Klusēšana ir piekrišana – tā tulko iedzīvotāju pasīvo attieksmi par plānotajiem remontdarbiem
INESE ZONE

Pirmkārt, jau tādēļ, ka daudz vairāk esot nepieciešams labot izdrupušos ieeju betona lieveņus. Otrkārt, pašvaldība iecerējusi veikt mikrorajona kvartāla labiekārtošanu, un šajā kvartālā ietilpst arī Viesītes iela 41. Iedzīvotāji esot izteikuši vēlēšanos, un to arī esot solīts ņemt vērā, plānojot labiekārtošanas darbus, paplašināt iebrauktuvi gar māju un izbūvēt trotuāru, un tad, iespējams, soliņus nāksies  pārvietot vai tiem vispār nebūs vietas. Iedzīvo­tāja arī interesējusies, kur liks vecos soliņus, it kā pārvietošot pie citas mājas. Pret to viņa gan iebildusi, sakot: ja jau tie ir piederīgi pie mājas, kā tos var uzstādīt citur, tad jau lai paliek un būs divi soliņi. 
Katru gadu iedzīvotāji saņem paziņojumus no namu pārvaldes par plānotajiem ēkas remonta un apkārtnes labiekārtošanas darbiem.  Bieži vien minēts, ka tos plānots veikt nevis tieši nākamgad, bet vairāku gadu periodā, un cilvēki nepievērš informācijai uz­manību. Savukārt namu pārvalde iedzīvotāju klusēšanu uztver kā piekrišanu, un tad nu vēlāk iedzīvotāji ir pārsteigti, ja tiek veikti kādi darbi. Viesītes 41. nama ie­dzīvotāja rosina namu pārvaldi papildināt informāciju par plānotajiem remontdarbiem ar ko līdzīgu aptaujai, vai viņi ir «par» vai «pret» darbiem, vai vismaz informēt, ka iedzīvotāju klusēšana tiks uztverta kā viņu piekrišana.   
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps stāsta, ka viņam situācija ir zināma. 
 
Iedzīvotājiem vajadzētu papildu skaidrojumu
– Soliņu maiņa viņu mājas plānā bija paredzēta jau pagājušogad. Protams, es piekrītu, ka to darīt nevajadzēja, jo mēs veicam sarunas ar sešu māju iedzīvotājiem par kvartāla labiekārtošanu. Manā skatījumā, ta­gad nebija jēgas veikt tādus darbus, kas saistībā ar paredzamo teritorijas labiekārtošanu var izrādīties nelietderīgi. Protams, iedzīvotāji, un sevišķi gados vecākie cilvēki, ne līdz galam iepazīstas ar dokumentiem, ko viņiem iesniedz saistībā ar mājas apsaimniekošanas plāniem. Savukārt namu pārvalde, ja neviens nav bijis pret piedāvājumu, uzskata to par apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji tam piekrīt. Es domāju, ka šo priekšlikumu papildus skaidrot iedzīvotājiem, ka viņu klusēšana ir piekrišana, un skaidrot viņiem, kādas ir viņu iespējas paust savu viedokli, varētu pārrunāt ar apsaimniekotāju, lai viņi to ievieš. Kaut arī, no otras puses, ne jau tik bieži namu pārvalde piedāvā apspriešanai šādus jautājumus, un cilvēki varētu rūpīgi iepazīties ar dokumentu, apspriest to ar kaimiņiem: ko mēs gribam un ko nē. Bet to aptaujas jeb informēšanas veidu, kā paskaidrot, ja neizsaki viedokli, tad esi «par», to varētu pārdomāt. Par to runāsim ar namu pārvaldi, kā vēl labāk varētu informēt iedzīvotājus un panākt viņu iesaisti lemšanā par mājas apsaimniekošanu, jo namu pārvaldei ir jāstrādā mājas iedzīvotāju interesēs, – tā Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. 
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola piebilst, ka viena iedzīvotāja protests gan neko nenozīmēs, jo ir jāņem vērā lielākās iedzīvotāju daļas viedoklis, un bieži vien atsevišķu iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar vairākuma vēlmēm. Tāpēc cilvēkam, ku­ram ir iebildumi, vajadzētu aptaujāt citus iedzīvotājus, uzzināt viņu viedokli par to, kur veikt ieguldījumus, un tikai tad nākt ar pretenzijām vai rakstiski informēt ap­saimniekotāju.
 
Dzīvokļu īpašnieki joprojām  ir ļoti neaktīvi
SIA «JK Namu pārvalde» valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis BD skaidro, ka patiesi konstruktīva sadarbība ir iespējama tad, kad dzīvokļu īpašnieku kopība pati pārņem nama pārvaldīšanu, slēdz līgumu ar apsaimniekotāju un izvirza apsaimniekotājam, vai tā būtu namu pārvalde vai cits uzņēmums, savus nosacījumus. Jēkabpilī iedzīvotāju izpratne par namu apsaimniekošanu esot ievērojami uzlabojusies, taču joprojām daudzu at­tieksme esot ļoti inerta, un cilvēki nemēģina  pārņemt mājas savā pārziņā. Tas arī neesot vienkārši, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki ir ārzemēs, dzīvokļos mīt īrnieki, kam nav lemšanas tiesību par mājas apsaimniekošanu. Savukārt daudzi palikušie dzīvokļu īpašnieki, kā jau minēts, par to neizrāda interesi. Tas attiecoties arī uz informāciju par mājā veicamajiem darbiem. Daži savu viedokli paužot tikai tad,  kad darbi jau tiek veikti. 
– Taču tas nenozīmē, ka mēs neuzklausām tos, kuri vēršas pie mums un  izsaka savu viedokli par ikgadējiem apsaimniekošanas plāniem. Uzklausām arī tad, ja tas nav vairākuma viedoklis, jo savākt kvorumu ir teju neiespējami. Parasti ir tā, ka mājā ir viens vai vairāki aktīvi cilvēki, kas gatavi paust viedokli un biksta pārējos. Ja šādu cilvēku nav, komunikācija tik pat kā nenotiek. Es nezinu, kā vēl vajadzētu informēt par iespēju izteikt savu viedokli, jo uz katra paziņojuma par remontdarbu plāniem ir norādīts, ka iedzīvotāji savu viedokli var mums izteikt 49 dienu laikā. Tas ir  pietiekami ilgs laiks. Un ir cilvēki, kas nāk un runā, iesniedz viedokli rakstiski, vāc parakstus, un ir situācijas, kad rezultātā mainām darbu plānus. Nupat tāda situācija bija  Nameja ielā 18. Svarīgi, lai reakcija būtu šo 49 dienu laikā, nevis pretenzijas ir tad, kad remontdarbi jau uzsākti, – stāsta Ainars Vasilis. 
Vaicāts par  to, kāpēc soliņi uzstādīti, kaut gaidāma kvartāla rekonstrukcija, viņš skaidro, ka līdz rekonstrukcijai vēl garš ceļš ejams, un pagaidām iedzīvotāju atsaucība varētu būt lielāka. Piemēram, uz šo brīdi (20. novembri) anketas no Vie­sītes 41. nama iesnieguši 16 dzīvokļu īpašnieki no 90. Lai realizētu projektu, kas paredz arī iedzīvotāju finansiālu iesaisti kvartāla rekonstrukcijā, vajadzīgs 61 dzīvokļu īpašnieka atbalsts. 
– Labākajā gadījumā kvartāla rekonstrukcija varēs notikt pēc gadiem trim, bet soliņus varēs izmantot visu šo laiku. Un nekas ar tiem nenotiks, arī rekonstruējot. Esam sākuši uzstādīt pie mājām viena parauga soliņus, lai būtu vienots stils, un tādus tos tad ieprojektēs arī rekonstrukcijas plānā. Vispār ar soliņu uzstādīšanu pie Viesītes ielas 41. nama ir neapmierināts tikai viens cilvēks, un sākotnēji arī viņam nebija iebildumu, – saka Ainars Vasilis. 
UZZIŅAI
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir mājas pārvaldes institūcija, kuras sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieku kopība mājas pārvaldīšanu var re­alizēt tieši: vai nodibinot juridisku personu – biedrību vai komercsabiedrību vai ievēlot vienu vai vairākas fiziskas personas. Dzīvokļu īpašnieku kopība nav nekā juridiski jānoformē, tā pastāv neatkarīgi no reģistrācijas, atšķirībā no biedrības, kas ir juridiska persona un jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, ja tas pieņemts atbilstoši likuma prasībām, ir saistošs visiem attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja «par» balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašniekiem. Kopība var arī noteikt, ka lēmums ir saistošs tikai tad, ja «par» balsojis lielāks dzīvokļu īpašnieku skaits. Nedrīkst aizmirst, ka visi kopības pieņemtie lēmumi jānoformē rakstveidā. Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt trīs veidos: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē,  aptaujas veidā vai citādi savstarpēji vienojoties. 
 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par materiāla «Kāpēc liek jaunus soliņus, ja plānota kvartāla rekonstrukcija?» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava».

 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. iedzīvotājs
    iedzīvotājs
    pirms 2 mēnešiem

    Šajā gadījumā nav iemesla klaigāšanai.

    Atbildēt

Pievienot komentāru