Katra diena sākas ar lūgšanu
AIJA VALDMANE

Jānis Sālzemnieks ir pa­­zīstams tenisists, viegl­atlēts, kurš ar sportu no­darbojās, jau mācoties toreizējā Jēkabpils 1. vi­dus­skolā. Sportā viņu vairāk ievirzīja tētis, kurš spē­­lēja handbolu, mazo un lielo un tenisu. Pēc 1. vi­dusskolas Jānis iestājās Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Taču dzīve ie­virzījās citādi. Jānim patika būt līderim, bet tas viņu noveda pie dažādām ne visai likumīgām darbībām.
 
 «Es izvēlējos pāriet pāri upei»
    – Slava Dievam par Viņa mīlestību, par Viņa žēlastību, kas mums ir dota Jēzū Kristū, prieks, ka varu ar šīs avīzes lasītājiem dalīties savos piedzīvojumos, bet šodien tie ir daudzreiz labāki un brīnišķīgāki nekā ag­rāk, – saka Jānis. – Sākšu ar ievadu, kas it kā nav, bet tomēr vistiešākajā veidā ir saistīts ar manu dzīvi. Stās­tīšu tāpēc, lai mēs kādā savā dzīves brīdī izšķirtos pieņemt pareizo lēmumu, pareizo nostāju. Tas ir neliels stāstiņš par diviem vīriem, kuri ceļoja, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Abi vēlējās nonākt vienā un tajā pašā vietā. Gar abām pusēm bija kalni un vidū – neliela kalnu upīte. Viens no vīriem bija gudrs un ievērojams, ar savām asprātībām un skatījumu uz dzīvi, bet otrs – vienkāršs, ne ar ko neizcēlās. Bet tad sacēlās vētra, sākās vējš, lietus un krusa – viss, kas saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Ūdens, kas tecēja pa upīti, pēkšņi strauji sāka celties. Gudrinieks prātoja tā: nekas, gan jau viss nomierināsies, gan jau viss apklusīs, un tad es mierīgi pārcelšos pāri un sasniegšu savu mērķi! Bet otrs, tas vienkāršais cilvēciņš, ilgi nedomāja, bet ņēma un pārgāja pāri upei, neraugoties ne uz ko, un sasniedza savu mērķi ātrāk, nekā tas gudrinieks. Ar to es gribu pateikt, ka, pārejot pāri upītei, kura, protams, bija pilna ar akmeņiem, tas varonīgais varbūt arī pēc tam saslima, sagrieza kājas, visādi savainojās, bet viņš sasniedza mērķi. Tātad tas, kas notiek kristietībā, ir tāda pati izvēle – vai nu tu to pieņem, vai arī nē. Dzīvē gluži tāpat ir arī ar tiem gudriniekiem, kuri kaut ko prāto, kaut ko grib izzināt, bet ne par ko būtisku savā dzīvē neizšķiras. Arī šajā līdzībā tas gudrinieks droši vien tā arī palika tajā krastā un nepārgāja pāri upei. Slava Dievam par to, ka es, kaut vai vilcinādamies un domādams, vai man pāriet tai upei pāri vai nē, izvēlējos pāriet. Slava Dievam, ka esmu sasniedzis savu mērķi un tagad dzīvoju tā, kā apustulis Pāvils teica: «Ne es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus».
  
Pilns teksts – 15. maija "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 15. maija numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru