznīca apvieno cilvēkus. Kādreiz ir garīgās dziedāšanas, ko dome atļauj organizēt tautas namā, par ko viņiem liels paldies. Viņu baznīcai apritējuši 140 gadi, kas tika svinēti.
    V. Siļčonoks pateicās par līdzšinējo sadarbību. Turp­māk varētu spriest arī par zupas virtuves organizēšanu un citiem jautājumiem.
Ē. Bērziņš ieteica nākamreiz uzaicināt arī diakonijas pārstāvjus, lai viņi varētu ko ieteikt. 
    Sēdē piedalījās arī pa­reizticīgo Svētā Pokrova baznīcas pārstāvis Pjotrs Podgornijs un klostera priesteris Jevgeņijs Rumjan­cevs. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru