Pēc salīdzinoši neliela miera perioda Jēkabpili atkal aktivizējušies vandaļi. Pilnībā visi stikli izdauzīti pavisam nesen pēc Kļavu ielas remontdarbiem uzstādītajai autobusu pieturai Kļavu ielā.
Kādam «spēkavīram» nav devis mieru viens no tā dēvētajiem plakanajiem tēliem Vecpilsētas laukumā, kur atainotas vēsturiskas personības. Nolauzt tēlu nav izdevies, bet saliekt gan. Šie notikumi atkal aktualizē jautājumu par novērošanas kameru efektivitāti un vai to skaits ir pietiekams, un vai visas esošās darbojas. Vecpilsētas laukums allaž minēts kā viena no vislabāk novērotajām vietām. Ja tā, tad tēlu locītājam jābūt redzamam ierakstos, jo ne jau vienā sekundē viņš visu paveica. Pirmo kameru par pašvaldības naudu uzstādīja tieši Vecpilsētas laukumā pēc tam, kad vairākkārt vandaļi bija lējuši tolaik nesen atklātajā strūklakā putojošos līdzekļus un mēģinājuši to salauzt. Vēlāk, izmantojot tā dēvēto Norvēģijas finanšu instrumentu, īstenoja projektu jaunatnes noziedzības savlaicīgai novēršanai, kas arī paredzēja vismaz divdesmit kameru uzstādīšanu. Pašvaldība vēl uzstādīja vairākas kameras par budžeta naudu, un to kopskaitam pilsētā vajadzētu būt tuvu 30. Tātad daudziem objektiem, kurus laiku pa laika izdemolē, jābūt labi novērotiem. Policijas un domes amatpersonas gan aizbildinās, ka kameru redzamību ietekmē laika apstākļi. Miglā vai putenī tā būs sliktāka. Tāpat arī sliktā apgaismojumā, bet demolē jau naktīs. Vēl esot jāņem vērā kameru darbības princips, tās mainot rakursu, un var gadīties, ka kāds moments nav redzams. Tāpat netiek izslēgts, ka kāda no kamerām konkrēta notikuma laikā bijusi bojāta.
Uz BD jautājumu, vai atbildīgās amatpersonas regulāri pārbauda kameru darbu un vai ir pārliecība, ka tās visas darbojas, domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs atbildēja, ka kameru skaits tiešām noteikti esot pāri 20, tās darbojas un ir palīgs policijai, taču viņš arī atzina, ka laikam pienācis laiks veikt kameru inventarizāciju. Patiesībā to esot pat vairāk nekā pašvaldības un projektu gaitā uzstādītās. Tagad kameras pie savām teritorijām izvietojuši daudzi uzņēmumi. Policija par to zina, un vajadzības gadījumā izmanto to ierakstus.
Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis BD sacīja, ka par apskādēto plakano tēlu policija ir informēta, un, tiklīdz būs aplēsts zaudējuma apmērs, iesniegs arī oficiālu pieteikumu. Tā kā laukumā ir uzstādīta kamera, ļoti iespējams, ka policija to varēšot izmantot vandaļa atklāšanai. Par izdemolēto pieturu G. Gogulis, sazinoties ar BD, vēl nebija informēts, bet ziņošot arī par to.
No jauna iedzīvotāju interesi par kameru darbību uzjundīja nesen notikušais satiksmes negadījums pie DUS «Viada» Vienības ielā, kur automašīna notrieca sievieti un atstāja notikuma vietu. Policija aicina (tas bija publicēts arī BD) atsaukties notikuma aculieciniekus, lai varētu atklāt vainīgo. BD lasītāji atgādina, ka turpat pie staba esot plāksnīte ar uzrakstu, ka notiek videonovērošana. Vai tad kameras esot butaforija, ja jāaicina atsaukties lieciniekus?
Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis skaidro, ka kameras palīdz un daudz palīdz, bet tā nav panaceja, lai ar kameras palīdzību simtprocentīgi atklātu jebkuru nodarījumu.
— Kameru darbību var programmēt tā, lai tās ik pa brīdim maina skatupunkta leņķi, vai arī nofokusēt uz noteiktu objektu. Abos gadījumos kamera notikuma brīdī fiksē tikai to, uz ko tā skatās, gluži kā cilvēks. Aina nekad nav pilnīga. Arī cilvēks taču neredz visu, kaut arī kāds notikums norisinās viņa tuvumā. Tāpat kameras nav tehniski tik pilnīgas, lai, kā to rāda detektīvseriālos, varētu ideāli pietuvināt jebkuru kamerās attēlā saskatāmo detaļu. Taču tās ir labs tehniskais palīglīdzeklis, kas ļauj un bieži ir ļāvis atklāt noziedzīgus nodarījumus, — skaidro Z. Januševskis. Runājot par konkrēto avāriju, viņš stāsta, ka izmeklēšanā ir svarīgas daudzas sīkas nianses, kuru noskaidrošanā svarīgi ir liecinieki.
D. Gagunova foto