Kārļa Štrāla romāns «Karš» — sava laikmeta liecinieks
INESE ZONE

 
Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstāžu un tikšanās zālē notikusī tematiskā pēcpusdiena «Personība. Rakstnieks Kārlis Štrāls» bija viens no tiem avotiem, kur varam smelt pašapziņu un lepnumu par savu tautu un Latviju, kas bagāta ar augstas raudzes literātiem, māksliniekiem un kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri veidoja pirmskara laika Latviju un bez kura devuma nebūtu iespējama arī mūsdienu Latvijas neatkarība un šodiena.
   Pasākums bija veltīts  K. Štrāla vēsturiskā romāna «Karš» atkārtotai izdošanai. Romāns dienas gaismu ie­raudzīja 1922. gadā un bija skarba liecība par Pirmā pa­saules kara notikumiem, ie­kļūstot latviešu literatūras zelta fondā.
    2015. gada nogalē pie lasītājiem nonāca atkārtots romāna izdevums, kurā ir ie­kļautas autora brāļa Alek­sandra Štrāla ilustrācijas un pievienota līdz šim tikai pe­riodikā publicēta trešā daļa. Jaunais izdevums nācis kla­jā, pateicoties Kārļa Štrāla mazmeitai Kamenai Kaida­kai. Viņa pasākuma dalībnie­kus iepazīstināja ar stāstījumu par K. Štrāla un Štrā­lu dzimtas dzīves gājumu un savām atmiņām par vectēvu. Fragmentus no romāna «Karš» lasīja Jēkabpils tautas teātra aktieri Uldis Urtāns un Kārlis Ozols, bet ansamblis «Vakarvējš» no­skaņu papildināja ar dziesmām. 
— Pērn janvārī Pļaviņās notika romāna jaunā izdevuma atvēršana, un tad ra­dās ideja, ka Jēkabpilī arī vajadzētu tādu pasākumu. Paldies pilsētas bibliotēkas vadītājai Renātei Lenšai, ka to visu izdevās tik ātri un la­bi organizēt. Dienu pēc šī pasākuma K. Štrālam paliktu 136 gadi. Viņam balles ne­esot patikušas, bijis no­slēgta personība, kas negribēja zīmēties, bet viesus gan viņam patika uzņemt. Man viņš bija vecaistēvs — jauks, sirsnīgs vectēvs, ku­ram varēju sēdēt uz ceļa, — savās atmiņās dalījās K. Kai­­daka. Viņa stāstīja, ka   K. Štrāls nāk no Daugavas plostnieku dzimtas, un dar­bu uz Daugavas varēja izturēt tikai stipri cilvēki. 
  — 1905. gadā K. Štrāls, būdams cara armijas virsnieks, atbalstīja kareivju protestus un tāpēc tika atvaļināts. Tā kā viņš bija iesaistījies pretošanās kustībā, 1906. gadā K. Štrāls devās pie brāļa Aleksandra uz Rīgu un iesaistījās mēneša žurnāla «Dzelme» izdošanā. 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, un   K. Štrāls kā rezerves virsnieks tika iesaukts armijā un nonāca rietumu frontē — Galīcijā. «Karš» ir ne tikai literārs darbs, bet arī vēsturisks materiāls, balstīts frontes piezīmju grāmatās.  K. Štrālu divas reizes ievainoja, otro reizi smagi kājā, un pēc tam viņš tika atvaļināts. Traumas sekas bija jūtamas visu mūžu — nācās pārvietoties ar spieķi. Kara laikā  viņš  ar  ģimeni  nonā­ca bēgļu gaitās Kubaņā,  bet 1920. gadā atgriezās.  K. Štrā­lam ir tapuši vairāki dzejoļu krājumi, un 50 gadu jubilejā — 1930. gadā —  viņa ieguldījums tika novērtēs ar Triju Zvaigžņu ordeni.  Maz zināms ir viņa devums tulkošanā, taču viņš ir daudzu grāmatu, īpaši krievu klasiķu darbu, tulkojumu autors. Brāļi Štrāli pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija Pļaviņu kultūras dzīves dvēseles. Padomju varas gados K. Štrāls rakstīja maz, jo tā laika padomju patriotisma gars nebija viņam tuvs. Viņš tulkoja, mazliet rakstīja dze­ju. Tuvāka draudzība viņam izveidojās ar Kārli Kraujiņu un Alfrēdu Gobu, — stāstīja K. Kaidaka. Viņa teic, ka rakstnieka mājas «Skaldule­jas» kļuva par pulcēšanās vietu vietējai Pļaviņu radošajai inteliģencei un viesiem. Turpat, Pļaviņās, savas gaitas vadījuši arī  rakstnieka vecākais brālis gleznotājs A. Štrāls un jaunākais brālis latviešu strēlnieks, lielisks amatnieks — galdnieks Jā­nis Štrāls, kura darinātās mēbeles vēl tagad ir dzimtas īpašumā. 
K. Kaidaka stāsta, ka romāna «Karš» trešā daļa, kas bijusi sagatavota iespiešanai izdevniecībā «Valters un Rapa», līdz ar citiem materiāliem konfiscēta, pa­domju varai ienākot Latvijā. Taču tomēr izdevies atrast autora pierakstus un tā papildināt jauno izdevumu ar šo darba daļu, kā arī auto­ra biogrāfiju. «Karš» nav autobiogrāfisks romāns, taču tā tēlā Viktorā var atpazīt brāļa Aleksandra gaitas, bet romāna varonis Augusts Stēģis pauž autora pārdzīvoto un pieredzēto — Latvijas sabiedrības dzīvi kara sākumā, to, kā karš skāra Rīgā, Maskavā, Pē­terburgā dzīvojošos latviešus, cerību sagruvumu, bēg­ļu gaitas, ievainoto izjūtas un autora pārdomas par karu, tā traģismu un bezjēdzīgumu. Un ir pārsteidzoši, cik aktuāli tās skan arī mūsdienās, kad pasaulē atkal daudzviet nerimst kara darbība un tā draudi, bēgļu straumes un sekas tieši vai netieši skar visus. 
 
D. Gagunova foto
  

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!